Jau vairākas nedēļas visās Baltijas valstīs varam norēķināties ar vienu valūtu, jo janvāra vidū Lietuvā noslēdzās lita un eiro vienlaicīgās lietošanas periods un kaimiņvalstī par vienīgo maksāšanas līdzekli ir kļuvis eiro.
Iedzīvotāji pie jaunās valūtas pieraduši
Šoreiz, apmeklējot Viļņu, pie bankomāta Latvijas iedzīvotājs var justies gluži kā mājās, jo iekārta izdod jau gada laikā gluži pierastās eiro banknotes. Viegla skaudība pārņem arī degvielas uzpildes stacijā, jo cenas eiro valūtā tagad uzskatāmi atgādina par to, ka pie dienvidu kaimiņiem dzīve ir nedaudz lētāka.
To, ka pie jaunās naudas ir sākuši pierast, apstiprina arī Viļņas centrā aptaujātie iedzīvotāji. Jauns vīrietis norāda, ka kopumā valūtas maiņa noritējusi ērti, un nav kļuvis ne labāk, ne sliktāk. "Kad bija liti – bija labi. Bet arī ar eiro nekas daudz nav mainījies. Uzskatu, ka ieviesa sekmīgi, nekādas būtiskas problēmas ieviešanā nemanīju," viņš nosaka.
Arī uz ielas sastaptas Viļņas iedzīvotājas, studentes atzīst, ka ar maiņu problēmu nebija. Tiesa, veikalā vēl joprojām dažkārt šķiet, ka preces ir lētākas, nekā patiesībā, norāda viena no jaunietēm. "Problēmu, šķiet, nebija. Tiesa, jaucam vēl joprojām [cenas]," viņa piebilst.
Viļņas iedzīvotāja arī atzīst, ka iepriekšējās valūtas – lita - vairs nav žēl. "Vispār jau nav žēl – mēnesis jau ir pagājis, un jau ir pierasts," viņa norāda.
Savukārt otra no studentēm atbild, ka cenas veikalos vairs nejauc, tomēr vecā valūta ir šķitusi skaistāka un pierastāka. Lietošanas ērtības jaunajai un vecajai naudai tomēr neatšķiras, saka studente.
Eiro Lietuvā ienācis rāmi un bez grūtībām
Par eiro ieviešanu galvenās atbildīgās iestādes, Lietuvas Centrālās bankas pārstāvis Giedrius Simonavičs uzsver - lai gan atsevišķi eiro ieviešanas mirkļi bijuši saspringti, kopumā šobrīd jau var droši teikt, ka naudas maiņa ir bijusi veiksmīga. "Šajā procesā patiešām bija gan veiksmes elementi, gan izaicinājumi, gan arī smags darbs, bet tagad varam pavisam pārliecinoši teikt, ka eiro process ir noritējis patiešām gludi," atzīmē Simonavičs. "Ja palūkojamies pēdējās iedzīvotāju aptaujās, tad acīmredzams ir pozitīvs vērtējums – 86% no Lietuvas iedzīvotājiem saka, ka eiro valstī ir ticis ieviest gludi, un tikai 8% saka, ka tomēr bijuši vērojami atsevišķi sarežģījumi. Tāpēc mūsu vērtējumā, bet nu jau arī starptautisko institūciju – Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) – vērtējumā, eiro ir ieviests tiešām veiksmīgi," uzsver Simonavičs.
Ar to, kā noritējis naudas maiņas process, apmierināts ir arī Lietuvas Komercbanku asociācijas vadītājs Stasis Krops, kurš norāda – palīdzējusi no Latvijas pārņemtā pieredze. "Tas bija visai liels izaicinājums, tomēr mums bija viena priekšrocība – pozitīva un negatīva pieredze no mūsu kaimiņvalstīm Latvijas un Igaunijas. Mums bija ekspertu grupas un komandas, kuras vērtēja eiro ieviešanu Igaunijā un Latvijā, un mēs gatavošanos sākām agrāk, un sagatavošanās process noritēja gludi," saka Krops. "Kopumā arī uzskatām, ka maiņas process tika pārvaldīts gluži labi, un savukārt mūsu pārejas process noritēja pat labāk nekā gaidīts.
Patiesībā, nekādu nopietnu problēmu nebija, un mums pat izdevās novērst pārāk lielas rindas pirmajās dienās pēc jaunā gada. Mēs lietojām Latvijas pieredzi un aicinājām cilvēkus naudu ieskaitīt kontos un ļaut tai konvertēties automātiski," viņš skaidro.
Lietuvas Centrālās bankas komunikācijas vadītājs kā vienu no sasniegumiem min faktu, ka ar informēšanas pasākumu palīdzību izdevies būtiski ierobežot rindas bankās. "Šobrīd varam teikt, ka apgrozībā eiro, vērtējot pēc vērtības, ir jau aptuveni 80%, bet litu – vēl aptuveni 20%. Ja runā par tempiem, kādos bankā atgriežas liti, tad jāsaka, ka attiecībā uz banknotēm kopumā prognozējam 90% atgriešanos, bet šobrīd ir atgriezušies jau 80%. Savukārt ar monētām, protams, situācija ir atšķirīga, jo, ja piemēram, salīdzinām litu monētas ar latu monētām, tad, to vērtība ir krietni mazāka, un atšķiras gandrīz pieckārt. Līdz ar to iedzīvotājiem ir mazāk motivācijas nest mainīt monētas," norāda Simonavičs.
Jaunā valūta nemaina uzticību skaidrai naudai
Tiesa, ne viss cerētais naudas maiņas procesā izdevies pilnībā – Krops atzīst, ka arī ar jauno valūtu lietuvieši ir palikuši visai uzticīgi skaidrai naudai – sākotnēji skaidrās naudas lietošana kritās, tomēr šobrīd apjomi atsākuši palielināties.
"Patiesībā kritums vienā mirklī bija visai liels, bet šobrīd eiro apjoms skaidrajā naudā sāk atkal sāk pieaugt, un jāatzīst, ka patērētāju uzvedības maiņa nenotiek tik strauji, kā mēs prognozējām," viņš stāsta.
"Lai gan mums kopumā ir augsts izsniegto kredītkaršu skaits un darījumu ar kartēm apjoms ir audzis par 20% - 25%, mēs bijām cerējuši, ka maiņa tomēr dos lielāku impulsu pārejai no skaidras naudas uz elektronisku naudu," saka Krops.
Naudas maiņa nav būtiski ietekmējusi arī iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāti – lai gan varētu sagaidīt, ka ar jauno valūtu daļa patērētāju vismaz sākumā centīsies apieties mazliet piesardzīgāk, pēc Lietuvas Komercbanku asociācijas vadītāja teiktā, faktiskie dati liecina ko citu. "Līdz šim tas nav atstājis ļoti lielu iespaidu uz banku transakcijām, un tirgotāju dati liecina, ka faktiski pēdējā mēneša laikā iedzīvotāju patēriņš, pat ņemot vērā Jaungada svinības un Ziemassvētku ietekmi, ir pieaudzis. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju pirkumu aktivitāte neparasti auga pirms gadu mijas, un daudzi patērētāji vairāk nekā parasti pirkuši ilglietošanas preces, piemēram, elektronikas preces, un tas ir atstājis iespaidu uz kopējiem patēriņa datiem," vērtē Krops.
Par to, visticamāk, var pateikties faktam, ka lietuviešu uzticēšanās jaunajai valūtai jau pērnā gada nogalē bija salīdzinoši augstāka nekā, piemēram, Latvijā. Šobrīd, atbilstoši jaunākajiem datiem, tā ir sasniegusi 60%, norāda Simonavičs.
"Mazinās bailes un pieaug atbalsts – pēc jaunākajiem datiem, šobrīd jau 60% atbalsta eiro, un aptuveni 20% vēl neatbalsta. Un jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada sākumā bija pilnīgi pretēji – pret eiro ieviešanu bija aptuveni 60% iedzīvotāju, bet to atbalstīja tikai ap 30%. Tāds ir informācijas spēks – ko cilvēki pazīst, no tā vairs nebaidās," datus atgādina Lietuvas Bankas pārstāvis.
Iespēja izzināt Lietuvas iedzīvotāju patieso turību
Uzņēmēji gan neslēpj mazliet skeptiskāku attieksmi, norādot, ka kopumā Lietuvai bija salīdzinoši mazāk laika sagatavoties, kas, iespējams, procesu tomēr padarīja mazliet grūtāku.
"Tie lēmumi, kuri bija jāpieņem saistībā ar to, ka Lietuva patiešām atbilst visiem kritērijiem un var tikt uzņemta eirozonā, tika pieņemti tuvāk gada vidum," komentē Lietuvas tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas vadītājs Rimants Šidlausks. "Tātad visa formālā sagatavošanās, ņemot vērā, ka dažus darbus nav iespējams uzsākt pirms gala lēmuma saņemšanas, notika visai spraigā režīmā. Nu, tas bija tāds kā mīnuss, salīdzinot ar Slovākiju un Latviju, kurām bija nedaudz vairāk laika sagatavoties nekā Lietuvai. No otras puses, es kā uzņēmējdarbības nozares pārstāvis varu teikt, ka pie mums lietuviešiem kā pie katoļiem bija pārāk daudz trokšņa un ažiotāžas, un galvenokārt – nevajadzīgas," norāda Šidlausks.
Lietuvas uzņēmēju organizācijas pārstāvis norāda, ka no atbildīgajām institūcijām būtu vēlējies aktīvākus skaidrojumus sabiedrībai par to, ka Lietuva jau tāpat lielā mērā arī iepriekš bija piesaistīta eiro. "Domāju, ka valsts institūcijas par spīti tam, ka tās sevi ir ne mazums slavējušas, tomēr nepietiekami izskaidroja cilvēkiem, kas ir eiro," saka Šidlausks.
"Kaut kā nepietiekami skaļi izskanēja viena no galvenajām vēstīm – ka arī pirms pievienošanās eiro mums lits bija tikai formāli, bet faktiski jau bija eiro. Tāpēc, ka valūta bija cieši piesaistīta ar fiksētu kursu eiro, Centrālā banka neveica savu tradicionālo funkciju un neregulēja valūtas kursu, un kurss attiecīgi nebija peldošs," viņš piebilst.
Šidlausks arī norāda – kā kurioza, bet nepatīkama jāmin atbildīgo iestāžu pieeja cenu konvertācijai, jo uzņēmējiem pārmetumus nācies uzklausīt arī tad, ja cena tikusi noapaļota par labu patērētājiem. "Dažkārt gadījās arī kuriozi – dažkārt uzņēmējam bija izdevīgāk cenu aiz komata noapaļot uz leju, sev neizdevīgā virzienā, bet atbildīgās institūcijas to joprojām uzskatīja par pārkāpumu," atminas Šidlausks.
Lietuvas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas vadītājs neslēpj, ka uzņēmēju viedoklis par eiro ieviešanu tomēr ir pozitīvs, un arī norāda uz kādu samērā negaidītu ieguvumu Lietuvai – naudas maiņa arī ļauj precīzāk novērtēt iedzīvotāju patieso turību.
"Es uzskatu, ka nozīmīgs labums ir tas, ka izdevās saprast, cik valsts kopumā patiesībā ir turīga. Nu, oficiāli gan vēl visi liti nav atgūti Lietuvas bankā, bet valsts, institūcijas uzzinās, cik naudas iedzīvotājiem bijis zeķē – maciņos, seifos un tā tālāk. Jo bija gadījumi, kad vienā dienā cilvēki tikai "Swedbank" filiālēs vien mazajās monētās atnesa samainīt 12 miljonus litu. Te tad arī būs skaidrība, cik lietuvieši patiesībā ir "nabadzīgi"," saka Šidlausks.
Savukārt kuriozā veidā jaunā valūta, iespējams, ir apbēdinājusi tieši daļu no turīgākajiem Lietuvas iedzīvotājiem, jo, saskaņā ar jaunāko oficiālo statisku, kopējais Lietuvas miljonāru skaits valūtas maiņas rezultātā ir sarucis no 1500 līdz 190.
