ĪSUMĀ:
- Dānijā darbojas sistēma "e-Boks" valsts saziņai ar cilvēkiem.
- Saņemot vēstuli šajā sistēmā, atnāk paziņojums uz "parasto" e-pastu.
- Covid-19 pandēmijas laikā to izmantoja arī, lai informētu par potēm un citu svarīgo informāciju.
- Latvijā plāni ieviest oficiālo e-pasta adresi bija jau 2012. gadā, bet ieviesa to 2018. gadā.
- To sauc par "eAdresi", un tai ir ap 38 tūkstoši lietotāju jeb 2% iedzīvotāju.
- Atbildīgajā ministrijā pieļāva – iedzīvotāji, iespējams, nav informēti par sistēmas priekšrocībām.
- Ar laiku plānots paplašināt personu loku, kam tā jālieto obligāti.
- Tomēr Latvijā nav pārāk augstas digitālās prasmes.
- Dažas ministrijas iedzīvotājus sasniedza caur VID EDS sistēmu, kurai ir 1,5 miljoni lietotāju.
Dānijas pieredze
Šo valsti ne tikai raksturo ļoti augsts uzticības līmenis valsts varai, kas ir aptuveni trīs reizes augstāks nekā Latvijā. Tā 2020. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) īpašā aptaujā tika arī atzīta par labāko valsti pasaulē publiskās digitalizācijas jomā. Pasaulē, ne tikai Eiropā, un apsteidzot pat tādas tehnoloģiski augsti attīstītas valstis kā Dienvidkoreju, ASV un Japānu.
2014. gadā Dānija kā pirmā valsts pasaulē ieviesa un kā obligātu noteica to, ka katram iedzīvotājam, kas vecāks par 15 gadiem, ir jābūt savai digitālajai pastkastei. Šī obligātuma galvenais mērķis ir loģisks – lai šajā mobilajā laikmetā cilvēki būtu ātri un viegli aizsniedzami. Tajā ieinteresēta ir gan valsts pārvalde, gan pašvaldības, gan bankas, gan slimnīcas, gan arī paši cilvēki.
Daži Dānijas amatpersonu citāti 2014. gadā
Bijušais Dānijas ekonomikas un iekšlietu ministrs Mortens Ostergārds norādīja: "Digitālā saziņa arī nodrošinās mums visiem nepieciešamo elastību un brīvību, jo mums datoros, planšetdatoros, kā arī viedtālruņos ir vienkārša piekļuve visiem mūsu valsts iestāžu ziņojumiem. Protams, tas prasa jaunus ieradumus gan pilsoņiem, gan iestādēm, taču tā ir mūsdienīga labklājība, kas palīdzēs nodrošināt mūsu labklājības valsti nākotnē."
Bijušais Dānijas reģionu priekšsēdētājs Bents Hansens: "Piemēram, mūsu "vēža koridors" nozīmē, ka bieži vien ir tikai dažas dienas no brīža, kad pacientam tiek paziņots par uzņemšanu slimnīcā līdz faktiskajai uzņemšanai. Šajā situācijā "vecā" vēstule nozīmēja, ka pacientiem bija maz laika sagatavoties, jo pasta sūtīšana varēja ilgt 2–3 dienas."
Šobrīd šo digitālo rīku "Digital Post" lieto ap 4,8 miljoni Dānijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 90% no visiem. Iedzīvotāji ir šī rīka vienā galā, bet otrā – visas valsts, pašvaldības un arī privātās iestādes. Saziņa var notikt abpusēji. Platformu, kas to visu nodrošina, sauc "e-Boks", un, lai tajā reģistrētos, tiek lietots digitālais paraksts.
Latvijas un Dānijas dubultpilsone Amanda Rasmusena, kura Dānijā studēja antropoloģiju, šobrīd dzīvo Latvijā, bet ziņas no Dānijas saņem aizvien, par šo sistēmu stāstīja: "Man ļoti patīk, jo pieslēgties – tas ir pāris sekunžu jautājums, mēs pieslēdzamies ar "NemID" [Digitālais paraksts – red]. Un atnāk uz manu privāto e-pastu paziņojums, ka man ir atnācis kaut kas "e-boksā", jo es jau, protams, nečekoju to katru dienu vai pat katru nedēļu. Nenāk tieši par ko, bet atnāk, no kā ir atnācis, piemēram, vai no bankas, vai no kādas valsts institūcijas. Es saņemu to ziņu savā privātajā e-pastā. Tad es zinu, kad man ir laiks, tad izčekoju, kas tad īsti tur ir atnācis."
Viņa norādīja, ka "e-Boks" Dānijā tiek piešķirts uzreiz. "Ja es pareizi atceros, jau pirmajās dienās, kad mēģini kaut ko reģistrēt, jo tā ir tā vieta, kur saņem visu oficiālo informāciju no visām valsts institūcijām, kas tev neko nesūtīs uz privātajiem e-pastiem vispār. Man uz privāto e-pastu nekad nekas no Dānijas nav nācis, man vienmēr viss nāk uz "e-Boks".
"Aizliegtais paņēmiens": Kas tev tur nāk?
Rasmusena: "Lielākā daļa, kad es skatos "e-boks" – no bankas, no manas bankas nāk. Pēc tam nāk no, tā teikt, Dānijā to sauc par komūnu, pilsētu vai apriņķi, kur tu dzīvo. Un tad nāk arī dažādi atgādinājumi par kaut kādiem valsts notikumiem, uzaicinājumi uz slimnīcām, skrīningiem, dažādiem universitātes. Dažreiz man nāk ziņas, lai gan man bija universitātes e-pasts, man tāpat arī uz "e-Boks" nāca, piemēram, pārsvarā aptaujas kaut kādas, kas ir vajadzīgs vai nu universitātei, vai kaut kādām valsts mēroga institūcijām."
Rasmusena ļāva "Aizliegtajam paņēmienam" ielūkoties savā oficiālajā kastītē. Tajā redzams, ka, piemēram, februārī atnākusi vēstule no viņas iepriekšējās dzīvesvietas – pašvaldības kopienas – ar aicinājumu uz iedzīvotāju sapulci.
Vēstulē teikts: "Sanāksmē jūs iepazīstinās ar teritorijas atjaunošanas centieniem, un jums būs iespēja reģistrēties vienā no četrām darba grupām. (..) Piedāvājam kafiju, tēju, cepumus un uzkodas. Visi laipni aicināti un gaidīsim ciemos!"
Sieviete stāstīja, ka cilvēki turp arī dodas un piedalās.
Viņa norādīja: "Jā, cilvēkiem nav vienalga, jo viņi ļoti labi zina, ka tas skars viņus un viņu apkārtējos. Līdz ar to ir tā, ka viņi arī zina, ka viņos ieklausīsies, nebūs tā, ka tas tiek izdarīts tikai kaut kāda izskata dēļ, PR vai kas tāds. Viņi tiešām zina, ka viņi aizies un viņus uzklausīs, un īstenībā tos ieteikumus ņems vērā. Līdz ar to dāņi – viņi vienmēr jūtas, ka var izteikt viedokli un ka tas tiks ņemts vērā, un ka tas ir svarīgs. Un tāpēc viņi nebaidās. Viņiem nekad nav tāds, ka nu… Kā latviešiem – ko tad es tur teikšu. Viņiem tiešām ir, viņi ies un viņi parādīsies. Tas nav tikai veciem cilvēkiem, tas ir arī jauniem cilvēkiem – viņi iesaistīsies ļoti tajā visā sabiedrības dzīvē, kas ir ārpus savas mājas durvīm."
Tālāk Rasmusenas "e-boksā" ir atgādinājums no klīnikas par dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklēšanu. Atgādinājums, jo reiz jau šis ir sūtīts, bet Amanda, jau esot Latvijā, nav reaģējusi. Līdzās šim aicinājumam arī īss paskaidrojums, kāpēc ko vajag izmeklēt. Tāpat arī, kur par to var izlasīt vairāk, kā var pieteikties vai kā atteikties.
"Ja jums ir jautājumi, varat sazināties ar savu ārstu vai lasīt vairāk vietnē www.cancer.dk. Varat arī lasīt par dzemdes kakla vēža skrīningu Nacionālās veselības pārvaldes brošūrā: "Pētījums par šūnu izmaiņām dzemdes kaklā"," teikts vēstulē.
Vēl oficiālajā e-pasta kastītē ir ziņas no Amandas bankas par depozīta procenta izmaiņām, tad par to, ka "e-boksā" drīz būs jaunāka vēstuļu sistēma.
Savukārt pērn daudz vēstuļu bijis par Covid-19 un vakcinācijas procesu – izskaidrots, kā var pieteikties uz to, ko darīt, ja ir kādas neskaidrības Un, ja saņēmējam ir kādas problēmas ar dāņu valodu, tad, lūk, arī šāda norāde: "Izlasiet šo vēstuli angļu, turku, arābu, somāļu, urdu un citās valodās."
Kā ar to tiek galā seniori?
"Vecvecāki lieto "e-boksu". Viņi ir iemācījušies, un viņi zina, kas viņiem ir jādara. Ir rēķini vai kādi citi uzaicinājumi. Pārsvarā viņiem slimnīcu apmeklējumi tagad aktuāli, bet tie viņiem gāja caur "e-boksu". Mans vecaistēvs visu laiku skatās "e-Boks". Viņam ir 80 gadi, un viņam dažreiz vajag palīdzību, jo viņš kaut ko tomēr grib izprintēt, viņam ir printeris. Tad tu palīdzi viņam izprintēt to dokumentu, bet viņš, cik es redzu, viņš ir ļoti apguvis to visu."
Kā tas viss dāņiem tā izdevies?
Dānijas Digitalizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietnieks Ādams Lebeks skaidroja:
"Daudziem tas bija viegli, un viņi izmanto digitālus risinājumus visu laiku. Un viņiem šķiet viegli komunicēt digitāli. Tas ir ērti, e-pasts ar cilvēku ir visu laiku, to var izlasīt visur, kā arī mijiedarboties ar valdību. Bet dažiem, galvenokārt vecākiem cilvēkiem, tas var būt grūti. Mēs sadarbojāmies ar daudziem cilvēkiem – senioru organizācijām, kā arī organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar dažādiem traucējumiem, ar bibliotēkām – lai palīdzētu cilvēkiem komunicēt digitāli. (..) Asistenti ir iespējami dažādos veidos. Viena no lietām, ko darām, ka izmantojam "Team OS". Cilvēks kaut ko var izmēģināt, pirms jādara pa īstam. Tāpat lūgt palīdzību iespējams draugiem vai radiem. Bet sadarbojamies arī ar dažādām senioru organizācijām, lai palīdzētu cilvēkiem aprast ar jauniem risinājumiem un saprast, kā komunicēt ar valdību digitāli."
Kopējie ieguvumi esot acīmredzami
"Pilsoņiem tas ir ļoti ērti. Var saņemt ziņas no valdības, dokumenti paliek vienā vietā un netiek pazaudēti. Var ērti redzēt, kādas ziņas atsūtījusi valdība gadu gaitā. Tā kā e-pasts ir gandrīz universāls – cilvēks saņem visu digitāli, viegli iespējams atrast vecās sarakstes, kā arī viegli iespējams valdībai atbildēt. Tāpat tiek saglabātas arī cilvēku atbildes. Daudziem tas ir ļoti ērti. Ir arī citas priekšrocības. Piemēram, valdība ļoti var ietaupīt izmaksas. Sūtīt vēstules pa pastu ir ļoti dārgi, bet sūtīt ziņas digitāli ir relatīvi lēti. Tātad līdztekus ērtumam iesaistīta ir arī izmaksu ieekonomēšana."
Un vēl acīmredzams viens ieguvums, ko, iespējams, paši dāņi vairs īsti nenovērtē vai uztver to kā pašsaprotamu – cilvēki tiek regulāri informēti, viņiem viss tiek izskaidrots, kas parāda, – cilvēki valstij nav vienaldzīgi.
Piemēram, ar vakcināciju pret Covid-19 dāņi bija vieni no priekšzīmīgākajiem visā Eiropā, un precīzai un skaidrai informācijai šajā ziņā ne mazsvarīga loma.
Bet Latvijā?
Latvijas un Dānijas dubultpilsone Amanda Rasmusena, salīdzinot ar pieredzi Dānijā, par Latviju sacīja: "Es nekad neko neesmu saņēmusi uz savu e-pastu. Un, otrs, mums ir visi šie portāli, kurus mēs varam izmantot. Bet, piemēram, man vajadzēja pierakstīties pie ārsta, un tad sākās lielā meklēšana – kur, kas, kā, ko? Vai tas vispār strādā? Vai vispār to kāds lieto? Tā komunikācija, manuprāt, Latvijā ir tāda, cik tu pats gribi zināt, tik tu zināsi. Ja tu ieiesi iekšā, meklēsi to informāciju... bet neviens tev viņu tā neiedos. Manuprāt, dažus cilvēkus ir vajadzība pastumt, ir vajadzība mazliet tiešām ar to karoti ieliet to cilvēkos."
Vērts arī atgādināt kādu fragmentu no kādas Latvijas valdības deklarācijas par tās rīcības plānu: "Izveidot elektronisko profilu katram iedzīvotājam un valsts un pašvaldību struktūrvienībām. Dot iespēju katram iedzīvotājam norādīt savu deklarēto e-pasta adresi komunikācijai ar valsti un pašvaldībām."
Datums: 2011. gada 23. februāris, premjera Valda Dombrovska valdība. Šī plāna punkta izpildei dots pusotrs gads, proti, līdz 2012. gada augustam, proti, ātrāk nekā bija dāņiem.
Šobrīd kopš šī plāna punkta ir pagājuši gandrīz desmit gadi. Kāds ir rezultāts?
Oficiālā e-pasta sistēma ir izveidota, saukta par "eAdresi", bet, pirmkārt, tā tika ieviesta nevis 2012. gadā, kā plānots, bet gan sešus gadus vēlāk – 2018. gadā. Otrkārt, šobrīd oficiālo e-pasta adresi ir aktivizējuši aptuveni 38 tūkstoši lietotāju jeb 2% no visiem Latvijas cilvēkiem iepretim dāņu 90%.
Sanāk – 2% desmit gadu laikā, tāds ir Latvijas panākums šajā jomā.
Lieki teikt, ka par nopietnu informācijas kanālu, kurā šobrīd varētu apziņot iedzīvotājus, to saukt īsti nevar. Iespējams, daudzi pat par "eAdresi" šobrīd uzzina pirmo reizi.
Bet iecere patiesībā ir kā Dānijā, proti, "eAdrese" – vide, kur savā starpā, pirmkārt, oficiāli sazinās pašas valsts iestādes, otrkārt, kur ir pieslēgušies iedzīvotāji, un, treškārt, kur ir arī visas juridiskās personas, – privātie uzņēmumi, kuriem arī vajag gan komunicēt ar valsti, gan arī iedzīvotājiem.
Šobrīd tas kā obligāts rīks ir noteikts valsts iestādēm, juridiskajām personām kā obligāts iecerēts no 2023. gada, bet iedzīvotājiem tas ir brīvprātīgi.
Kā tas strādā?
Portālā "Latvija.lv" ir sadaļa "Izveidot savu e-adresi". Lai to izdarītu, nepieciešama ID karte un jāiziet autentifikācijas procedūra. Kad tas izdarīts, var notikt saziņa.
"Jūsu e-adrese ir izveidota! Tas nozīmē, ka oficiālo korespondenci no valsts un pašvaldību iestādēm Jūs turpmāk saņemsiet savā e-adreses kontā, kā arī varēsiet nosūtīt oficiālu vēstuli iestādei, zinot tās nosaukumu vai reģistrācijas numuru. Par to, ka varat uzsākt saraksti ar iestādēm, liecina oranža poga "Rakstīt", kuru nospiežot varēsiet sastādīt jaunu e-adreses ziņojumu."
Ja iedzīvotājs raksta, tad valsts iestādei ir te jāatbild. Ja iedzīvotājs ir izveidojis šādu oficiālo e-pastu, tad turpmāk visi sūtījumi no valsts iestādēm tiks sūtīt tikai uz to, nevis, piemēram, uz deklarēto adresi. Pirms ko sūtīt, iestādei ir tas jāpārbauda.
Ir cilvēki, kas to arī lieto un atzīst par ērtu.
"Swedbank" pārstāvis to salīdzināja ar procesu, kā digitalizējušās bankas.
"Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs vērtēja: "Es vērtēju tikai pozitīvi. Jo dienas beigās digitālās tehnoloģijas ļauj mums visiem ietaupīt vienīgo visu resursu īstenībā, kas mums visiem ir, – laiku. Es varu nopirkt lidmašīnas biļeti un ietaupīt laiku, bet nu tas ir banāls piemērs. Bet tā kopumā laika jau ir ļoti maz. Un jautājums, vai man priekš tam, lai pieteiktu jebkura līmeņa pakalpojumu – vai tas ir valsts pakalpojums, vai tas ir privātā sektora pakalpojums – ir kaut kur jāiet? Man vismaz ir izvēle. Nav teikts, varbūt nevajag likt tādā melnbaltajā – vai nu iesim [klātienē], vai nu digitāli. Tas arī droši vien nepareizi. Labā ziņa ir, ka kombinācijas starp fizisko un digitālo atnes krietni labākus augļus. Un līdz ar to jebkuras valsts centieni nodrošināt iespēju pieteikt un saņemt pakalpojumus digitālā veidā – tas ir tikai forši. Mēs visi būsim ieguvēji."
Arī pats Frolovs lieto "eAdresi".
Vai to varētu valsts iestādes izmantot arī plašāk, nevis tikai atbildot uz iedzīvotāju vēstulēm, bet arī, sūtot kādu īpašu informāciju? Piemēram, stāstot par vakcinācijas procesu, kā tas darīts Dānijā. Tagad mūsdienu apstākļos, piemēram, par to, kā uzņemt bēgļus no Ukrainas.
Frolovs atzina: "Protams, es sagaidītu. Viss tas, kas man ir relevants. Bet te ir jābūt ļoti akurātiem tāpēc, ka ļoti viegli pārtaisīt par "viskasti". Tā droši vien ir vislielākā problēma. Jo tur jābūt ļoti dozētam un kvalitatīvam saturam. (..) Tomēr ir labi, ka valstī ir sajūta, ka ir kaut kāda viena adrese, kur viņi var iedot to informāciju. Nu, pieņemsim mūsu gadījumā, ja jūs pēc analoģijas izmantojat banku. Tad internetbankā ir bankas ziņojuma sadaļa. Un tā varbūt ir tāda kā iekšējā informācija, iekšējās informācijas nodošanas kanāls, kas gan juridiski, gan arī no ergonomikas ir ērts klientam. Klients viņu redz, viņš ieiet iekšā internetbankā."
Skan labi, un to varētu lietot kā plašu informēšanas rīku, bet… lietotāju skaits ir gaužām niecīgs, turklāt, kā pērn gada sākumā "eAdreses" revīzijā secinājusi Valsts kontrole, – 90% gadījumu to saziņai lietojušas tikai pašas valsts iestādes, turklāt arī tikai niecīga daļa.
Revīzijā secināts: "Ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas nelieto "eAdresi", bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi "eAdreses" izveidē būs veikti nelietderīgi, jo iestāžu savstarpējai komunikācijai pirms "eAdreses" izveides funkcionēja Dokumentu integrācijas vide, un "eAdreses" izveide tam nebija nepieciešama."
Pēc Valsts kontroles aplēsēm šajā sistēmā ieguldīti apmēram septiņi miljoni eiro.
Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzina, ka lietotāju skaits varētu būt lielāks.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols pauda: "Attiecībā uz šo informāciju mēs esam veikuši arī atsevišķas informācijas kampaņas, teiksim, fragmentāras – noteiktām mērķauditorijām par "eAdresi". Mēs esam informāciju snieguši arī caur šiem valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, kur cilvēki ir apmācīti un cilvēki var aiziet, un viņiem palīdzēs izveidot gan e-parakstu, gan arī "e-Adresi", ja tas būs nepieciešams. Un šobrīd, no aprīļa, mēs plānojam izvērst plašāku informācijas kampaņu attiecībā uz "eAdresi", gan liekot uzsvaru uz uzņēmējiem un uzņēmēju ieguvumiem un "eAdreses" aktivizēšanu."
Potenciāls – apmēram 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir izsniegtas ID kartes, ar kurām var reģistrēties "eAdresē".
Kāpēc tomēr cilvēki to nedara?
Ozols pieļāva: "Viens no iemesliem droši vien ir – mēs joprojām varbūt nenovērtējam vai neesam pilnībā informēti par šīm iespējām, ko sniedz "eAdrese". (..) Iedzīvotāji arī neredz vēl šo pievienoto vērtību, ka, aktivizējot adresi, viņam pat nav jārūpējas par to, kādā veidā iestāde var ar viņu sazināsies, ka tas automātiski notiks elektroniskā veidā, ka tas notiks vienuviet. Atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem, iespējams, ar valsts pārvaldi nav tik bieži šī pakalpojuma sniegšana, lai viņš vispār par šo jautājumu aizdomātos."
Valsts kontroles viens no aizrādījumiem ir, ka "eAdresē" pielietotā autentificēšanās jeb pieteikšanās sistēma "eAdresei" cilvēku vidū nav pārāk populāra.
Fragments no revīzijas ziņojuma: "Iedzīvotāji ikdienā nav raduši izmantot eID kartes un "eParakstsMobile" kā elektroniskos identifikācijas līdzekļus, kas ir nepieciešami "eAdreses" izveidei un lietošanai. Daudz plašāk tiek izmantotas dažādu internetbanku sniegtās identifikācijas iespējas, tostarp saņemot virkni e-pakalpojumu. Neatrisinot jautājumu par kvalificētu elektroniskās identitātes apliecināšanas līdzekļu lietošanu ikdienā, "eAdreses" plašāka lietošana privātpersonu vidū būs ierobežota."
Arī komercbankas izmanto "Smart ID" sistēmu. Kāpēc to nevar izdarīt "eAdresē"?
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols norādīja: "Tāda iespēja pastāv… Attiecībā, ja attiecīgais pakalpojuma sniedzējs tiek kvalificēts kā šīs identifikācijas -– nacionālais identifikācijas pakalpojuma sniedzējs. Tā kā, ja šis tiks veikts, tad e-adrese var būt pieejama, arī izmantojot šo pakalpojumu sniedzēju. E-adreses pieejamībai ir noteikta, ka viņa ir pieejama, izmantojot šos paaugstinātas drošības pakalpojumus. (..)"
Pats uzņēmums, kas nodrošina "Smart ID" pakalpojumu, gan uzskata, ka Latvija pārcenšas.
Uzņēmuma "SK ID Solutions" Globālā biznesa attīstības un Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, vaicāta, kāpēc Latvijā "eAdresē" nevar ielogoties ar "Smart ID", sacīja: "Tāpēc, ka atšķirībā no Igaunijas valdības Latvijas valdībā atbalsta tikai "E-parakstu" un "E-paraksts Mobile". Tā Latvijas valdība ir nolēmusi. Teiksim, Igaunijā "Smart ID" ir atzīts kā kvalificēts autentifikācijas risinājumus atbilstoši EDOS regulai, bet Latvijā ir citi noteikumi un Latvijā tas nav atzīts. (..) Tā ir mūsu normatīvo aktu problēma, ka Latvijā ir Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums, kas ir pieņemts vēl pirms Eiropas Savienības regulas, kas Eiropas Savienībā regulē šo drošo autentifikāciju un kvalificētos elektroniskos parakstus. Un mūsu likumā ne terminoloģija atbilst Eiropas Savienības terminoloģijai, ne arī pārņemta pieeja. Latvijā ir vēlme, lai visi šie rīki atbilst lokāliem noteikumiem. Tiek izvērtēts, vai tur ir statuss lokālais vai nav."
Šobrīd šādu statusu viņi cenšas iegūt, bet tas neejot tik ātri. Lai arī šobrīd Latvijā ar "Smart ID" ir aprīkoti aptuveni viens miljons iedzīvotāju, pie "eAdreses" ar to šobrīd netikt.
Bet varbūt to vajag noteikt obligātu kā Dānijā?
Ka elektroniskajai adresei ir jābūt un viss.
Ministrijas pārstāvis neteica ne jā, ne nē, bet norādīja, ka šobrīd, piemēram, pieņemts lēmums par obligātu "eAdreses" izmantošanu Aizsardzības resorā – karavīriem, zemessargiem un citiem.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos norādīja: "Papildus ir sāktas diskusijas par to, kad varētu vēl paplašināt obligāto lietotāju apjomu, piemēram, uz valsts pārvaldes darbiniekiem, arī ilgtermiņā uz iedzīvotājiem, bet attiecībā uz iedzīvotājiem mēs šeit redzam, ka noteikti tiks paredzēta iespēja, kā iedzīvotājs varēs atteikties un varēs tikt izkļauts no šīs obligātās "eAdreses" lietošanas pie zināmiem nosacījumiem. Ja iedzīvotājiem vai nu nav pieejamas šīs tehnoloģijas vai prasmes, vai kādi citi ierobežojumi. Tiks paredzēta šāda iespēja, bet tas vēl būs atsevišķi, teiksim, diskutējams jautājums gan Ministru kabinetā un pēc tam arī parlamentā."
Digitālās prasmes Latvijā
Diemžēl Latvijā ar visas sabiedrības augstām digitālām prasmēm lepoties īsti nevar...
"Eurostat" dati par 2020. gadu no digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa liecina, ka vecumā no 16 līdz 74 gadiem Latvijā digitālās pamatprasmes ir tikai 43% iedzīvotāju, Eiropas Savienībā vidēji – 58%.
Ja "eAdresi" iedzīvotāji nesteidz lietot un ja tur nav īsti iedzīvotāju, kam ko sūtīt, tad daudzas iestādes, kam cilvēkus nepieciešams tomēr sasniegt, lieto aizvien vecos ceļus vai paši meklē jaunus.
Viena no tādām ir Nacionālais veselības dienests (NVD), kas ik gadu konkrētām cilvēku grupām sūta aicinājumus uz vēža skrīningiem.
Ja Dānijā tas notiek digitāli, lietojot vienoto platformu, tad Latvija, piemēram, 2020. gadā:
- Uz dzemdes kakla vēža skrīningu nosūtīja 190 tūkstošus vēstuļu pa pastu.
- Uz krūts vēža skrīningu 141 tūkstoti vēstuļu pa pastu.
- Un vēl 93 tūkstošus vēstuļu uz zarnu vēža skrīningu. Arī pa pastu.
Šobrīd vakcinācijas procesa laikā dienests no cilvēkiem gan apkopojis apmēram pusotru miljonu e-pastu adrešu, ko viņi norādījuši kā kontaktinformāciju, un domā, kā to varētu izmantot...
NVD vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala teica: "Šobrīd viņi ir izmantoti pie Covid-19 vakcinācijas, informējot, ka ir pienācis vai tuvojas balstvakcinācijas termiņš, vai tai brīdī, kad bija plānots, ka būs sertifikāta derīguma termiņi. Ir izmantoti šādiem mērķiem, bet mēs viennozīmīgi redzam arī plašākas iespējas, kā var izmantot šo informāciju saziņā, kas būtu iedzīvotājiem tāda laba saziņa. Varbūt atgādinājumi par kaut kādiem pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Par tiem, kas būtu profilaktiski jāveic."
Iegūtās e-pasta adreses varētu noderēt arī vēža skrīningu paziņojumiem vai atgādinājumiem, vienīgi te jārēķinās ar noteiktām vecuma grupām.
"Jāsaprot, ka skrīninga uzaicinājumi tiek izsūtīti gados vecākiem cilvēkiem. Arī viņi tiek izsūtīti, protams, dažādiem reģioniem. Ne pilsētās, bet arī laukos un attālos lauku reģionos. Varbūt šī iedzīvotāju digitālā prasme īstenībā un reāli digitālo prasmju pielietošana dažādās vecuma grupās tomēr, mūsuprāt, ir atšķirīga. Un arī no reģioniem atsevišķās vietās – ir dažāda tehnikas, pakalpojumu un interneta pieejamība, ko mēs arī redzējām, kad vajadzēja šos digitālos veselības sertifikātus iegūt un digitalizēt. Bija vesela virkne cilvēku, kam tas nebija reāli iespējams, un viņi to neizmantoja – šādas prasmes ikdienā. Līdz ar to viennozīmīgi tikai pāriet uz digitālu saziņu – tas noteikti nebūs iespējams, jo jāņem vērā, ka mūsu iedzīvotāji ir ļoti dažādi."
Svarīga saziņa ar saviem iedzīvotājiem arī pašvaldībām.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") norādīja: "Lielākā problēma tieši fizisko personu skaitā ir tas, ka ļoti maz kurš izmanto "eParakstu". Šeit katrā ziņā, ja būtu šīs oficiālā "eAdrese", caur kuru varētu arī sazināties un apmainīties – tas, protams, ļoti atvieglotu pašvaldībai darbu. Bet šobrīd, piemēram, mēs arī oficiāli esam prasījuši iedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt, piemēram, rēķinus e-vidē – nekustamā īpašuma, bērnudārza. Ja norāda oficiālo e-adresi, tad tur arī tas tiek nosūtīts. Bet atkal no otras puses – tad, ja iedzīvotājs grib oficiāli vērsties pašvaldībā, tomēr viņiem ir šī autentifikācija nepieciešama."
Un, protams, šāds rīks noderētu arī iedzīvotāju informēšanai. Tā vietā šobrīd pašvaldība aktīvi meklē savus veidus.
Baiks norādīja: "Mēs esam ļoti aktīvi sociālajos tīklos – sākot no feisbuka, instagrama, visām pārējām lietām. Bet šeit arī jāsaprot un jāsaliek pa iedzīvotāju kategorijām, ka ir cilvēki, kas ļoti izmanto dažādus informācijas tīklus. Un tāpēc mums arī ļoti plaši un ļoti dažādi, ko mēs izmantojam. Kā jau teicu, sākot no mājaslapas, kur pilnīgi visa informācija pieejama. Feisbuks, tviteris, instagrams, visi iespējamie veidi, lai informācija maksimāli daudz nonāktu līdz cilvēkiem. Plus, protams, mums arī ir informatīvais izdevums, ko mēs reizi mēnesī izdodam, kur tiešām ir visa aktuālā informācija par pabalstiem, par jaunām lietām, kas tiešām attiecas uz visu novadu iedzīvotājiem."
Lūk, tā. Nevis "eAdrese", bet feisbuks Latvijā ir cilvēku apziņošanas vietne.
Glābiņu meklē pie VID
Vēl viens krīzes risinājums, kur, cenšoties uzrunāt cilvēkus, glābiņu ir meklējusi gan Veselības, gan Aizsardzības ministrija, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS jeb elektroniskās deklarēšanās sistēma, kas, tiesa, domāta gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju saziņai nodokļu jautājumus. Bet tajā lietotāju skaits 1,5 miljoni. 2020. gadā Veselības ministrija te cilvēkus centās sasniegt vakcinācijas jautājumos, savukārt Aizsardzības ministrija izplatīja informāciju, kā rīkoties krīzes situācijā, aicinot apmeklēt portālu "sargs.lv".
Informācijā bija teikts: "Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi bukletus arī krievu un angļu valodā, ar kuriem aicinām iepazīties portālā "sargs.lv". Portālā pieejama arī papildu informācija un plašs materiālu klāsts, kas sniegs noderīgus padomus, lai ārkārtas situācijas Jūs nepārsteigtu nesagatavotus."
VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā pauda: "Jā, šīs iestādes mūs uzrunāja, aicinot iesaistīties šīs informācijas izplatīšanā, jo, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju skaits ir jau vairāk nekā 1,5 miljoni, tad acīmredzot man gribētos teikt, ka mēs esam lielākie. Ar lielākajām iespējām sasniegt un izplatīt šādus paziņojumus, lai pēc iespējas vairāk sasniegtu adresātus."
Pelēkā pauda: "Tādu lūgumu nav bijis daudz, bet ir bijuši. Un viens no tādiem bija Aizsardzības ministrijas šis buklets par to, kā rīkoties šajās krīzes situācijās, ko mēs izsūtījām. Mēs izsūtījām informāciju, arī sākoties pandēmijai, un vēl viena informācija bija, ko mēs sūtījām saistībā ar vēlēšanām."
Un te viss vienkārši – ja EDS sistēmā pienācis ir jauns ziņojums, tad cilvēkam tiek nosūtīta ziņa uz viņa privāto e-pasta adresi, un cilvēks var nākt uz skatīties, turklāt lietot bankas autorizāciju ar "Smart ID".
"Jā, lai lietotu elektroniskās deklarēšanas sistēmu, mūsu klientiem ir jānorāda šie saziņas e-pasti. Jo uz e-pastiem aiziet ziņa par to, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir ievietots kāds no mūsu dokumentiem, aizsūtīta ziņa vai tamlīdzīgi. Protams, ka tā ir fizisko personu datu apstrāde. Mēs esam šo datu apstrādes pārzinis, tādēļ arī mēs tā ļoti, ļoti, ļoti uzmanīgi attiecamies pret šo datu izmantošanu. Bet, ņemot vērā šīs iepriekš nosauktās lietas, ko mēs bijām nosūtījuši, man tomēr gribas teikt, tā bija informācija, kas attiecas uz valsts drošību, uz cilvēku drošību, kas ir noteikti samērojams ar šo privāto e-pasta izmantošanu."
