Ģenerālis Armagedons

Ukraina arvien piedzīvo plašus Krievijas uzbrukumus gan civilajai, gan energoinfrastruktūrai, un Ukrainas iedzīvotāji tiek aicināti taupīt elektrību. 

"Ukrainas enerģijas sektora analītiķi uzskata, ka ļoti stratēģiski tiek uzbrukts Ukrainas elektrības tīkliem. Netiek uzbrukts lielām spēkstacijām, bet tieši vājajiem punktiem, savienojumiem, kurus uzspridzinot, tam ir liela ietekme un grūti atjaunot elektrības padevi," norādīja Bērziņa.

"Ukrainas enerģētikas ekspertiem ir aizdomas, ka no Krievijas puses tieši viņu kādreizējie kolēģi padomju laikos ir tie, kas parāda ar pirkstu, kuri ir šie vājie punkti Ukrainas elektrības tīklā un kas būtu jāuzspridzina, lai sadalītu Ukrainu, lai nodalītu īpaši skartos reģionus, lai radītu psiholoģisku traumu un bailes lielajās pilsētās," viņa skaidroja. 

Salīdzinoši ilgu laiku publiskajā telpā ziņots, ka Kijivā un Ļvivā dzīve rit gandrīz normāli, lielākajai daļai cilvēku karš ikdienas dzīvi neietekmē, bet pieaugošie uzbrukumi energoinfrastruktūrai to būtiski maina. 

"Tas ir saistīts ar to, ka vispārēji mainās Krievijas vadības pieeja Ukrainai. Ir pienācis jauns ģenerālis, Sergejs Surovikins, un viņa pieeja ir tieši pret civilo infrastruktūru un civilajiem iedzīvotājiem.

Sīrijas karā viņam bija iesauka "ģenerālis Armagedons". Viņa brutālā pieeja, kas skar tieši civiliedzīvotājus, tagad ir plašāk redzama visā Ukrainā," skaidroja Bērziņa. 

Turklāt uz šādu, daudz brutālāku pieeju, uzstāj arī Jevgeņijs Prigožins, kura izveidotā Krievijas algotņu organizācija "Vagner" cīnās Ukrainā, bet jau iepriekš darbojusies Āfrikā, Sīrijā un citur, kā arī Ramzans Kadirovs – Čečenijas vadītājs, kurš iepriekš kritizējis lielās Krievijas neveiksmes kara laukā. 

"Ja no tām divām balsīm, Kadirova un Prigožina, nāk vēlme uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem, un par karu Ukrainā ir atbildīgs jauns ģenerālis, kuram ir trakā "ģenerālis Armagedons" iesauka, tad varētu arī sagaidīt vēl vairāk uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," atzina Bērziņa. 

Par infrastruktūru jāsatraucas arī pārējai pasaulei

Nav noslēpums, ka Eiropu, ASV, Āziju un visu pasauli savā starpā savieno zem jūras esošie komunikācijas un elektrības kabeļi.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Šobrīd vairāk nekā 95% no globālajām komunikācijām, interneta savienojumiem, telefona zvaniem iet tieši caur kabeļiem. Mēs daudz domājam par kosmosu, par pavadoņiem un jaunām tehnoloģijām, bet reāli pavisam vecmodīgas tehnoloģijas – vadi – savieno mūsu kontinentus, veicina mūsu ekonomikas un mūsu sabiedrības izaugsmi," skaidroja Bērziņa. 

"Šobrīd ir jāuztraucas gan par elektrības kabeļiem, kas savieno Ziemeļvalstis un Baltiju, gan par komunikāciju kabeļiem.

Piemērs ar "Nord Stream" gāzes vada uzspridzināšanu pirms mēneša pierāda, ka zem jūras var atrast, ievainot, likvidēt ļoti svarīgu infrastruktūru," viņa norādīja. 

Līdz šim lieli uzbrukumi no Krievijas puses šai infrastruktūrai nav piedzīvoti, taču drošības aprindās par to uztraucas jau vairākus gadus, jo Krievijai ir spējas būtiski ietekmēt, traucēt vai pārraut pavisam gan elektrības, gan komunikācijas kabeļu darbību. 

"Par šo jautājumu īpaši ir uztraucies Lielbritānijas jaunais premjerministrs Riši Sunaks. Pirms pieciem gadiem, kad viņš bija vienkārši deputāts, viņš uzrakstīja pētījumu par jūrā izvietoto kabeļu drošību, un pētījumā viņš apraksta tieši Krieviju kā iespējamu agresoru. Atsaucoties uz šo pētījumu, Lielbritānijas flote domā, kā pielāgoties šī drauda novēršanai, kādi kuģi būtu jāattīsta, jānopērk, lai labāk varētu apsargāt ne tikai Lielbritānijas salas, bet arī šo kritisko infrastruktūru," stāstīja Bērziņa. 

Infrastruktūras aizsardzības plānošanā aktīvi iesaistās arī Igaunija un Somija. Gadījumā, ja Krievija veiktu uzbrukumu, valstij, kuras infrastruktūrai kaitējums nodarīts, būtu tiesības pieprasīt aktivizēt NATO piekto pantu, jo tajā teikts, ka uzbrukums pret infrastruktūru NATO teritorijā ir uzbrukums pret NATO valstīm. 

Netīrās bumbas futbols

Paralēli draudiem infrastruktūrai šobrīd pasauli satrauc arī Krievijas iespējamie plāni netīrās bumbas jautājumā. Par netīro bumbu tiek dēvēts ierocis, kas it kā ir klasiska, parasta sprāgstoša ierīce ar dažādām jaudām, bet tai tiek pievienoti radioaktīvi materiāli, kas spēj radīt ļoti postošas sekas. 

Šobrīd no Krievijas puses tiek spēlēts "netīrās bumbas futbols", mēģinot pasauli pārliecināt, ka Ukraina gatavojas pielietot netīro bumbu. Pasauli gan satrauc, vai Krievija pati tā neatklāj savus nākamos plānus. 

"Daudz baidās par to, ka Krievija šādā veidā izrāda savu mērķi vai nolūku pašai izmantot netīro bumbu Ukrainā.

Jau mēnešiem iet runas, ka Krievija zaudēšanas gadījumā varētu pielietot radioaktīvas vielas Ukrainā," norādīja Bērziņa. 

"Krievija brīdina, ka Ukraina varētu to izmantot, bet starptautiskā mērogā ir vairāk bažas par to, ka Krievija pati to izmantotu un noveltu vainu uz Ukrainu. Vispirms sagatavotu savu tautu, ka tādas bīstamas briesmu lietas varētu nākt no Ukrainas puses, un tad pēc tam, kad netīrā bumba uzsprāgtu, vainotu Ukrainu," viņa skaidroja. 

Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka līdzīga pieredze jau tika piedzīvota pēc šausmām Bučā, kad slepkavības, spīdzināšanu un visu pārējo Krievija centās novelt uz pašiem ukraiņiem, uz ukraiņu "fašistiem", lai gan vainīgi pie tā bija Krievijas karavīri. 

Turklāt ir vairāki iemesli, kāpēc Ukrainai pielietot šādu bumbu būtu ne tikai neloģiski, bet arī ļoti neizdevīgi. 

"Pirmkārt, Ukrainai veicas. Izskatās, ka Krievija zaudēs Hersonu, kāpēc gan Ukrainai būtu jāizmanto šāda bumba vēl pa virsu tās pašreizējiem spēkiem, kura varētu izraisīt milzīgu pasaules pretreakciju? Tas, pirmkārt, nebūtu loģiski. Otrkārt, vai Ukraina uzbruktu savai tautai ar radioaktīvu bumbu? Maz ticams, tāpēc ka Ukrainā cilvēka, indivīda vērtība ir augstāka, nekā tā ir Krievijā. Tādu rīcību varētu sagaidīt no Maskavas, bet ne jau no Kijivas," skaidroja Bērziņa. 

"Vēl ir stratēģiskais jautājums, kuriem ir pieeja tādiem materiāliem? Ukraina tagad ir pieaicinājusi ANO speciālistus skatīties, lūdzu, pārbaudiet, kur kaut kas tāds varētu būt, jums visas durvis ir atvērtas. Krievijai tādas pieejas nav," viņa norādīja. 

Eksperte vērtēja, ka Krievijai radioaktīvie draudi, tāpat kā kodolieroču jautājums, ir kā trumpis kāršu spēlē. 

"Ja Krievija zaudē, ja Krievija jūtas apdraudēta, tad uzreiz parādās atkal šis jautājums. To nekad nevar aizmirst, un Krievija arī pasaulei neļaus to aizmirst, ka tai ir īpašas atomieroču spējas," viņa norādīja.