Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Drošinātājs

#7 | Elektriķis bruņu vestē (intervija oriģinālvalodā)

Drošinātājs

#8 | "Twitter konvoja" džips Hersonas atbrīvošanā (intervija oriģinālvalodā)

#8 | "Twitter konvoja" džips Hersonas atbrīvošanā

Drošības politikas eksperte: Uzbrukumi Ukrainas elektroinfrastruktūrai ietekmē arī tās militārās spējas

Uzbrukumi Ukrainas elektroinfrastruktūrai tieši ietekmē arī Ukrainas militārās darbības. Karš Ukrainā parāda, ka karavīriem jāprot kombinēt vissarežģītākās un tehnoloģiski attīstītākās sistēmas ar vecām un primitīvām, kas ļauj komunicēt un aizsargāties elektrības pārrāvumu gadījumā, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 

Karš tumsā un aukstumā

Jau ziņots, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas elektroinfrastruktūrai nodarījuši gandrīz divu miljardu eiro lielus zaudējumus, un triecieni pa stratēģiski nozīmīgiem elektrības apgādes punktiem joprojām turpinās. 

"Skaidrs, ka atvērtajā telpā runā tieši par civilās infrastruktūras zaudējumiem, par tumsu un aukstumu, mazāk, protams, kara apstākļos var runāt tieši par ietekmi uz karavīriem vai militārām darbībām, bet tās ir cieši saistītas.

Protams, ja ir bijuši lieli uzbrukumi elektroinfrastruktūrai, tad to ietekme būs arī militārajā telpā," atzina Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika podkāstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Viņa akcentēja kara Ukrainā unikalitāti – no vienas puses, šis ir ļoti tehnoloģiski attīstīts karš, no otras puses, liela daļa tehnoloģiju kļūst nederīgas elektrības pārrāvumu dēļ. 

"Militārās vienības ir kā pilsētiņa, kas kustas, kur nepieciešams nodrošināt visu, tostarp arī ļoti sarežģītas sistēmas. Tajā pašā laikā, ja nav elektrības, ja nav droši komunicēt vai ja notiek elektroniska karadarbība, piemēram, noklausoties vai nogriežot komunikāciju kanālus starp militārām vienībām, [jākaro] ir ar visprimitīvākajām metodēm," skaidroja Bērziņa. 

"Šajā karā unikāli parādās tas, ka karavīriem un vadībai ir jāsaprot, kā kombinēt vissarežģītākās un tehnoloģiski attīstītākās sistēmas ar vecākām, primitīvākām sistēmām, kas cilvēkiem ļautu savā starpā komunicēt tad, kad nav nodrošinātas elektroniskās komunikācijas," viņa norādīja. 

Drošības eksperte atzina, ka Ukrainai, visticamāk, vajadzēs ekonomēt resursus, kas tiek novirzīti civilajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu militārās vajadzības, jo, laikam kļūstot aukstākam, pieprasījums pēc elektrības, siltuma un gaismas tikai augs. 

"Te ir jautājums, vai Krievija turpinās uzbrukumus pret elektroinfrastruktūru? Šobrīd neizskatās, ka tie varētu samazināties. Cik ilgi Krievijai būs iespēja tādā līmenī spridzināt Ukrainas elektroinfrastruktūru? Vai šis varētu būt asākais punkts? Cik ātri Krievija varēs atjaunot savas raķetes un turpināt uzbrukumus?

Zināms nav daudz, bet zināms ir tas, ka laiks kļūs aukstāks, civilajai infrastruktūrai būs lielāks pieprasījums pēc elektrības, un vieglāk šoziem nepaliks," atzina Bērziņa. 

Vispirms jāreaģē valstij

Pagājušās nedēļas notikumi, kad Polijas teritorijā nokrita raķete, satrauca lielu daļu sabiedrības un radīja virkni jautājumu – kā reaģēs NATO, cik ātri reaģēs NATO? Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka NATO var reaģēt pāris stundu vai pāris dienu laikā, bet vispirms iniciatīva un atbildība jāuzņemas valstij, kuras teritorijā situācija radusies. 

"Mēs redzējām daudz ko, arī to, ka nākamajā dienā jau var būt pārrunas NATO līmenī, ja tādas ir nepieciešamas. Ja skatās par [reaģēšanas] ātrumu, ja nokristu raķete NATO valsts teritorijā, pirmā atbildība izmeklēt, saprast, paziņot, izprast ir tās valsts amatpersonām un nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pirmā atbildība vienmēr ir valstij pašai – noskaidrot, izprast, paziņot, komunicēt," uzsvēra Bērziņa. 

"Tas var notikt ātri. Pirms nedēļas redzējām, ka Polijas valdība uzreiz uzņēmās atbildību izprast situāciju un pēc tam sazināties ar NATO ģenerālsekretāru un citu valstu vadītājiem," viņa piebilda. 

Tāpat ir arī ar NATO piekto pantu, kas nosaka, ka uzbrukums pret vienu valsti tiek uztverts kā uzbrukums pret visām NATO dalībvalstīm – tā iedarbināšana nenotiek pati no sevis, uzsvēra Bērziņa. 

"Piektais pants nav kaut kas automātisks. Valstij, kura ir dalībvalsts, ir jāsasauc pārējās valstis un jāsaka – pie mums notika uzbrukums, kas ir piektā panta kompetencē.

Tad visi sanāk kopā un dara tālāk, un tas var būt pāris stundu vai vairāku dienu jautājums, bet pirmajās stundās, pirmajā dienā saprotams, ka valstij pašai ir jāmēģina novērst un izprast situāciju," viņa skaidroja. 

Tieši tāpēc šobrīd visās NATO dalībvalstīs tiek palielināti aizsardzības budžeti, tāpēc robežvalstīs, tostarp Latvijā, tiek izvietoti NATO militārie spēki, notiek dažādas mācības gaisa telpā, uz sauszemes un jūrā. "Visi ir kaujas gatavībā," uzsvēra Bērziņa. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti