Moldova nonākusi ļoti sarežģītā enerģētikas, politikas, ekonomikas situācijā. 30% inflācija, vairākas reizes augstākas elektrības cenas –  liekas, ka arī Latvijā mums ir gandrīz tik pat smagi, bet mums nav Piedņestras, mums nav ar Krieviju tik ļoti saistīti politiskie spēki, mums nenotiek klaji apmaksāti protesti, kā tas notiek Moldovā. 

Mēs arī neesam tik skarbas izvēles priekšā, no kurienes ņemt gāzi. Šobrīd izskatās, ka Moldova ir piekritusi, ka decembrī un, iespējams, arī turpmākajos ziemas mēnešos iepirks gāzi no Krievijas. 

"Moldovā ir ne tikai ekonomiskā un enerģētikas krīze, – jā, tāda ir visur, visur ir inflācija un ļoti augstas elektrības un gāzes cenas, bet Moldova ir uz robežas politiski starp Krievijas ietekmes pasauli un Rietumiem.

Pašlaik Moldovai ir valdība, kura ir ļoti vērsta pret Krieviju, prom no Maskavas ietekmes, un cenšas pietuvināt Moldovu Eiropas Savienībai un NATO valstīm," skaidroja Bērziņa. 

"Ir svarīgi saprast, ka valdība Moldovā cenšas darīt to, ko Zelenskis cenšas darīt Ukrainā – noteikt neatkarīgu, jaunā virzienā orientētu ekonomisko attīstību valstī. Protams, Maskavai šis virziens nepatīk. Maskava un ar to saistītas politiskās partijas cenšas ietekmēt valsts politisko virzienu citā virzienā – Maskavas virzienā," viņa norādīja. 

Diemžēl Moldovā nav tādas sabiedrības vienotības un atbalsta, kāds tas ir Ukrainā, un tas situāciju ļoti sarežģī. Turklāt esošā situācija Moldovā rada bažas par situāciju visā Eiropā. 

"Bažas par Moldovas likteni šoziem, nākamgad, ir bažas ne tikai par Moldovu, bet arī par visu Eiropu.

Tādēļ ka šeit mēs redzam, kā ekonomiskā un enerģētikas krīze tiek izmantota politiskiem nolūkiem un kā tiek sakurināts sabiedrības naids, kā tiek veicināta nepacietība, neiecietība," uzsvēra Bērziņa. 

"Līdz šim Eiropas līmenī esam redzējuši ļoti lielu saliedētību sabiedrībā un starp dalībvalstīm, protams, tas nav bijis viegli, bet vairāk vai mazāk ir bijusi vienotība. Paralēli visu laiku ir bažas, ka kāds sabiedrības līmenī varētu sākt veidot protestus, kas varētu sadalīt gan sabiedrības līmenī atbalstu Ukrainai un Eiropas pieejai, gan, iespējams, pat sadalīt Eiropas Savienības valstis," viņa vērtēja. 

Drošības politikas eksperte atklāja, ka šonedēļ viņas vadītā diskusijā viens no Vācijas enerģētikas ekspertiem pauda bažas, ka, ja arī turpmāk Eiropā nebūs vienotas pieejas enerģētikas jautājumos, par cenām, par importiem, par Krievijas lomu Eiropas enerģijas tirgos, tad varētu pat tikt salauzts Eiropas vienotais iekšējais tirgus, kas ir Eiropas Savienības pamatā. 

"Ja no Vācijas eksperta var dzirdēt bažas, ka Eiropas līmenī varētu būt politiskā krīze, kas varētu izcelties no enerģētikas krīzes, tas ir kaut kas vērā ņemams un ļoti nopietns. Ja Moldovā tā šobrīd var izskatīties, kāpēc tā nevarētu izskatīties Itālijā vai Vācijā?" pauda Bērziņa. 

"Īpaši svarīgi ir tas, ka šobrīd Eiropas līmenī nav sankciju pret Krievijas gāzi. Faktiski šobrīd  tā gāze ļoti maz tiek iepirkta, un "Nord Stream" gāzes vadi tika uzspridzināti, bet ir jautājums, vai atsevišķas dalībvalstis nevarētu šīs gāzes attiecības atjaunot? Vai tādā veidā Krievija nevarētu salabt ar, piemēram, Itāliju, Vāciju vai citām valstīm, tādā veidā sadrumstalojot Eiropas atbalstu Ukrainai?

Tas ir jautājums, kas būtu jārisina – būtu politiskā līmenī jāpieņem lēmums, ka Eiropas Savienība arī turpmāk nepirks Krievijas gāzi," viņa uzsvēra. 

Turklāt, drošības eksperte sacīja, ka tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, kamēr nav sācies gada siltais laiks, kad enerģētikas jautājumi atkal var tikt nolikti malā. 

Vienlaikus viņa atzina, ka diemžēl jebkurš jautājums Eiropas Savienībā šobrīd ir ļoti sarežģīts Ungārijas dēļ. Ungārija šobrīd ir gatava bloķēt jebkuru lēmumu, lai tādā veidā panāktu kādu vienošanos un tiktu pie sev apsolītajiem finanšu līdzekļiem. 

Beidzot arī praktiski soļi

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

12. decembrī noslēdzās tiešsaistes G7 valstu sanāksme. Tajā līderi vienojās par galvenajiem elementiem platformai, lai koordinētu finansiālo atbalstu Ukrainai.

"No G7 mēs saprotam to, ka beidzot tiek sperti konkrēti, praktiski soļi, lai saorganizētu Ukrainas rekonstrukcijas finansēšanu, resursu izsekošanu un tādā veidā sāktu nodrošināt Ukrainas tālāko izaugsmi, valsts attīstību un, cerams, ar laiku arī iekļaušanu Eiropas Savienībā," stāstīja Bērziņa. 

"Ir daudz runāts, līdz šim ir bijušas divas lielas starptautiskas sanāksmes, kurās ir spriests par to, kā veicināt Ukrainas rekonstrukciju. Tikmēr notiek paralēlas darbības, kā Latvijā, kad konkrētiem Ukrainas reģioniem ir tieša sadarbība ar Latviju un tādā veidā tiek veicināta pārbūve un rekonstrukcija, bet tas nav sistemātiski. Tāpēc ir nepieciešams izveidot platformu vai metodiku, kādā veidā visas valstis un finanšu iestādes varētu atbalstīt Ukrainu finansiāli arī nākotnē," viņa skaidroja. 

Drošības eksperte atzina, ka par pamatu vienotas platformas izveidei kalpo arī Rietumu valstu līderu bažas par iespējamu korumpētību Ukrainā. 

"Pirms šī kara Ukrainai bija neslava saistībā ar korumpētību. Tur nebija tālu no Krievijas.

Pat pavasarī es vēl dzirdēju no Vācijas amatpersonām bažas, ka, jā, Ukrainu varbūt būtu labi iekļaut Eiropas Savienībā, bet neaizmirsīsim, kas tā tāda Ukraina ir, kā tā pēdējos gados ir uzvedusies, ka korumpētības līmenis tajā ir bijis diezgan drausmīgs," stāstīja Bērziņa. 

"Ja tāda valoda pat pavasarī, pēc kara sākuma, bija, ir skaidrs, ka tā arī šobrīd nav pazudusi. Tāpēc ir svarīgi, ka šajā donoru platformā, kura caur G7 tika izveidota, arī būs iespējams izsekot finansiālajiem līdzekļiem, tādā veidā veicinot lielāku uzticību Rietumu lielajās ziedotāju valstīs tam, kā šie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainā," viņa skaidroja. 

Bērziņa atzina, ka šobrīd joprojām Ukrainas rekonstrukcija ir otrajā plānā, jo svarīgākais ir pēc iespējas ātrāka Ukrainas uzvara karā. 

"Zelenskis arī G7 teica, ka svarīgākā šobrīd ir cīņa. Nepieciešami ir ieroči, tādi, kas varētu šaut tālāk, un arī gaisa aizsardzības sistēmas. Ir svarīgi Ukrainai uzvarēt. Ņemot vērā, ka kara darbība joprojām turpinās, Ukrainai ir nepieciešams uzvarēt karu faktiski šodien, un tas ir primārais," viņa uzsvēra. 

Tajā pašā laikā drošības politikas eksperte atgādināja, ka arī ASV atbalsts Eiropai pēc Otrā pasaules kara tika plānots, vēl pirms karš bija beidzies, – arī šoreiz tas jādara pēc iespējas laicīgāk.