"Mēs esam uz C hepatīta pirms epidēmijas sliekšņa," saka veselības ministrs un sola, ka no C hepatīta vīrusa izārstēsim visus. Šogad pirmo gadu valsts ārstniecības kursu apmaksā pilnā apmērā. Tas sniedz terapijas iespēju vairākiem simtiem cilvēku, kas iepriekš paši maksāt nevarēja. Arī budžets šim mērķim šogad divkāršots, un pacientiem pieejamas arī daudz efektīvākas zāles, saka ierēdņi, pacienti un arī ārsti. Tomēr brīnumzāles, kā izrādās, piešķir vien akūti un hroniski slimajiem, tikmēr pārējiem atliek gaidīt, kamēr paliks sliktāk.
- Blaknes bīstamākas par zāļu labumu
- Inficēšanos atklāj aizvien biežāk
- Ministrs: Mums ir apņēmība izārstēt visus
- Terapiju piešķir atkarībā no genotipa
- "Pagaidīt, kad kļūs sliktāk"
- Izārstēt visus var, bet 15-20 gados
Blaknes bīstamākas par zāļu labumu
Ar 31 gadu veco Alisi Latvijas Radio tiekas kādā darba dienas vakarā. Pie dzīvokļa durvīm sagaida pelēkā kaķene Donna. Alisei, kuras vārds pēc viņas lūguma ir mainīts, C hepatītu konstatēja pirms četriem gadiem, taču, iespējams, vīruss sievietes ķermenī mājojis jau senāk. Pagaidām analīzes esot normas robežās, tomēr jūtams neliels nogurums, kas raksturīgs C hepatīta vīrusa inficētajiem. Tas arī manāms, kad Alises pa trepēm uzkāpj uz piekto stāvu.
"Uzzināju, kad biju grūtniecības ceturtajā mēnesī. Daktere taisīja kaut kādas kārtējās asinsanalīzes, tad es aizeju uz rezultātiem un viņa saka, viss ir kārtībā, bet mēs esam tev konstatējuši C hepatītu. Pirmajā brīdī tur vispār nesaproti, kas tas tāds ir par zvēru, tad pamazām sāc jau kaut ko domāt, meklēt. Ej pie speciālistiem, lai saprastu, kas un kā," atceras Alise.
Viņa strādā par juristi kādā valsts iestādē un kopā ar vīru audzina četrus gadus veco meitu. Tikai nesen pēc vairāku draugu pamudinājuma viņa pieteicās valsts apmaksātiem medikamentiem un sāka garās terapijas kursu, kas ilgst apmēram deviņus mēnešus. Katru dienu jāiedzer tablete un reizi nedēļā sev jāiešpricē kājā.
Alise cerējusi izārstēties, bet nekā: "Es tā kā beidzot saņēmos pēc visiem šiem daudzajiem gadiem uzsākt terapiju, kas ilgst gadu. Bet pēc mēneša man bija jāpārtrauc lietot šīs zāles, jo tām bija blaknes, kas visu asinsainu ietekmēja. Un daktere pateica, ka nav iespējams turpināt, jo tā ārstēšana kļūst bīstamāka dzīvībai nekā tas labums, kas būtu ārstējoties. Šobrīd viss ir "stopā"."
Lai gan mediķi par iespējamiem blakusefektiem brīdinājuši, Alise, sajūtot pastiprinātu nogurumu, terapiju turpinājusi, pat nezinot, vai tā palīdzēs.
"Tad es sevi nostādīju uz tāda pozitīva viļņa, ka tas ir jāizdara, vienalga, kādas būs tās blaknes. Tas gads paies, nemanīs, bet jau pirmajās dienās jutu, ka spēka nebija tik daudz, cik iepriekš, mazāk enerģijas, uzkāp pa trepēm un liekas, ka nespēj paelpot, spiež uz krūtīm. Es to tik ļoti neievēroju, jo es sevi biju tā nostādījusi, ka tas ir tikai par labu. Es pat nebiju aizdomājusies, ka tāds iznākums var būt, ka es nevaru turpināt," stāsta sieviete.
Atbildīgie ārsti arī norādījuši, ka pašlaik pieejamas divas pavisam jaunas un Latvijā iepriekš neizmantotas terapijas, piebilstot, ka diemžēl jaunās - četras un piecas reizes dārgākās - zāles pieejamas vien par maksu. Tie ir aptuveni 40 un 50 tūkstoši eiro par terapijas kursu. "Ārsti teica, ka šobrīd nekā nevar palīdzēt. Vismaz tā sistēma ir tāda, ka šobrīd ar maniem rezultātiem es palieku tādā gaidīšanas stadijā. Pirmais brīdis, kad pateica, ka terapiju es turpināt nevaru un jaunie medikamenti ir tik dārgi, uz to kompensāciju pagaidām vismaz cerību nav, tad, protams, pirmā diena paiet asarās. Tad liekas, ak Dievs, tu esi strādājošs cilvēks, gribi visu uz priekšu, cik tad tu vari gaidīt? Man arī nav ne īpašumu, ko pārdot, vai tik lielu ienākumu mēnesī, ka varētu paņemt kredītu," saka Alise.
Inficēšanos atklāj aizvien biežāk
Ik gadu Latvijā atklāj vairāk nekā tūkstoš jaunu, hronisku inficēšanās gadījumu. Pērn pat vairāk nekā pusotru tūkstoti, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPRK) dati. Centrā gan stāsta, ka faktiski saslimšanas gadījumu esot vēl vairāk, jo ne katrs zina, ka ir inficēts un ne katrs vēršas pēc palīdzības un nonāk oficiālajā reģistrā.
Faktisko situāciju iezīmē SPKC Slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko: "Bija viens liels pētījums veikts 2011.gadā, un to veica Latvijas Infektoloģijas centrs. Tad tika aprēķināts, ka apmēram 1,7% Latvijā pieaugušo vidū varētu būt inficēti. Ja pārrēķina uz Latvijas populāciju, tie varētu būt apmēram 40 000 cilvēku."
Jaunāku vērienīgu pētījumu patlaban neesot, tāpēc arī valsts savos aprēķinos izmanto minēto ciparu – 40 000. Runa gan ir tikai par pieaugušajiem, un slimība arvien vairojas. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki būtu neapdomīgi un nezinātu, kā hepatīts izplatās. "To var izskaidrot zināmā mērā ar to, ka cilvēki arvien vairāk par šo infekciju tiek informēti un arvien vairāk, ja ir sūdzības, viņi vēršas pēc palīdzības. Un arī ārsti plašāk nozīmē izmeklēšanu, līdz ar to tie gadījumi tiek atklāti," norāda Lucenko.
Par letāliem gadījumiem, kuros vainojams C hepatīta vīruss, centram datu neesot. Taču no aknu vēža, kas var būt hepatīta galējā stadijā, vidēji gadā mirst vairāk nekā 100 cilvēku.
Ministrs: Mums ir apņēmība izārstēt visus
Veselības ministrijā stāsta, ka C hepatīta ārstēšana ir viena no nozares prioritātēm un šogad sperts liels solis uz priekšu. "No 1.janvāra ir būtiskas izmaiņas. Mums, saskaņojot šīs jaunās politikas iniciatīvas, tātad tos jautājumus, kam papildu nauda tiek izdalīta Finanšu ministrijā, mums ļāva izvēlēties tikai vienu prioritāti. Mēs teicām, ka mēs gribam risināt problēmu ar C hepatītu, jo mēs esam faktiski uz tāda pirmsepidēmijas sliekšņa," saka ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
Pirms četriem gadiem savāktie nepilni 14 000 paraksti portālā "Mana balss" tiešām sasnieguši dzirdīgas ausis. Panākts ne tikai tas, ka valsts terapijas pašlaik apmaksā pilnā apmērā (iepriekšējo 75% vietā), bet divreiz palielināts arī budžets šim mērķim.
Un tagad piedāvā arī divas jaunas ārstniecības terapijas, kas ir ātrākas un efektīvākas, taču krietni dārgākas un visiem nepienākas.
Šogad tiks veidots arī pacientu reģistrs. Tas sniegs patieso ainu par inficēto personu skaitu un ļaus cilvēkus uzrunāt operatīvāk. "Mums no 1.janvāra ir C hepatīta pacientu reģistrs. Tas šobrīd tiek rakstīts ar roku, bet no gada vidus tas tiks vests elektroniski. Mēs esam absolūti pārliecināti, ka mēs situāciju izmainīsim. Mums būs ar katru gadu arvien mazāk C hepatīta pacientu, bet mums ir apņēmība izārstēt visus pacientus. Tai skaitā mēs ārstēsim arī tos pilsoņus, kas atrodas ieslodzījumu vietās," saka ministrs.
Alise gan pagaidām nedomā, ka izdosies izārstēt visus: "Mazliet iesmaidīju. Protams, pozitīvi, ka kompensē 100% apmērā cilvēkiem, kas gribētu iet to gada terapiju un nevarēja maksāt, viņiem ir iespēja - tas, protams, ir pozitīvi. Par to kompensācijas apjomu, par to es mazliet iesmaidīju, ka nav jau tā, ka viņi visiem ir pieejami."
Ministrs Belēvičs par Alises un citiem līdzīgiem gadījumiem teic neko nezinām. Pēc viņa teiktā, ārstēšanos nevienam neatsakot: "Gribu aicināt neizplatīt baumas. Ja Jums ir zināms šāds konkrēts gadījums, lūdzu iesakiet šim cilvēkam, lai viņš vēršas Veselības inspekcijā. Šādam gadījumam es neticu. Ja mēs ārstējam arī ar ļoti efektīvām un dārgām zālēm, tad nav tā, ka pacients var izvēlēties, ka tieši viņam šīs zāles nepieciešamas. Atkarībā no viņa slimības stadijas un vīrusa tipa to nosaka ārstu konsīlijs."
Terapiju piešķir atkarībā no genotipa
Skaidrojumu par to, kā ārsti izvēlas, kuram terapiju apmaksās, kuram nē, Latvijas Radio vaicā Infektoloģijas centra galvenajai ārstei un ārstu konsīlija loceklei Baibai Rozentālei. Saskaņā ar viņas teikto, terapijas piešķiršanas kārtību noteicis Nacionālais veselības dienests, un ārstu konsīlijs vien pildot norādes: "Atkarībā no genotipa ir arī ārstēšana, kāda ir efektīvākā. Tas, ko tautā sauc par visdārgāko, bet es kā ārste teiktu - visefektīvākie medikamenti, tie ir derīgi un izpētīti tikai pie pirmā genotipa."
Kopumā Latvijā sastopami četri genotipi jeb slimības klasifikācijas, kas nosaka vīrusa iespējamu agresivitāti. Tāpat ārsti ņemot vērā arī aknu fibrozi jeb audu saaugumu veidošanos, kas raksturīgi bojātām aknām un var izraisīt cirozi. "Tas otrais, trešais genotips labvēlīgāk padodas gan ārstēšanai, gan labāk norit un mazāk rada tās sliktās izmaiņas aknās, kas var beigties ar cirozi. Pirmais genotips ir tas ļaunais. Un ir pateikts, ka tie cilvēki, kas iepriekš ārstēšanu nav saņēmuši, tikai tad, ja viņiem ir fibroze ceturtajā stadijā. Tātad ir pirmais genotips un fibroze ceturtajā stadijā. Tie, kuri iepriekš ir saņēmuši veco ārstēšanu un tā nav bijusi veiksmīga ārstēšana, lūk, šie cilvēki saņem arī pie fibrozes F3 un, protams, F4," skaidro Rozentāle.
Lētākā vecā terapija izmaksā aptuveni 10 000 eiro, bet palīdz tikai aptuveni pusē gadījumu. To piedāvā visiem, kuriem vīruss vēl ir sākuma stadijā. Savukārt dārgākās zāles izārstē pat 80-98% pacientu, bet tās maksā pat četras un piecas reizes dārgāk.
Pirmajos divos mēnešos valsts apmaksāta terapija piešķirta 163 pacientiem, no kuriem 77 saņēmuši dārgo, jauno terapiju.
"Pagaidīt, kad kļūs sliktāk"
"Mūsuprāt, ārsti pietiekami neskaidro un, iespējams, patvaļīgi cilvēkiem saka – neārstē tagad, pagaidi tās labās zāles," situāciju vērtē Hepatīta biedrības pārstāvis un iniciatīvas portālā "Mana balss" autors Kristaps Kaugurs. "Te ir kārtējais stāsts par Einšteina relativitātes teoriju, kur ir atkarīgs no tā, kurā pusē durvīm tu esi. Ja tu esi tas, kuram ir jāgaida, tevi neinteresē, ka ir visi pārējie, kuri ir jāārstē vispirms. Tev liekas ļoti traki, ka tev pasaka – tev tagad nevajag, tev vajag pagaidīt, kamēr tev kļūs sliktāk. Tev tas liekas šausmīgi ciniski. Cilvēki uzzina šo ziņu, viņiem pasaka – gaidi nākamo. Iedomājieties sevi šī cilvēka vietā.
Tad vēl viņam kāds skaidro – ar tevi nav tik slikti, tu pagaidi, kad tev būs sliktāk, tad mēs tevi ārstēsim. Tā īsti nav pareizā pieeja," norāda Kaugurs.
Uz problēmām pašreizējā pieejā norāda arī Slimību un profilakses centra pārstāve Irina Lucenko: "Tur ir tā problēma, ka principā cilvēks ļoti ilgus gadus var būt slims - vai ar C hepatītu nav diagnosticēts - un galu galā viņam veidojas vai nu ciroze, vai sliktākā gadījumā aknu vēzis. Ar tādām slimībām, protams, katru gadu cilvēki nomirst."
Izārstēt visus var, bet 15-20 gados
Hepatīta biedrībā zina stāstīt, ka šogad ministrija apzvanījusi hroniski sirgstošos, bet vairāk nekā 200 cilvēku moderno terapiju nesagaidīja.
Lai izvairītos no iespējamas panikas, nepieciešams lielāks skaidrošanas darbs. Biedrība katru dienu saņemot zvanus no cilvēkiem, kam jaunākie medikamenti atteikti. "Tie galvenie pārpratumi ir, ka pacients saņem diagnozi, un diezgan liela pacientu grupa, kas ir ar šīm sākotnējām fibrozes stadijām, tas ir pats sākums. Cilvēki saņem šo ziņu, ārsti pietiekami neizskaidro, un pacients nesaprot, kāpēc viņam nav pieejama tūlītēja jauna vai kāda cita ārstēšanās terapija. Šeit rodas milzīgi pārpratumi," stāsta Kaugurs.
Tikmēr Alise pašlaik vienkārši gaida. Viņa ar vīru ļoti vēlētos otro bērniņu, taču pagaidām no šīs domas abi ir atsacījušies. Vīrusa dēļ. Par laimi pirmā meitiņa piedzimusi bez vīrusa pazīmēm asinīs.
"Pastāv risks tāpat jau vienmēr, ka tas bērniņš var piedzimt un viņam arī ir C hepatīts. Es saprotu, ka tas nav vienmēr, bet risks pastāv. Tad, zinot, kā mēs satraucāmies, gaidot analīžu rezultātus par mūsu šī brīža meitiņu, negribas to vēlreiz pārdzīvot. Un, ja tu saproti, kam man ir jāaiziet cauri, lai izārstētos un cik smagas ir visas terapijas, ķīmija, visas zāles un tamlīdzīgi, ja iedomājas, ka bērniem ir jāiet tieši tāpat, tad labāk liekas, ka nē, negribas to piedzīvot, lai bērnam kaut kas tāds būtu. Man arī bija grūti, bet es domāju – labi, šīs durvis aizvērās, varbūt atvērsies citas. Varbūt šis nav īstais brīdis, gan jau būs labi," saka Alise.
Gan jau būs labi, tā domā arī Hepatīta biedrībā.
Saskaņā ar biedrības aplēsēm, turpinot valsts programmu, visus sirgstošos varētu izārstēt. Tam gan, saglabājoties pašreizējam budžetam, nepieciešami 15 vai pat 20 gadi.
Iepriekš piedāvāto veco terapiju varētu saukt par apārstēšanu, bet pašlaik virzāmies pilnīgas izārstēšanas virzienā. Tiesa, pirmos rezultātus, kas parādīs, cik daudzus izdevies izārstēt, sagaidīsim vasarā.
