Panorāma

Latvijā no Grieķijas nogādāti pirmie patvēruma meklētāji

Panorāma

Vara izbauda varu pār medijiem Polijā

ECT spriedumi par komentāriem internetā

ECT spriedumi par komentāriem internetā vieš lielāku skaidrību mediju spēles noteikumos

Pērn Latvijas Televīzija ziņoja par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu par lietu pret Igaunijas ziņu portālu "Delfi" par aizskarošiem un vardarbību rosinošiem komentāriem internetā. Saskaņā ar tiesas spriedumu tika atzīts, ka interneta portāls atbild par lasītāju komentāriem. Taču nule Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pieņēmusi spriedumu lietā par ungāru ziņu portālu. Un šoreiz nospriests, ka pieļaujami arī vulgāra un aizskaroša rakstura komentāri. Pretruna vai lielāka skaidrība interneta mediju spēles noteikumos, to skaidroja Latvijas Televīzija.

Atsauce uz portāla "Delfi" lietu, kas kļuva par līdz šim svarīgāko precedentu interneta mediju jomā, lasāma arī jaunākajā spriedumā. Igaunijas "Delfi" gadījumā rakstam par prāmju kustības izmaiņām starp salām parādījās lasītāju komentāri ar lamām un pat dzīvības draudiem prāmju kompānijas īpašniekam. Aizskartais prāmju līnijas īpašnieks vērsās tiesā.

Visās instancēs un galu galā arī arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā "Delfi" cieta sakāvi. Medijam jāatbild par savu lasītāju komentāriem, kad tie kļūst vardarbīgi.

Jaunajā spriedumā par komentāriem populārā Ungārijas portālā pie raksta par kādu nekustamo īpašumu kompāniju tiesa lēmusi šķietami pretēji. Portāls neesot atbildīgs par vulgāriem un pat atklāti aizskarošiem  komentāriem. Tieši līdz brīdim, kad tā pārvēršas naida runā.

"Šis ir tas aspekts, kur "Delfu" lieta un Ungārijas lieta jāskata kopā. Jo, kas palika neatbildēts "Delfu" lietā? Palika neatbildēts jautājums, kā tad ar cita veida komentāriem. No viena aspekta "Delfu" lieta bija vienkārša, jo komentāri bija acīmredzami nelikumīgi, acīmredzami nepieļaujami. Un tas ir absolūts princips. Naida runa ir jāizmeklē pēc kriminālprocesa likuma. Un tur arī šis gadījums bija," pauž Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

"Komercuzņēmuma reputācijai ir gluži cita morālā dimensija nekā privātpersonai," teikts nolēmumā. Spriedumā pat ir piebilde, kas pasvītro - nav pretrunu starp spriedumiem "Delfi" lietā un šajā par Ungārijas portālu "Index". Eiropas vārda brīvības tradīcija pieļauj arī ļoti nepatīkamus komentārus. Robežšķirtne ir vardarbība un pamudinājums uz to.

"Ja pat būtu atkal lieta par goda un cieņas aizsardzību, tad tik vai tā, ņemot vērā, ka tas bija sabiedriski būtisks jautājums, šinī lietā - par tiem biznesiem - tad tik vai tā vienā normālā tiesā būtu jāpasaka, ka, lai arī nepatīkami, taču tas ir svarīgi, ka šādas nelabas biznesa prakses tiek izgaismotas, un tās var tikt izgaismotas arī ar vārdiem, kas ne visiem ir patīkami," norāda Ineta Ziemele.

Profesionāļa vērtējumā brīvības komentāros līdz ar abiem spriedumiem nav kļuvis ne vairāk, ne mazāk. Tam piekrīt arī Latvijas "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Līdz ar jaunāko spriedumu paveroties lielākas manevra iespējas, turklāt tiesneši daudz laika veltījuši tam, lai nošķirtu, kas ir naida runa, bet kas - nepatīkama un vulgāra, bet kritika. Un tieši šī - pieļaujamā kritika, šķiet, ir tas, par ko lielākoties ļaunojas uz medijiem.

"Ja mēs labi padomājam par to, par ko ir visvairāk apvainoti cilvēki, kas lasa par sevi komentārus internetā, es atļautos traktēt, ka tā ir tā vulgārā, nepatīkamā, bet tomēr pieļaujamā kritika, kā to ir mēģinājuši aprakstīt šī pēdējā Ungārijas sprieduma tiesneši," saka Ingus Bērziņš.

Ekspertu ieskatā abi spriedumi ir īpaši būtiski, veidojot juridiski saistošu izpratni par interneta medijiem, vienlaikus demonstrējot, ka tiem ir gluži tādas pašas atbildības kā tradicionālajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti