Baidens apliecināja, ka nebaidās no Krievijas
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Aizvadītās septiņas dienas ārpolitikā bijušas visnotaļ raženas. Moldovas jaunais premjers izteicies, ka jādemilitarizē Piedņestra. Britu premjers paudis sašutumu – "kam jūs taupāt ieročus, Rietumi, dodam tos ukraiņiem!" Arī Vācijas amatpersonas beidzot sasparojušās un norādījušas, ka Ukraina nedrīkst atdot savas teritorijas.
Tāpat norisinājās Minhenes Drošības konference, kā arī lielais notikums – ASV prezidenta Džo Baidena pēkšņā ierašanās Ukrainā. Nākamajā dienā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās ar savu lielo uzrunu.
Bet no visiem minētajiem Bērziņa kā ļoti svarīgu izcēla tieši Baidena vizīti un uzrunu Kijivā.
"Pirms šīs nedēļas runa bija par to, ka Baidens lidos uz Varšavu un no Varšavas runās, kas būtu parādījis pasaulei to, ka Baidens baidās no Krievijas, un savā ziņā tas nozīmē piekāpties Putinam. Tagad ir skaidrs, ka ASV netaisās dot Kremlim tādu varu," uzsvēra Bērziņa.
"Savukārt, ja skatās uz Minhenes Drošības konferenci un uz ļoti skaļo atbalstu no Vācijas un Lielbritānijas par to, ka ir ļoti jāatbalsta Ukraina – tas bija sagaidāms, bet tas ir ļoti, ļoti labi. Bet Minhenē bija arī Ķīnas ārlietu ministrs, un nemaz nebija tāda sajūta pēc tam, ka Ķīna vēlas nostāties Rietumu pusē. Pēc tam Ķīnas ārlietu ministrs lidoja uz Maskavu. Un ASV ārlietu ministrs, valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteica brīdinājumu, ka Ķīna varētu drīzumā ar militāru palīdzību atbalstīt Krieviju," viņa norādīja.
Līdz ar to no vienas puses, kuru pārstāv Rietumi, NATO un Eiropas Savienība, – visi ir vienoti un piekrīt nepieciešamajam atbalstam Ukrainai, bet no otras puses Krievija, un acīmredzot arī Ķīna, absolūti negrasās piekāpties.
"Jautājums ir, kāda tad tā nākotne mums izskatās? Jo piekāpties viņi negrib, bet mēs neļausim Ukrainai zaudēt," uzsvēra Bērziņa.
Trīs pirmā kara gada secinājumi
Pirmais kara gads Ukrainā ļāvis izdarīt vairākus secinājumus, bet diemžēl ne pārāk optimistiskus, atzina drošības politikas eksperte.
"Pirmais secinājums ir par to, ka pasaule kļūst arvien bīstamāka.
Rietumi ir sasparojušies, un ukraiņi arvien ir gatavi aizsargāt savu zemi, bet otra puse nevienā vietā vēl nav saņēmusi mācību un netaisās piekāpties," atzina Bērziņa.
"Ir jautājums par to, kāda būs pasaules nākotne? Vai autoritārās varas būs spējīgas un viņām būs ieguvumi no tā, ka tās tagad apspiedīs savus kaimiņus un ar militāriem paņēmieniem mēģinās panākt savu? Mēs tagad gadu desmitus nebijām to redzējuši, un bija sajūta, ka tā būs mūsu jaunā, normālā realitāte, bet izrādījās, ka tā realitāte nav daudzu citu valstu interesēs. Visi tagad ir sasparojušies un saprot, ka vairs nevar gulēt, – bet ko tālāk?
Vai maz ir iespējams tagad pavisam atsperties un pasargāt mieru un labklājību, kas mums bijis pats par sevi saprotams kopš 1991. gada?" viņa vaicāja.
Otrais ekspertes secinājums ir, ka situācijas destabilizācijas pirmos soļus spers Krievija un Ķīna.
"Mēs jau gribam Eiropā, ASV, Rietumos, Japānā, Austrālijā, lai pasaule būtu tāda, kāda tā ir bijusi kopš 1991. gada – ar atvērtām robežām, tirdzniecību, ceļošanu, lielākām brīvībām un lielāku peļņu. Bet ļoti mainās otra puse – Krievija grib citu ikdienas realitāti, Ķīna vēlas iegūt varu," vērtēja Bērziņa.
"Šīs lielvalstis cīnīsies par iespējām uz tām spilgtāku nākotni, un mums būs jācīnās pretī.
Noteicošie šajā gadījumā ir daži cilvēki, kuri ir varaskāri Pekinā un Maskavā, un mums pārējiem būs ar milzīgu darbu, un, piemēram, Ukrainas gadījumā, ar ukraiņu asinīm, jācīnās pretī. Tas ir pesimistiski, bet, ja mēs skatāmies, kas ir noticis, kā mēs cenšamies iekļaut Ķīnu normālās sarunās Minhenē, bet Ķīna vienalga aizskrien atpakaļ pie Putina… pagrozīt situāciju mums par labu nebūs viegli," viņa secināja.
Trešais ekspertes secinājums – ir labi, ka NATO un Eiropas Savienība ir sasparojušās.
"Šajā nedēļā bija paziņojumi par kopējiem iepirkumiem, ka, piemēram, munīciju vai citas lietas var iepirkt Eiropas Savienības līmenī – ļoti labi, ka Eiropas Savienība var palikt par stratēģiskāku savienību, nevis tīri ekonomisku vai politisku, bet arī uzņemties aizsardzības un drošības jautājumus," atzina Bērziņa.
Vienlaikus drošības politikas eksperte uzsvēra, ka ar to būs par maz.
"Ja skatās, cik reālas ir "Leopard" tanku piegādes Ukrainai, kādā gatavībā ir šie tanki, cik kurā valstī vispār ir tanku, – šie visi ir sāpīgi jautājumi. Aizsardzībā nav ieguldīts tā, kā tas būtu bijis jādara. Un tiešām tagad ir jāsasparojas un jāražo tas, ar ko mēs varēsim sevi aizsargāt. Lai tie, kuri vēlas gāzt mūsu miera un likumu vērtību pasauli, lai tie redzētu, ka mēs spētu sevi aizsargāt, ka nav vērts mēģināt," vērtē Bērziņa.
Prognozes par nākotni
Kara gaitu prognozēt nav viegli, taču, redzot esošo situāciju pasaulē, Bērziņa uz 10 jautājumiem, lūgta atbildēt ar "jā" vai "nē", nākotni prognozēja šādi:
Vai pēc gada rietumvalstis būs nodevušas vismaz vienu kaujas spējīgu militāro lidmašīnu Ukrainai?
Jā.
Vai pēc gada karš būs beidzies?
Nē.
Vai pēc gada konflikts būs iesaldēts?
Varbūt.
Vai pēc gada Krimu kontrolēs viena no karojošajām pusēm?
Jā.
Vai tā būs Krievija?
Droši vien, ka jā.
Vai pēc gada Putins būs Krievijas prezidents?
Droši vien, ka jā.
Vai pēc gada Lukašenko būs Baltkrievijas prezidenta amatā?
Arī droši vien, ka jā.
Vai pēc gada Latvijā būs vairāk NATO spēku karavīru nekā šobrīd?
Jā.
Kas ir lielākā mīkla, uz ko jūs gribētu saņemt atbildi nākamā gada laikā?
"Liels jautājums ir, vai Ukrainas tauta būtu ar mieru noslēgt pamieru vai vairāk vai mazāk mieru, ja tajā netiek iekļauta Krima, jo no tā būs atkarīgs kara ilgums. Tā ir liela mīkla, bet uz to varēs atbildēt tikai pati Ukraina," secina Bērziņa.
