Sadaļas Sadaļas

Dubļu lauks par Eiropas naudu? Auros nemierā ar nekvalitatīviem meliorācijas darbiem

Ar dāsnu Eiropas atbalstu lauksaimniekiem ir iespēja atjaunot meliorācijas sistēmu laukos. Taču labo ieceru vietā var attapties pie ūdenī mirkstošas zemes, ja pie darba ķērušies vāji uzraudzīti būvnieki. 

ĪSUMĀ:

Dubļu lauks par Eiropas naudu? Auros nemierā ar nekvalitatīviem meliorācijas darbiemSintija Ambote

“Te ir īpašums “Pumpuri”,” savu zemes gabalu Dobeles novada Auru pagastā izrāda Anita Ziemele ar dzīvesbiedru Eināru Birni, kurš ir arī sertificēts būvspeciālists. “Te ir veikti meliorācijas rekonstrukcijas darbi pēc projekta, un tagad mēs redzam īsi pēc darbu nodošanas, ka situācija nav mainījusies. Valsts atbalsta zemniekus, lai atjaunotu drenu sistēmu, bet mēs redzam, ka drenu sistēma pēc tam nestrādā un nauda ir iztērēta. Kam?!” viņi ir neizpratnē.

Zeme uz iekultivētā lauka sausā un saulainā dienā vietām ir slapja, pie svaigi nokrāsotas meliorācijas akas izveidojusies peļķe, apkārt – vairākas virszemes noteces jeb strautiņi. Vietām uz lauka saimnieki ar nūju rāda uz ko līdzīgu dziļākiem izskalojumiem.

Iespējams, ka tā ir ierasta aina Latvijas laukos, taču te nupat pabeigts meliorācijas pārbūves projekts ar Eiropas fondu atbalstu. 

Īpašnieki uziet patvaļīgus darbus

Īpašniece savu zemi iznomājusi zemnieku saimniecībai “Arāji”. Tās saimnieks Ervīns Eihmanis, iepriekš vienojoties ar zemes īpašnieci, 2019. gadā sāka īstenot projektu meliorācijas sistēmas pārbūvei. Projektu izstrādāja uzņēmums “CE-BO projekts”. Zemes īpašnieki sākumā rekonstrukcijai piekrituši un ar projektā iecerēto bijuši apmierināti.

Taču problēmas sākušās līdz ar būvnieka patvaļīgiem darbiem.

Īpašnieki vairakkārt apsekojuši lauku un konstatējuši neatbilstības plānotajam. Piemēram, būvnieks ielicis mazāka diametra kolektorus jeb nosusināšanas sistēmas cauruļvadus nekā projektā norādīts. Tāpat jau pēc projekta noslēguma Einārs Birnis veicis kontrolrakumus uz lauka, lai pārbaudītu pazemē segtos darbus. Rādot fotoattēlus, viņš uzskaita virkni viņa novērotu pārkāpumu.

“Vecās trubas jeb kolektors te ir ņemts vienkārši ārā, un to vietā ieliktas jaunas plastmasas trubas, bet tāda paša izmēra, nevis tāda diametra, kā ir projektā noteikts,” rāda Birnis. “Tāpat te ir jāliek tādi paši trubu savienojumi – trejgabali, kā kanalizācijai. Princips ir tāds – ir viena tievāka truba, kas savienojas ar resnāko trubu, pret kuru tā atduras perpendikulāri.

Un tajā savienojuma vietā jābūt tādai detaļai - ‘’trejgabalam’’. Taču te tādi nav ielikti,” viņš norāda.

“Tajā resnākajā trubā vienkārši izgriezts caurums un tievākā truba iebāzta iekšā, tā kā korķis! Kā tad lai tur skalojas ūdens?! Tāpat šeit ir kūdraina augsne, un tā nosēžas. Vecie padomju laikā būvētie kolektori jau bija redzami zemes virsū, bet tagad, pēc projekta, bija paredzēts iebūvēt caurules dziļāk. Tomēr būvnieks pats pieņēma lēmumu iebūvēt seklāk. Man ir fotoattēli, ka tas ir ierakts tikai dziļumā līdz ceļiem ,” viņš piebilst.

“Mēs esam lauku pārmērījuši un konstatējuši, ka ir 50 centimetru nesakritība ar projektā noteikto dziļumu, kas nozīmē, ka smagā tehnika braukās pāri, viss nosēdīsies un jaunās trubas atkal saspiedīsies. Nav bijis vērts tērēt naudu,” piebilst Anita Ziemele. 

Projektu īsteno tieši zemes nomnieka izvēlēts būvnieks - SIA “Meliorācijas eksperts”. To kopā ar diviem citiem uzņēmumiem 2018. gadā Konkurences padome sodījusi par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu iepirkumos. 

Darbu gaitu komentēt nevēlas

Zemnieks Ervīns Eihmanis aizvadītajā nedēļā Latvijas Radio norādīja, ka kā pasūtītājs ar meliorācijas pārbūvi ir apmierināts un uzskata, ka jaunā drenu sistēma darbojas. Viņš solīja arī komentēt darbu gaitu un būvspeciālistu izvēli, taču šonedēļ uz Latvijas Radio zvaniem un ziņām vairs neatbild.

Zemes īpašniece Anita Ziemele gan atklāj, ka pirms projekta ar nomnieku bija vienojusies, ka darbu uzraudzībai projektā tiks iesaistīts viņas izvēlētais speciālists – Einārs Birnis. Arī tas nebūtu atbilstoši labākajai praksei, jo viņš ir saistīts ar īpašnieci kā dzīvesbiedrs.

Tā vietā zemes nomnieks uzraudzībai izvēlējies darbu vadītāju Ojāru Gaili un būvuzraugu Edgaru Jumīti. Gailis sarunu radio atteica slimības dēļ, bet Jumītis darbu uzraudzību komentēt nevēlējās.

Šādu projektu tehniskos noteikumus, kā arī būvprojektu un darbu nodošanu saskaņo valsts uzņēmums “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Konstatējot pārkāpumus, īpašniece vērsās pie šīs kapitālsabiedrības Zemgales nodaļas vadītājas Ilzes Bergmanes, kura savukārt aicināja situāciju pārbaudīt institūcijas Dobeles sektora vadītājam Andim Fogelim. Viņš pēc izvērtēšanas sniedza negatīvu atzinumu.

“Pie iesniegto izpildmērījumu izskatīšanas konstatētas būtiskas neatbilstības izstrādātajam būvprojektam, un vēl nav pievienoti un uzrādīti segto darbu akti un darbu izmaiņu akti, ko paredz būvniecības procesa un meliorācijas jomu reglamentējoši akti,” skaidro Fogelis.

“Pats galvenais ir tas, ka dokumentācijā nav atspoguļotas izmaiņas. Būvnieks nevar patvaļīgi mainīt kolektoru diametru, tas ir jāsaskaņo arī ar projekta autoru.

Tur, pirmkārt, būvprojektam neatbilda kolektoru diametrs, un mērījumu atzīmes parādīja pretkritumus, bet tas viss ir balstīts uz sertificētiem speciālistiem. Arī uzmērījumus veic sertificēts mērnieks, kas pa starpu arī iesniedza paskaidrojumu, ka ir pieļāvis kļūdas savos mērījumos un ir koriģējis. Otro reizi iesniedza it kā bez kļūdām,” atceras “Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu” eksperts.

Vienlaikus par pārkāpumiem zemesgabala “Pumpuri” īpašniece vēl 2019. gada nogalē rakstīja iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam ar lūgumu izvērtēt būvdarbiem piesaistīto uzraudzības speciālistu darbu. Birojs to pārsūtīja Melioratoru biedrības Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu Sertifikācijas centram, kas, pieaicinot visas puses, sasauca divas komisijas.

“To rezultātā secinājām, ka būvdarbu veicējs ar darbu ierosinātāju, kas šajā gadījumā ir zemes nomnieks, esot mutiski vienojies par to, ka ir izdarītas dažas izmaiņas projektā – par cauruļvadu diametru maiņu, par kontrolaku diametru maiņu,” stāsta centra vadītājs Juris Kalniņš. “Bet tas ir pretrunā tam, kas ir noteikts projektā: ja būvdarbu veicējs ierosina izmaiņas, tad tās var izdarīt tikai projektētājs. To mēs viņiem norādījām.”

Uz jautājumu, vai kāds no Sertifikācijas centra pēc šī gadījuma braucis arī uz pašu objektu, Kalniņš atbild, ka nav gan. “Bet mēs tikāmies ar cilvēkiem, kas bija uz vietas,” viņš piebilst. “Un labā prakse ir būvniecības ierosinātājam atrast normālu būvfirmu, kas apņemas šos darbus pildīt. Par uzņēmumu SIA “Meliorācijas eksperts” ar lepno nosaukumu man ir pirmā dzirdēšana. Un, cik man zināms, tad meliorācijas būvdarbos viņiem praktiski nav nekādas iepriekšējas pieredzes.

Nezinu, kāpēc pasūtītājs izvēlējās šādu būvdarbu veicēju,” saka Kalniņš.

Būvuzraugs Edgars Jumītis komisijai esot taisnojies, ka objektā ir piedalījies tikai pēc tam, kad saņēmis informāciju no “Zemkopības ministrijas Nekustamajiem īpašumiem”, ka objektu nevar pieņemt, jo pat nav zinājis, ka ir tam piesaistīts. Lauksaimnieks jeb pasūtītājs līgumu par autoruzraudzību bija noslēdzis ar SIA “GTF”, kurā strādā Jumītis. 

“Būvuzraugs Jumītis skaidroja, ka viņš neesot saņēmis uzdevumu par darbu uzraudzību šajā objektā,” atceras Melioratoru biedrības Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu Sertifikācijas centra vadītājs Kalniņš. “Mēs gribējām pārliecināties, vai tas tā ir, un es nosūtīju pieprasījumu viņa darba vietai – firmai “GTF”, bet tā neuzskatīja par vajadzīgu mums atbildēt. Rezultātā mēs pieņēmām lēmumu izteikt brīdinājumu būvdarbu vadītājam Ojāram Gailim un būvuzraugam Edgaram Jumītim. Tātad darbu vadītājs nebija noformējis izmaiņas būvprojektā, bet būvuzraugs nebija fiksējis izmaiņas speciālā būvdarbu žurnālā, jo nepieciešamības gadījumā uzraugs var apturēt būvdarbu izpildi, bet tas tā nenotika.”

Te gan zemes gabala “Pumpuri” īpašnieki vaicā, kas tad ir saņēmis atalgojumu par meliorācijas projekta uzraudzību. “Kas aizpilda un paraksta būvdarbu žurnālu? Algu taču kādam maksā par uzraudzību šajā projektā,” neizpratnē ir Anita Ziemele.

Rezultātā projektētājs tomēr parakstījis izmaiņas projektā, un minētajā izvērtēšanas komisijā būvspeciālisti uzrādījuši pasūtītāja (zemes nomnieka) vienošanos ar SIA “Meliorācijas eksperts” par papildu darbiem pēc pieņemšanas ekspluatācijā, solot tos veikt 2020. gada vasaras beigās. Taču tas joprojām nav izdarīts, norāda zemes īpašniece Ziemele.

“Nekādas pārbaudes te nav bijušas. Papildu kolektora būvniecība nav bijusi. Kā vispār objektu varēja nodot ekspluatācijā, ja visi – tehniskais uzraugs, darbu vadītājs, pasūtītājs, projektētājs – ir vienojušies par papildu darbu veikšanu konkrētā termiņā, un tas nav šeit izdarīts?” viņa jautā.

SIA “Meliorācijas eksperts” konsultants Vladislavs Osmolovskis institūciju fiksētos pārkāpumus nekomentē un saka, ka meliorācijas sistēmas uzlabojumus veiks garantijas ietvaros. Kāpēc tas nav darīts pērn rudenī, kā norādīts vienošanās dokumentā, viņš paskaidrot nevar.

“Es nesniegšu nekādus komentārus saistībā ar projektu, bet es vienkārši pateikšu, ka viss, kas saistīts ar garantijas remontu, būs veikts šogad. Ir panākta tāda vienošanās ar zemes nomnieku, un vairāk nekādus komentārus mēs nesniegsim,” viņš noskalda.

Tiek pie pozitīva atzinuma

Tuvojoties Eiropas līdzfinansētā projekta izpildes termiņa beigām, jau pērnā gada sākumā objekts bija jānodod ekspluatācijā, kam vajadzīgs jau pieminēto “Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu” atzinums. Un pāris mēnešus pēc negatīvā atzinuma tas arī kļuva pozitīvs, jo, lai arī novēloti, tomēr iesniegta visa dokumentācija un visu pušu parakstīta vienošanās par papildu darbiem.

“Mūsu nosacījumi ir izpildīti, un mēs devām pozitīvu atzinumu,” stāsta valsts uzņēmuma pārstāvis Fogelis. “Plus vēl arī pats būvniecības pasūtītājs – zemnieks – apliecina, ka būve ir gatava un viņu apmierina. Tad mums grūti kaut ko apstrīdēt.

Acīmredzot vienīgais reālais ceļš bija zemes īpašniecei pieaicināt neatkarīgus ekspertus, un to vajadzēja darīt tieši būvniecības procesā.

Institūcijām, tostarp mums, nav tiesību veikt kaut kādus kontrolmērījumus objektā, jo tam ir jābūt sertificētam speciālistam. Manuprāt, šeit galvenā problēma ir attiecības starp pasūtītāju un zemes īpašnieku, kas acīmredzot nav sakārtotas. Vēl jau ir arī spēkā garantijas laiks pēc būves nodošanas ekspluatācijā, kurā būvniekam ir jānovērš kādi atklātie defekti. Tas vēl ir spēkā,” viņš norāda.

Balstoties uz pozitīvo atzinumu, Dobeles novada būvvalde meliorācijas pārbūves objektu Auru pagastā pieņēma ekspluatācijā pērn pavasarī, kad arī kāds no būvvaldes to devies apskatīt klātienē. Būvinspektors Alberts Litvins atzīst, ka speciālisti pamatā objektu pieņem, balstoties uz kabinetos izskatīto dokumentāciju. Un, ja pasūtītājs, šajā gadījumā – zemes nomnieks, neceļ trauksmi, tad arī neesot iemesla iejaukties, pat neskatoties uz to, ka citas institūcijas konstatējušas pārkāpumus būvdarbu gaitā.

“Ko mēs vairāk varam izdarīt, ja beigās būvspeciālistiem izteiktie pārmetumi tiek novērsti un dokumentāli atspoguļoti?” retoriski vaicā Litvins. “Tad mums nav pamata protestēt. Mēs dabā konstatējām, ka lauki ir nolīdzināti. Nu, ko mēs vairāk varam konstatēt par ieraktajām drenām? Būvvaldei nebija nekāda pamata atteikt pieņemšanu ekspluatācijā. Tas nav arī būvvaldes kompetencē – iet un veikt kaut kādas parametru pārbaudes. Ja īpašniekam ir kādas aizdomas, tad ir jāiesniedz konkrēti fakti par atkāpēm no projekta,” uzsver būvinspektors. “Viņi var piesaistīt neatkarīgu sertificētu mērnieku un būvekspertu, kas sniedz savu atzinumu, un tad mēs varam vērtēt. Kamēr tādu dokumentu mums nav, mēs nevaram strādāt ar “man tā šķiet”, jo šajā gadījumā iesniegums no īpašniekiem bija vispārējas formas.”

LAD sola braukt un mērīt

Meliorācijas sistēmas pārbūves projektu administrē Lauku atbalsta dienests.
“Es tikko uzzināju, ka šajā objektā ir bijušas iepriekš problēmas,” atzīst LAD vadītāja vietnieks Andris Grundulis. Objektā esot bijušas kontroles no LAD puses. Tiesa, arī viņi kontrolrakumus uz lauka neveic, bet uzticas būvuzraugam.

“Man pēc šīs ņemšanās rodas šaubas, vai tā drenāža, kuras maiņa bija paredzēta, vai tā visa ir tiešām nomainīta. To mēs brauksim un mērīsim, skatīsimies,” sola Grundulis.

“Ja būvuzraugs nebūs uzraudzījis un būvnieks būs ielicis ne to, kam jābūt, vai nebūs vispār kaut kādas lietas aizstājis, mēs vērsīsimies gan pret klientu, atprasot finansējumu, bet arī būvuzraugs ir saņēmis naudu. Tagad, izskanot šādai versijai, mēs veiksim pārbaudi, jo pērn vasarā, kad mēs bijām kontrolē, tad fotogrāfijās redzams, ka drenāža strādāja, grāvjos tecēja ūdens un uz lauka auga kvieši griezdamies.”

Dobeles novada Auru pagasta zemnieku saimniecības “Arāji” pasūtītā meliorācijas sistēmas pārbūves projekta kopējas izmaksas ir ap 120 tūkstoši eiro, tostarp 70 tūkstoši eiro –  publiskais finansējums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt