Baltkrievijas aktīva iesaistīšanās karā radītu jaunus draudus Latvijas drošībai, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa.
Lukašenko kļūst arvien grūtāk izsprukt no iesaistīšanās
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ pirmo reizi kopš 24. februāra devās ārzemju vizītē uz ASV, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi trīs gadu laikā viesojās Baltkrievijā.
Publiskajās diskusijās tika spriests, ka īpašā apciemojuma mērķis varētu būt Putina mēģinājumi pārliecināt Aleksandru Lukašenko iesaistīties karadarbībā arī ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem. Pēc šīs vizītes gan tiek vērtēts, ka Putinam tas nav izdevies.
"Svarīgi ir tas, ka Lukašenko cenšas atturēties, bet cenšas arī draudzēties.
Jo ilgāk karadarbība turpināsies, jo grūtāk būs Baltkrievijai būt pasīvi izpalīdzīgai Krievijai, ja Krievija vēlas veikt uzbrukumus Kijivai no Baltkrievijas, un tā varētu būt," vērtēja Bērziņa.
"Ja skatās šobrīd uz dronu un raķešu uzbrukumiem energoinfrastruktūrai Ukrainā un citur, ir skaidrs, ka notiek arvien lielāka eskalācija no Krievijas puses. Ņemot vērā, ka Doneckā uz frontes līnijas Krievijai pašlaik neiet pārāk labi, varētu skatīties, vai Krievija atkal necenšas pārmesties uz otru pusi. Būtu jābūt gataviem tādam scenārijam, un Baltkrievijas loma tajā būtu ārkārtīgi nozīmīga," skaidroja eksperte.
Ja Baltkrievija nolemtu aktīvi iesaistīties karā, Latvijas robeža ar Baltkrieviju, iespējams, radītu jaunus draudus mūsu drošībai.
"Lukašenko, protams, ir centies no tā izvairīties, bet, vai viņš izspruks un cik ilgi viņš izspruks no aktīvas dalības, ir grūti pateikt.
Ir jāuztraucas, manuprāt, gan Ukrainai, gan mums par to, kā tas varētu mainīt kara virzienu. Jebkurā gadījumā jauni spēki Krievijai nebūtu labi Ukrainai," norādīja Bērziņa.
"Šobrīd nav iemesla satraukties, bet skaidrs, ka Latvijas kaimiņvalsts varētu ar laiku mainīt savu nostāju un dalību šajā konfliktā," viņa piebilda.
ASV plāno Ukrainai ziedot vēl 47 miljardus
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Vašingtonā šobrīd tiek izskatīts jaunā budžeta likumprojekts, kurā iespaidīga summa tiek atvēlēta Ukrainai.
"Mēs jau visu gadu runājam par to, cik liels būs ASV atbalsts Ukrainai un vai tas mainīsies pēc novembra Kongresa vēlēšanām. Šobrīd ir svaigs likumprojekts Kongresā, par ko Senātam tagad būs jābalso – par atbalstu Ukrainai, sabiedrotajiem, vispār par bruņoto spēku tālāko izaugsmi," stāstīja Bērziņa.
Jauno likumu plānots pieņemt vēl līdz Ziemassvētkiem.
"Senātā izskatās, ka ir pietiekami liela vienošanās par to, kas ir uzrakstīts, un tas ir daudz.
Ja līdz šim ASV ir ziedojusi gan humanitārajai, gan aizsardzības palīdzībai Ukrainai 68 miljardus dolāru, tad jaunajā likumdošanā paredz 47 miljardus atbalstam Ukrainai, kā arī sabiedrotajiem," norādīja Bērziņa.
"To šobrīd grib izstumt cauri tādēļ, ka Kongress būs tādā jocīgā situācijā, sākot ar Jauno gadu, ka Senāts būs demokrātu rokās, bet Pārstāvju palāta būs republikāņu rokās. Iespējams, ka vispār jebko dabūt cauri pēc tam, īpaši vēl pirms prezidenta vēlēšanām 2024. gadā, būs ļoti sarežģīti," viņa piebilda.
Drošības politikas eksperte skaidroja, ka šobrīd ir vēlme pieņemt likumu par tik lielu atbalstu Ukrainai, lai vēlāk Kongresā, kad tas būs sarežģītajā politiskajā situācijā, pie šī jautājuma vairs nebūtu jāatgriežas. Plašajā likumdošanā Latvijas vārds atsevišķi neparādās, bet tiek plānots atbalsts NATO un Eiropai.
"Tajos četros tūkstošos lappušu, cik es varu saprast, Latvijas vārds neparādās un Baltijas valstis atsevišķi arī ne, bet ir runa par visiem NATO sabiedrotajiem un atbalstu Eiropai. Ir bijuši citi likumi, kur ir arī specifiskas paketes un nodrošinājums konkrēti Baltijas valstu drošībai," skaidroja Bērziņa.
Tāpat jaunajā likumā paredzēti 6,2 miljardi, lai nodrošinātu ASV klātbūtni Eiropā, un tas ir vairāk nekā iepriekš.
Krievijas interese Kosovā
Jau kopš vasaras dzirdamas ziņu druskas no Kosovas. Tur miera uzturētāju vidū ir arī karavīri no Latvijas. Pēdējās nedēļās Kosovā rodas arvien jaunas eskalācijas, piemēram, pie Kosovas–Serbijas robežas serbu nacionālisti kāvušies ar policiju, tāpat arī Serbijas amatpersonas runā par to, ka varētu sūtīt 1000 drošībnieku uz Kosovu. Daudziem rodas jautājums, vai arī šajā konfliktā gadījumā nav iesaistīta Krievija.
"Krievija noteikti ir liela dalībniece Kosovas un Serbijas konfliktā," apstiprināja Bērziņa.
"Kosovas un Serbijas konflikts ir ārkārtīgi nozīmīgs Krievijas ārpolitikas aparātam. Šajā karā 90. gados, pēc Krievijas domām, Rietumi paši pāršāva pāri strīpai un iesaistījās tur, kur nedrīkstēja. Šī sāpe vēl joprojām nosaka Krievijas ārpolitiku un varbūt pat ietekmē karu Ukrainā," viņa skaidroja.
Tāpat Serbijā redzama liela Krievijas klātbūtne – Serbijā pat notika akcijas un demonstrācijas Krievijas atbalstam, sākoties karam Ukrainā. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība tam, kas notiek Kosovā un Serbijā.
"No rietumvalstu puses ir milzīgs uzsvars likts uz to, lai Ukrainas karš paliek lokalizēts, izolēts karš, un lai pārējā Eiropā valda miers. Tas varbūt ir pat lielākais Vācijas un Francijas mērķis, lai karadarbība būtu ierobežota, lai pārējā Eiropā būtu stabilitāte.
Ja attīstās situācija Balkānos, ja bijušajā Dienvidslāvijā izvērstos atkal konflikta situācija, tas tiešām būtu Krievijas interesēs," vērtēja Bērziņa.
"Rietumiem šobrīd nav ne resursu, ne enerģijas pievērsties vēl otram konfliktam Eiropā, īpaši tādam, kurš jau ir izkarots un nav interesants. Protams, Maskavai tas joprojām ir ļoti interesants konflikts. Tā ir izdevība Maskavai un risks Eiropai," secina ģeopolitikas eksperte.
