Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kokapstrādes giganta dēļ piesārņoti grāvji un izmirusi lašupe; vides sargi rausta plecus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pirmais poļu konservatīvo valdīšanas gads aizrit vētrainu konfliktu un protestu ēnā

E-veselība: ārstu neaizvietojams palīgs vai «Lielais brālis»?

E-veselība: ārstu neaizvietojams palīgs vai «Lielais brālis»?

Vai mēs vēlamies, lai datus par mūsu veselību iekļauj vienotā elektroniskā jeb e-veselības sistēmā, to valsts iestādes neprasa – mūsu medicīnas dati pamazām tur tiks uzkrāti. Pagaidām nesen atvērtajā portālā datu ir maz, bet pēc mēneša būs vairāk, un no nākamā gada vidus – paredzēts, jau krietni daudz. 

Par e-veselību valdība vienojās pirms vairāk nekā desmit gadiem, un beidzot sistēma sākusi strādāt un par tās lietošanu slēdz līgumus ar ārstiem. Ģimenes ārsti sūdzas par sistēmas tehniskajiem aspektiem, un ir arī iebildumi par pacientu tiesību ievērošanu.

“Pasaka, ka tev nebūs brīvība – viss, ko tu pastāstīsi, viss, kas tev tiks diagnosticēts, tiks ierakstīts e-veselības sistēmā, tas ir kontrolējoši, tā ir autoritāra valsts” saka pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Bez vienotas sistēmas ārsts pat nezina par pacienta nāvi

Par to, vai vispār ir vajadzīga e-veselība, nozarē pat lieli kritiķi daudz nediskutē, velns ir detaļās, kā sistēmu uzbūvē.

“Mēs varam efektīvāk ārstēt pacientu kā tādu, zinot par viņu visu informāciju,” saka e-veselības sistēmas pārzinis, Nacionālā veselības dienesta e-veselības departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

E-veselība kā elektroniska pacienta diagnožu un alerģiju karte, kur ārstiem ielūkoties, var būt glābiņš, piemēram, kritiskā situācijā. Citādi ir iespējams, ka cilvēku bezsamaņā nogādā slimnīcā un viņam tur ievada zāles, no kurām ir alerģija, un tā kaitē vēl vairāk.

Pats pacients nespēja pateikt, nebija neviena, kam pajautāt, slimnīcā nebija, kur viņa datus paskatīties. Vēl vairāk – kad nav vienotas bāzes, ārstniecības iestādei pat var nebūt ziņu, vai pacients vēl ir dzīvs. Par to liecina Kristas stāsts. Vecmāmiņai vienā no lielajām slimnīcām vasarā nozīmēja operāciju un palaida mājās.

“Šo operāciju vecmāmiņa nesagaidīja, viņa nomira pirms noteiktā datuma. Pēc pāris nedēļām mēs saņēmām pirmo zvanu, vai būs pēc operācijas vajadzīgas vēl kādas pārbaudes par pacienta pašsajūtu,” stāsta Krista.

“Ārste palika tāda nedaudz domīga, jo viņa nezināja, ka konkrētā paciente ir mirusi. Ja tas bija tas pirmais šoks, tad pēc pāris nedēļām mēs saņēmām otro zvanu par to, kā šī paciente jūtas pēc operācijas,” saka Krista.

Pacientu profili pagaidām patukši un nesaprotami

Savus datus portālā www.eveseliba.gov.lv var aplūkot, piemēram, izmantojot internetbanku autorizācijas līdzekļus vai e-parakstu. Pašlaik profili ir gandrīz tukši,  diagnožu, brīdinājumu un alerģiju sadaļas ir tukšas. Ir atsevišķa sadaļa “audita pieraksti”, kur var uzzināt par pieslēgšanos saviem datiem. Sadaļā pie personas datiem arī ir iespēja nospiest pogu „pilnīgs aizliegums kartei”. Ja to izmanto, jāieķeksē, vai liedz pieeju ārstam vai delegātam. Kāda karte šeit tieši domātam un kas ir delegāts, nav saprotams un nekas nav paskaidrots.

“Kā šī lapa darbojas, kas un ko darīs šajā lapā, ko es varēšu pati darīt šajā lapā, ko man tas dos vai ko man tas liegs. Tur pat minimāli nepieciešamās informācijas nav,” saka pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Arī viņa pamanījusi, ka gan portālā vispārējā sadaļā, gan lietotāja profilā trūkst pat minimāli nepieciešamas informācijas. Arī to, ka sistēmā nevar nosūtīt ziņojumu administratoram, ka, piemēram, viņas profilā ir norādīts nepareizs ģimenes ārsta tālrunis. Tad ir jāzvana vai jāsūta e-pasts.

Ar medicīnas datiem e-veselības sistēma pildīsies pamazām. Paredzēts, ka no 1.decembra Latvijā izzudīs papīra darbnespējas lapas un visiem ārstiem būs pienākums e-veselības sistēmā ievadīt elektroniskās darbnespējas lapas.

Pacientu ieguvums - dokumentu aprite notiks elektroniski, nebūs jānēsā vai jāsūta uz iestādēm dokumenti. Tāpat arī ārsti rakstīs elektroniskās receptes.

 „Pēc tam, no nākamā gada 1.jūlija pievienosies klāt pacienta sensitīvie dati par viņa slimībām, alerģijām, implantiem,” stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Tiesībsargs noraizējies par sensitīviem datiem

Tāpat no 1.jūlija paredzēts, ka ārstniecības iestādēm jāievieto e-veselības sistēmā elektroniskie nosūtījumi pie speciālistiem, un speciālistiem jāievieto to rezultāti. Tāpat arī sistēmā nonāks visi vizuālās diagnostikas, piemēram, rentgena, datortomogrāfijas apraksti, kas veikti gan par valsts, gan par pacienta naudu.

Pacients varēs visus šos datus ātri un operatīvi apskatīt, bet viņa spēkos nebūs kontrolēt, kādas ziņas tiks ievadītas.

Turklāt e-veselības sistēmā ievadīt medicīniskos dokumentus būs obligāts pienākums gan ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, gan tām, kas sniedz maksas pakalpojumus.

 “Veselība ietver ļoti, ļoti sensitīvus datus un informāciju par personu, arī par personas dzīvesveidu,” saka Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

„Ir ļoti svarīgi, lai sistēma būtu droša, dati būtu adekvāti, relevanti un nebūtu pārmērīgi. Tas nozīmē to, lai nebūtu pārmērīga citu institūciju iespēja piekļūt šiem datiem,” saka Siliņa.

Lai citas institūcijas, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas atbild par slimības pabalstiem, datiem piekļūtu tikai likumā paredzētajā šaurajā deleģējumā bez interpretācijas iespējām. Par to birojam bijusi sarakste ar Veselības ministriju un jautājumus risina.

Ģimenes ārsti nesteidzas pāriet uz jauno sistēmu

Pēc mēneša jau 1.decembris, taču ar e-veselības sistēmas pārzini Nacionālo veselības dienestu līguma slēgšanas procesā par e-veselības lietošanu ir tikai 800 ārstu no aptuveni 4000 ārstu, kas var izsniegt darbnespējas lapas.

Daudzi nemaz nevēlas parakstīt. Piemēram, satraucas, ka sistēma apgrūtinās, nevis atvieglos ārsta darbu.

„Prasa daudz laika, daudz darbības. Katrs lodziņš veras vaļā, vismaz jāgaida 15-30 sekundes. Mēs pat nezinām, kā darbojas īstais portāls, cik tas prasīs laiku, bet testēšanas režīmā tas ir pie piecām minūtēm. Es varu ar roku izrakstīt 30 sekundēs,” saka stāsta Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, kura vēl nav parakstījusi līgumu.

Veide arī norāda, ka e-veselības sistēmā būs jāievada pilnīgi visas elektroniskās receptes, pat ja pacients to nevēlēsies, citādi nevarēs izsniegt zāles. Bet receptē ir jāieraksta arī diagnoze.

“Labi, ja tie ir kompensējamie medikamenti, ko valsts apmaksā, tad var pieprasīt diagnozi un procentu, cik valsts atmaksā, bet, ja mēs runājam par parastajām receptēm, ko pacients pats apmaksā, tad kādēļ šajā receptē ir jāraksta diagnoze, kura tālāk iet sistēmā, un mēs, ģimenes ārsti, savukārt neesam droši par to, cik droša ir šī sistēma,” saka Veide.

Nacionālais veselības dienests argumentē, ka tie ir pieņēmumi. Diagnozi receptē redzēs farmaceits un farmaceita asistents, kad pacients dosies uz aptieku pēc zālēm.

Pret to iebildumi ir Tiesībsarga birojam, saka Ruta Siliņa.

„Ārsts galu galā ir izvērtējis, noteicis diagnozi, līdz ar to izraksta attiecīgo medikamentu. Kāpēc farmaceitam vēl kaut kas jāredz un jādod iespēja komentēt. Šī lieta ir vēl diskutējama, jo, piemēram, mūsu kaimiņvalstī farmaceitiem nav piekļuves šai informācijai caur elektronisko sistēmu,” saka Siliņa.

Tāpat arī diagnoze ārstam būs jānorāda elektroniskajās darbnespējas lapā. Nacionālā veselības dienesta e-veselības departamenta direktors Mārtiņš Smilga uzsver, ka diagnozi sistēmā redzēs tikai pacients un ārsts, kas uzsācis un slēdzis darbnespējas lapu, nevis, piemēram, darba devējs.

“Diagnoze nepieciešama statistikai, lai varētu efektīvāk plānot veselības aprūpes pakalpojumus,” skaidro Smilga.

Vai tā ir autoritāra valsts?

Pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena norāda – nav nekāds noslēpums, ka valsts iestādes bieži vien vēlas kontrolēt datus, pacientus un ārstus. Ja sistēmā nav izveidots ļoti strikts cilvēktiesību rāmis, tad vara to var izmantot nepiemērotiem mērķiem. Tas būtiski apdraud indivīda brīvību un pacienta tiesības, saka Olsena.

“Demokrātiskā valstī ir svarīga cilvēka brīvība, un brīvība iet pie ārsta un ārstam stāstīt savus noslēpumus ir ārkārtīgi vērtīga mūsu sabiedrībai kopumā, un, ja mums piedāvā sistēmu, kas atņem cilvēkam šo brīvību – viss, ko tu pastāstīsi, viss, kas tev tiks diagnosticēts, tiks ierakstīts e-veselības sistēmā, tas ir kontrolējoši, tā ir autoritāra valsts,” norāda Olsena.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska vēl nav parakstījusi līgumu par e-veselības lietošanu. Tāpat kā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, arī viņas vadītā organizācija uzskata, ka jānosaka pārejas periods līdz nākamā gada vidum, un tā laikā sistēma jātestē pilotprojektā.

„Neviena slimība nav kauns un negods, ārsts runā ar pacientu par vienalga kuru slimību - vai tā ir šizofrēnija vai tā ir HIV un AIDS, tās ir ļoti sensitīvas, ļoti jūtīgas diagnozes. Bet tad, kad runā ārsts ar pacientu, viņi zina, ka tas paliek viņu vidū,” atgādina Kozlovska.

“Ambulatorā karte, piemēram, glabājas konfidenciāli praksē 75 gadus pēc noteikumiem – tā ir tikai mūsu iekšējā atbildība, tā ir mūsu savstarpējā zināšana. Līgumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka jebkura datu uzlaušana, hakeri, iespējams, trešā persona, par visu atbildīga ir ārstniecības iestāde, ārsta prakse,” viņa uzsver.

“Mums ir parastas programmas. Kādas mums ir programmas? Mēs strādāsim onlainā un mums nav bijušas nekādas nopietnas apmācības valsts līmenī, kā mums pareizi rīkoties, mums jau no 1.decembra kā zaldātiem jābūt gataviem,” saka Kozlovska.

Nacionālais veselības dienests savukārt norāda, ka šogad daļa ārstu brīvprātīgi testējuši e-veselību un arī varēja iziet apmācības.

Veselības dienests sola stingru kontroli un caurspīdīgumu

Vēl svarīgs ir jautājums ir, kurš, izņemot pašu pacientu, var skatīties e-veselības sistēmā viņa datus?  

„Tātad visas ārstniecības personas, kurām būs piekļuve pie sistēmas, varēs paskatīties par jebkuru pacientu datus, bet valdības noteikumi nosaka ierobežojumus, kuros gadījumos drīkst skatīties un kuros nedrīkst, un tas ir tikai ārstniecības mērķu sasniegšanai,” skaidro Mārtiņš Smilga no Nacionālā veselības dienesta.

Smilga stāsta, ka māsām nav piekļuves e-veselības sistēmas pacientu datiem, tikai ārstiem, pacientu ārstējošajiem ārstiem. Viņi pacienta datiem piekļūs, ievadot viņa personas kodu. Turklāt, ja, piemēram, ģimenes ārsts sava pacienta datus e-veselības sistēmā drīkstēs paskatīties jebkurā laikā, tad pārējiem speciālistiem vajadzēs pierādījumu, ka viņi tiešām ārstējuši pacientu.

„Visas pēdas par piekļuvēm tiek fiksētas sistēmā, līdz ar to neviens gadījums netiek palaists garām, un iedzīvotājs var sekot līdzi. Mēs papildu veiksim kontroli par šo datu apskati, un sekosim līdzi, lai ārsti nelikumīgi neskatītos pacientu datus,” saka Smilga.

Viņš uzsver, ka šī sistēma ir caurspīdīgāka. Piemēram, šobrīd pacientam būtu grūti uzzināt, vai kāds, apmierinot ziņkāri, ielūkojies viņa papīra medicīnas vēsturē. E -veselības sistēmā gan to varēs uzzināt sava profilā sadaļā “audita pieraksti”.

Uzrādīsies vai nu vārds, uzvārds, vai iestādes nosaukums, saka Nacionālā veselības dienesta pārstāvis.

„Gadījumos, ja kāds ārsts būs apskatījies datus un tas nebūs ārstniecības mērķu sasniegšanai, pacients varēs vērsties pret šo iestādi, prasīt, kāpēc viņš ir skatījies, un virzīt iesniegumu,” skaidro Smilga.

Paredzēts, ka pacients varēs liegt piekļuvi ārstniecības personām atsevišķiem vai visiem medicīniskajiem datiem. Piemēram, pacients ir aizdomu pilns un nevēlas, lai ikkatrs viņa ārstējošais ārsts, piemēram, acu ārsts var ieraudzīt dermatovenerologa noteikto diagnozi. Jau ir iespēja profilā uzlikt „kartes pilno aizliegumu”. Šajā kartē ir diagnozes, alerģijas, brīdinājumi, ātrās palīdzības izsaukumi un vizuālās diagnostikas rezultāti Taču te būtiska nianse - arī ģimenes ārsts neredzēs pacienta karti. Vai, ja būs kritiskā situācija, kad jāglābj, uzņemšanas ārstiem var trūkt svarīgu ziņu. Turklāt, pat ja uzliek kartes aizliegumu, pieejamas paliks e-receptes un darbnespējas lapas.

Viss būs. Bet 2023.gadā..

Vairākās Eiropas valstīs pacienti var uzlikt daļēju savu datu aizliegumu, kas pagaidām nav paredzēts. No 2023.gada Latvijā paredzēts liegt konkrētam speciālistam vai konkrētai speciālistu grupai skatīties kartes datus. Par 2023.gadu pārsteigta ir Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

„Šobrīd ārā aiz loga ir 2016.gads. Tas nozīmē, ka būs virkne gadu, kad persona nevarēs liegt pieeju saviem datiem. Mūsu ieskatā tas ir nesamērīgs ierobežojums,” uzsver Siliņa. 

Turklāt savu bērnu gaitām medicīnā, tāpat kā savējām, varēs sekot līdzi viņu vecāki. Bērni ir nepilngadīgie līdz 18 gadu vecumam.

„Pusaudzība – tas ir tāds tas ļoti trauksmains un interesants vecums ikviena cilvēka dzīvē,” atgādina biedrības „Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle, piebilstot, ka tad arī daudzi uzsāk savas pirmās seksuālās attiecības. Tas var nest līdzi arī iespējamus veselības sarežģījumus vai neplānotu grūtniecību.

„Ir jauni cilvēki, kuriem ir ļoti labas attiecības ar saviem vecākiem un kuri, iespējams, arī par savām pumpām varēs pajautāt savām mammām vai tētiem, un noteikti būs tādi jaunieši, kas kautrēsies jautāt, kuri nevēlēsies. Jo pieaugot vēlēsies paši risināt savas veselības problēmas,” saka Ķelle.

“Te arī parādās jautājums – cik lielā mērā fakts, ka vecāki varēs ieskatīties un uzzināt visu par savu jauniešu veselību, palīdzēs jaunajam cilvēkam pieaugt un kļūt neatkarīgam vai arī tieši traucēs, vai pat kaitīgi viņa personībai, ka par viņa problēmām viņa vecāki uzreiz uzzinās,” saka Ķelle.

Jaunieši varētu vairīties apmeklēt ārstus

Bažas ir par to, vai jaunieši vēl vairāk nevairīsies apmeklēt ārstus. Ir citi likumi, kuros noteiktas vecuma robežas. Piemēram, vecāku piekrišana aborta veikšanai jaunietim jāprasa līdz 16 gadu vecumam. No 14 gadu vecuma savukārt pusaudži var paši pieņemt lēmumus attiecībā uz savu ārstēšanu. Advokāte Solvita Olsena uzsver: valstij ir pienākums aizsargāt bērnu privātumu.

„Ja bērni, īpaši tie, kuri ir 14 gadus veci un vecāki, negribētu, lai viens vai abi vecāki šos datus skatās, tad viņiem ir tiesības saskaņā ar starptautiskajām normām šādas tiesības izmantot,” norāda Olsena.

Viņa stāsta, ka, piemēram, Skandināvijā ir jauniešiem draudzīgas klīnikas, kur pat nejautā vārdu un uzvārdu, ja pusaudzis vēlas saglabāt anonimitāti. Mērķis ir pēc iespējas sasniegt jauniešus.

„Jauniešiem privātums ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Un uzbūvēt sistēmu, kas privātumu nerespektē itin nemaz, un nedod nekādas iespējas bērnam izteikt savu viedokli un pastāvīgi rīkoties, šāda sistēma neievēro starptautiskās un arī Latvijā spēkā esošās tiesību normas,” saka Olsena.

Jau tagad ārsti apzinās, ka, ļoti iespējams, būs gaidāmas neveiklas situācijas – ja pusaudzis, tāpat kā pieaugušais pacients, lūgs neievadīt e-veselības sistēmā, piemēram, kādu recepti, nāksies atteikt. Citādi nevarēs saņemt zāles.  

“Tā informācija, ko pacients pusaudzis mums arī sniedz, tai vajadzētu palikt tikai starp ārstu un pusaudzi. Tikai tad, ja apdraud pusaudža dzīvību, var domāt par to ka, piesliet vecākus un runāt, un tad arī pārliecināt pusaudzi, cik tas ir nepieciešami,” pauž Veide.

Mārtiņš Smilga no Nacionālā veselības dienesta savukārt uzsver, ka vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem līdz 18 gadu vecumam.

„Jā, bērns jau no 14 gadu vecuma drīkst pieņemt lēmumus patstāvīgi par savu veselības aprūpi, bet Latvijā ir noteikts, ka vecāks līdz 18 gadiem tomēr ir atbildīgs par savu bērnu,” atgādina Smilga.

Neveikls pīlēns, kam neuzticas

Par e-veselības dažādajiem aspektiem varētu runāt daudz. Pagaidām e-veselības portāls atgādina neveiklu pīlēnu – pacientam informācijas par sistēmas lietošanu portālā ir maz; ārsti no saviem kolēģiem dzirdējuši, ka darbnespējas lapu ievadīšana portālā ir ilga un neērta.

Šim aspektam 8.novembra sēdē plāno pievērsties Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija.

Ārstiem jau arī ir maz iespēju: neparakstīs līgumu, nevarēs izrakstīt darbnespējas lapas. Nacionālais veselības dienests tikmēr cenšas paspēt un iekļauties valdības noteikumos nospraustajos termiņos, un pirmais svarīgais ir jau 1.decembris.

E-veselības projektu gadiem vajājušas neveiksmes, arī bažas par 11 miljoniem eiro, kas būs jāatmaksā Eiropas fondam, ja atklāsies, ka projekts nebūs novērtēts kā izdevies. Taču īsi pirms finiša līnijas nav panākts kas būtisks - uzticēšanās sistēmai. Tā steidzami būtu jāiekaro, un diez vai pietiks ar informatīvu kampaņu gada beigās.

4 komentāri
Cepums
Ha, gribētos gan. Nav! ne viens ne otrs, ir salauzts sū... no kura barojas vesela varza līkroču un lai attaisnotu savu eksistenci, mēģina to uzspiest ārstiem kā kaut kādu panaceju. Fui! Cūkas!
2023
Kādā sakarā ir izvēlēts termiņš 2023. gads ? Lai sistēmu pielāgotu nevar būt vajadzīgi vairāk par dažiem mēnešiem, nu labi pusgads, bet ne jau 7 gadi. Vai tie http://eveseliba.lv veidotāji domā, ko saka, vai cer, ka pēc 7 gadiem paši jau būs kur citur un kāds cits varēs veikt uzlabojumus viņu vietā ?
Miko
Ja ģimenes ārstam jau tagad knapi pietiek laika sarakstīt ambulatorās kartes, tad kur lai viņš atrod laiku vēl lēnām saklikšķināt visu sistēmā? Un, ja pacients lūgs nerakstīt kādu info par sevi, daļa noteikti piekritīs...
Psc
Ja ir TIK daudz neskaidrību,kā vispār šādu produktu var virzīt lietošanai?Cūkas.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti