E-veselības sistēmā šogad gaida «izrāvienu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

 

Vienota pacienta elektroniskā slimības vēsture, elektroniskas zāļu receptes un nosūtījumi, iespēja ātrajai palīdzībai operatīvi iegūt ziņas par pacienta alerģijām - informācijas tehnoloģiju laikmetā šādi risinājumi šķiet tikai pašsaprotami. Tomēr Latvijā e-veselības sistēma joprojām ir tapšanas stadijā, kaut par tās ieviešanu valdība vienojās jau teju pirms 10 gadiem. 

Ārsti, farmaceiti un pacienti pārmet valstij e-veselības gauso attīstību, atbildīgie skaidro - sistēma ir ļoti sarežģīta, un arī citās valstīs to ievieš gadiem. Nacionālais veselības dienests (NVD) sola, ka šogad beidzot e-veselībā gaidāms "izrāviens". Vairākiem par Eiropas naudu īstenotajiem e-veselības projektiem jānoslēdzas šā gada aprīlī.

Ja jums pēkšņi vajadzīga ātrā palīdzība un nespējat ārstam izstāstīt, ka esat alerģisks, piemēram, pret penicilīnu, ceļā uz slimnīcu jums var kļūt vēl daudz sliktāk. Ja vien neesat privātās veselības datu bankas "Med Record Bank" klients, ātrās palīdzības mediķis pašlaik faktiski nevar citādi uzzināt par jūsu alerģiju, kā vien no jums paša, jo jūsu slimības vēsture glabājas ģimenes ārsta papīra kartiņā vai, labākajā gadījumā, lokālā elektroniskā sistēmā, kam ātrā palīdzība uzreiz piekļūt nevar. Šis ir tikai viens piemērs, kam domāta valsts radīta e-veselības sistēma.

Šogad gaida "izrāvienu"

"Elektroniski [datus no citām iestādēm] saņemt, man liekas, šobrīd faktiski nav iespējams, tikai dokumentu veidā, un tas nav operatīvi," Latvijas Radio atzīst  Latvijas lielākās - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģijas (IT) daļas vadītājs Didzis Kukainis. Slimnīcai, kurā ik gadu ārstējas aptuveni 100 000 pacientu, ir sava elektroniskā sistēma, lokāla e-veselības līdziniece, bet iespējas operatīvi saņemt datus no citām ārstniecības iestādēm nav.

 "Kaut vai tie paši pacienta izmeklējumi: teiksim, nonāk pacients pie mums, un viņam ir veikti laboratoriskie izmeklējumi, piemēram, Gulbja laboratorijā vai Stradiņa slimnīcā. Tīri ekonomiski arī tas būtu izdevīgi [, ja būtu vienota elektroniskā sistēma], jo, ja mēs netiekam pie šīs informācijas, tad izmeklējums pie mums jāveic atkārtoti. Ja mums ir šī elektroniskā informācija, mēs varam pieņemt lēmumu un šo izmeklējumu neveikt," skaidro Kukainis.

Tāpat ir ar daudzām citām lietām, piemēram, ja pazaudējat savu potēšanas pasi, var būt grūtības restaurēt datus par sen, bērnībā, saņemtām potēm. Nozaudējot zāļu recepti, jāmēro vien ceļš atpakaļ pie ārsta.  

Visas šīs problēmas ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību valdība apņēmās risināt jau 2005.gadā, apstiprinot e-veselības pamatnostādnes. Reāls darbs pie IT sistēmu izstrādes gan sākās vien četrus gadus vēlāk, saņemot Eiropas fondu naudu pacientu elektroniskās veselības kartes, e-receptes, e-pieraksta un citu e-veselības komponentu izveidei. Mērķis - nākotnē pilnībā pāriet uz elektronisku informācijas apriti arī veselības aprūpē, stāsta par e-veselības ieviešanu atbildīgā Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.

Tātad vienā brīdī pienāktu šis ideālais brīdis, kad nebūtu vairs papīru. Kā cilvēki saka, "kad tad jums, dakter, vienreiz nopirks to datoru?" Tas ir sācies un iet diezgan pakāpeniski. Atsevišķas sakarīgas lietas jau ir notikušas, bet, protams, šogad mēs gribētu tādu kā "izrāvienu"," atzīst Taube.

Līdz šim no elektronisko ārstu atskaišu jeb tā saucamo talonu datiem pacientiem pieejamas atsevišķas ziņas par manipulācijām portālā  www.latvija.lv. Bet kopš pērnā gada jaunā e-veselības integrācijas platforma ļauj ģimenes ārstiem nosūtīt paziņojumus par viņu pacientiem, kas izsauc ātro palīdzību, bet netiek nogādāti slimnīcā. Tagad beidzot izstrādāta arī e-veselības centrālā sistēma, kurai varēs pieslēgties gan ārsti, gan pacienti.

 "Lielā sistēma nozīmē, ka jau ir izstrādātas programmatūras elektroniskajai veselības kartei, proti, formai, kurā dakteris varēs pildīt un redzēt medicīniskos ierakstus, gan e-receptei, gan nosūtījumu sistēmai un mājaslapai, kurā tas viss notiks. Tas viss šobrīd ir izstrādāts un tiek likts kopā, lai labi strādātu," stāsta Taube.

Līdz pavasarim plānots sakārtot normatīvos aktus un veikt jauno sistēmu drošības auditu, jo pacienta dati ir sensitīvi un jābūt pārliecībai, ka tie nenoplūdīs. Optimistiskākajā scenārijā līdz gada vidum centralizēto e-veselības sistēmu dos testēt pirmajām ārstniecības iestādēm. Tūlīt gan sistēmu iedzīvotāji lietot vēl nevarēs, un jārēķinās, ka sākumā tajā nebūs arī pilna informācija.  

"Sunim ir pārkāpts, palikusi aste, kas sabiedrībai pagaidām nav redzama. Es saprotu, ka visu gribas ātrāk, mēs jau arī cerējām, ka būs gatavs jau kaut kur pagājušā gada augustā, bet, ja sāk sasteigt, tad sanāk vēl lielāks kļūdu risks," skaidro Taube.

Skepse par sistēmas ieviešanas ātrumu

Pie aizkavēšanās lielā mērā vainojamas daudzās iepirkumu pārsūdzības. Katram e-veselības komponentam iepirkumu sludināja atsevišķi, kas nebija labākais variants, atzīst Nacionālā veselības dienesta direktors, kurš e-veselības projektu pārņēma jau procesā.

Pārsūdzību dēļ katra sistēma bija gatava savā laikā, turklāt būs jāpieliek papildu pūles to salāgošanai.

Par raitu e-veselības ieviešanu patiešām ir grūti nosaukt, tā secina Aptieku attīstības biedrībā, kam īpaši aktuāla ir elektroniskā recepte. To, ka sistēmas gatavas testēšanai, biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe sakās dzirdējusi jau pērn augustā, organizācijas pat noslēgušas līgumus par sadarbību, bet tālāk par runām līdz šim neesot tikts.

Tāpēc bijusī "Euroaptieka" vadītāja apšauba arī NVD tālākos nospraustos termiņus: "Ja jau "Euroaptiekai" līdz šim nav pat dota ziņa, tad es brīnos - diez vai arī aprīlī šo pilotprojektu varētu uzsākt. Pusgads pagājis, un nav dots pat pirmais uzaicinājums."

Ieguvumu no elektroniskas receptes būtu daudz, uzskata Zemdega-Grāpe. Recepšu aprite būtu caurskatāmāka, kļūdas - vieglāk pamanāmas,  klientu apkalpošana - ātrāka. Daudzās valstīs šāda sistēma jau darbojas, arī kaimiņvalsts Igaunija kārtējoreiz par vairākiem gadiem ir priekšā.

Nacionālajā veselības dienestā plāno, ka līdz 2016.gadam e-receptes, tāpat kā dalība visā e-veselības sistēmā būs brīvprātīga, bet pēc tam to noteiks par obligātu.

Ārsti kritizē izvēlēto ceļu

Ja par pašu e-veselības ideju ārstu vidē šaubu nav, tad par formu gan domas atšķiras. Īpaši kritisks ir Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Andris Baumanis, kurš sistēmu vērtē kā pilnīgi nepraktisku un pat pieļauj, ka nerentabli iztērētās naudas dēļ to varētu nākties atdot atpakaļ Eiropai.

 "Tas, ko Nacionālais veselības dienests izstrādā, pat, ja to uzlabos, ir pilnīgi garām no praktiskā lietošanas viedokļa no ārsta skatījuma. Ārsta skatījumā tas, kam tiek tērēta un ir iztērēta šī nauda, ir pilnīgi garām, tas ir ārā metams produkts. Un tas nav mans viedoklis, tas ir mūsu asociācijas viedoklis," uzsver  Baumanis.

Lai teikto pamatotu, Baumanis atstāsta kādu ģimenes ārstu un Nacionālā veselības dienesta tikšanos pērnā gada beigās, kur topošā sistēma prezentēta:  "Mēs aizgājām ar savu gatavo materiālu, kur bija uzrakstīts pacienta vārds un uzvārds, sūdzības, anamnēze, un teicām - lūdzu, jums lapa, ātri mūsu klātbūtnē ievadiet to visu datorā, uzrakstiet slimības lapu, uzrakstiet receptes, mēs ņemam hronometru un skatāmies, cik tas aizņems laiku. Uz to valsts teica, ka viņi to nav gatavi ievadīt. Viņi var tikai parādīt katru izstrādāto modeli ar entajiem klikšķiem un problēmām."

Ģimenes ārsta ieskatā e-veselības sistēma veidota no nepareizā gala - sākot ar sienām un jumtu, proti, dažādiem pakalpojumiem, nevis pamatiem - vienotām lokālajām sistēmām, kuras ģimenes ārstiem un speciālistiem centralizēti iepirktu valsts. Pašlaik tirgū ir vairāki varianti, ārstam pašam jāizvēlas sev ērtākā un jāpērk par savu naudu. Garantiju, ka sistēmas uzturētājs pēkšņi neaizies no Latvijas, nav, stāsta Baumanis, kuram tā noticis ar iepriekšējo sistēmu, bet jaunā ir neērta un lēna.

Nav jātērē laiks tehniskām lietām

Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcas IT daļas vadītājs Didzis Kukainis uzskata, ka slimnīcas ārstiem pie jaunās sistēmas nebūs grūti pierast, tā tikai dos jaunas iespējas.

"Principiāli darbiniekiem nekam nevajadzētu mainīties. Austrumu slimnīcas sistēmu dienā izmanto ap 700-800 lietotāju, un ārsti ir pieraduši pie elektroniskām sistēmām. Un, parādoties integrācijai ar e-veselību, darba vide nemainīsies. Vienkārši parādīsies papildu funkcijas, kas palīdzēs strādāt," uzskata Kukainis.

Ārstam nav jātērē laiks tehniskām lietām, piekrīt veselības ministres padomniece IT jautājumos Dita Gabaliņa. Tomēr viņa noraida ģimenes ārstu kritiku par valsts ačgārno pieeju e-veselības uzbūvei, atgādinot, ka ģimenes ārsti varēs izvēlēties - strādāt vai nu savā sistēmā vai uzreiz e-veselības portālā.

 "Mūsu pieeja ir tāda, ka negribam ierobežot tirgu. Mēs gribam, lai attīstās ērtas sistēmas - vai tās būtu ārzemju, vai ārstu tepat uz vietas izstrādātas. Mēs negribam ierobežot, jo tas nozīmēs, ka ir konkurence starp sistēmu izstrādātājiem un arī nāks labāki risinājumi," skaidroja Gabaliņa.

Lai gan tapusi ilgi un grūti, ir skaidrs, ka sarežģītā e-veselības sistēma pilnībā gatava nebūs vēl ne šogad, ne nākamgad. Galvenais, lai ārsti un pacienti gribētu to lietot, jo tikai tā varēs sistēmu padarīt ērtāku, secina ministres padomniece.

E-veselības otrajā kārtā, ko plānots izstrādāt līdz 2015.gada vidum, būs jāņem vērā vairākas mācības, saka Gabaliņa.

"Plānot adekvātus resursus un ļoti runāt ar ārstiem, kas izmantos sistēmas. Ļoti, ļoti iesaistīt ārstus jau tagad, specifikāciju veidošanas laikā, lai sistēmu veidotu viņiem ērti izmantojamu. Citādāk tā neaizies, viņi nebūs ieinteresēti to lietot," atzīst Gabaliņa.

E-veselības pirmās kārtas projekti izmaksājuši mazliet vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Tuvākajos mēnešos izstrādātās e-veselības sistēmas dos testēt pirmajām ārstniecības iestādēm un aptiekām. Līdz ar integrēšanu lielajā e-veselības sistēmā pašlaik nav pieejami atsevišķi veselības nozares e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti