Vācijas lielākā bremzētāja atkāpusies
Piektdien ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā, Vācijā, notiks kārtējā lielā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas vienuviet pulcēs aizsardzības ministrus un augstākās militārpersonas no valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Daudzi lēš, ka, iespējams, tieši tur tiks sperti izšķiroši soļi kara norisē.
"Lielajām valstīm būs jāparāda, ko tās ir gatavas iedot Ukrainai. Jau šonedēļ jauna informācija nāk klajā par gaisa aizsardzības sistēmām. Izskatās, ka Nīderlande arī dos "Patriot" aizsardzības sistēmu Ukrainai. Kanāda dos "NASAMS" sistēmu. Abas ir ļoti nepieciešamas, bet
lielais jautājums ir par tankiem, par "Leopard" tankiem īpaši, kurus Vācija vēl nav atļāvusi pārējām Eiropas valstīm eksportēt, iedot Ukrainai," norādīja Bērziņa.
Kamēr Vācija joprojām domā, Lielbritānija, piemēram, jau paziņojusi, ka Ukrainai nosūtīs 14 tankus. Bet, iespējams, tieši tuvākajās dienās situācija mainīsies, jo no amata atkāpusies Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.
"Vācijas lielākā bremzētāja, tagad jau bijusī aizsardzības ministre Lambrehte vairāk nebūs spējīga neko nobremzēt, jo aizsardzības ministra amatā ar šo nedēļu būs jauns ministrs – Boriss Pistoriuss," norādīja Bērziņa.
"Ministrei Lambrehtei nebija vēlēšanās atļaut "Leopard" eksportu uz Ukrainu, un baumu līmenī ir tā, ka Lambrehtei nemaz negribējās būt par aizsardzības ministri un šis profils viņai negāja pie sirds. Tagad ir cerība, jo būs jauns ministrs, turklāt tik ļoti nozīmīgā nedēļā, kad piektdien notiek Ramšteinā konference," viņa vērtēja.
Vienlaikus situācija nav viennozīmīga, jo Lambrehte nebija vienīgā bremzētāja Vācijas pārvaldē, tāpat par lēnu lēmumu pieņemšanu kritizēts ir arī kanclers Olafs Šolcs. Boriss Pistoriuss, jaunais aizsardzības ministrs, ir no Vācijas sociāldemokrātiem, tās pašas partijas, no kuras kanclers Šolcs un Lambrehte. Daudziem rodas šaubas, vai vispār ir iemesls gaidīt, ka tiks pieņemti citi lēmumi?
"Vācijas presē raksta cerīgāk par Borisu. Boriss esot ļoti operatīvs, prot ātri pieņemt lēmumus un arī tos izstumt cauri. Viņa pieredze agrāk ir bijusi par iekšlietu jautājumiem, bet zinošs viņš it kā esot," sprieda Bērziņa.
Drošības politikas eksperte gan atzina, ka daudzus jautājumus rada arī plaši apspriestā ministra personīgā dzīve –
Pistoriusam ilgu laiku bijušas attiecības ar Gerharda Šrēdera, bijušā Vācijas kanclera un pēc tam Krievijas ietekmes aģenta, ceturto sievu Dorisu.
"Skaidrs, ka pastāv arī jautājumi par Borisu, īpaši viņa attiecību dēļ. Jautājums ir tāds, vai Dorisai, bijušajai Šrēdera sievai, pielipa Šrēdera uzskati par Krieviju, un vai tādā gadījumā arī Borisam nav pielipuši šie prokrieviskie uzskati. Tā ir spekulācija, un par to ir jādomā," atzina Bērziņa.
"Tajā pašā laikā līdz 24. februārim visai Sociāldemokrātu partijai bija fundamentāls uzskats, ka Vācijai ar Krieviju ir jādraudzējas, ka Vācijai ir parāds pret Krieviju pēc Otrā pasaules kara un tādēļ Vācija nevar būt agresīvi noskaņota pret Krieviju," viņa atgādināja.
Ukrainas atjaunošana
Tāpat ļoti nozīmīgs jautājums, kas, iespējams, tiks pārrunāts arī sanāksmē Ramšteinā, ir Ukrainas atjaunošana.
"Sarunas par Ukrainas atjaunošanu tiešām uzņem ātrumu un nav priekšlaicīgas, jo sajūta Vašingtonā un arī, cik saprotu, Briselē, ir, ka tā ir jāsāk jau tagad, uzreiz.
Jo nav jau tā, ka visā Ukrainā šobrīd valdītu haoss, un ļoti daudz kur var jau nopietni sākt atjaunošanas darbus. Jautājums ir, kā to saorganizēt, kurš ir atbildīgs, no kurienes ņems līdzekļus un kā tos prātīgi un atbildīgi izdalīt," norādīja Bērziņa.
Sarunas par Ukrainas atjaunošanu, uzsverot, ka jārīkojas ir pēc iespējas ātrāk, jau ļoti nopietnā līmenī notiek abās okeāna pusēs.
"Notiek, pirmkārt, aprēķini, cik lielā apmērā līdzekļi būs nepieciešami. Valstis uzņemas vadību, bet ar valstīm vien nepietiks, klāt ir jānāk arī privātajam sektoram. Un, lai iesaistītu privāto sektoru, bieži ir nepieciešamas garantijas – ja tagad nāk privātā firma, kura atjauno vai uzbūvē jaunu rūpnīcu, bet pēc nedēļas to uzspridzina, ko darīt tālāk?" skaidroja Bērziņa.
Ja nav garantiju, firmas un privātie uzņēmumi diez vai būs ar mieru ieguldīt naudu Ukrainā, tāpēc tiek domāts, kā iedrošināt privāto sektoru atgriezties Ukrainā un ieguldīt naudu tās izaugsmē.
"Kamēr Ukrainā nav veselīgas ekonomikas, kamēr nav izaugsmes un valsts nav atgriezusies normālā darbībā, tikmēr Krievijai ir noteicošā loma, un savā ziņā Krievija kontrolē Ukrainas nākotni. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau tagad atjaunot un piesaistīt privātos uzņēmumus Ukrainai, bet kā, par to tagad tiek runāts," norādīja Bērziņa.
