Krievijai nākas ierobežot ambīcijas
Pagājušajā nedēļā notika Krievijas un Centrālāzijas forums, kurā tikās valstu prezidenti. Starptautisku uzmanību piesaistīja Tadžikistānas līdera Emomali Rahmona drošie izteikumi uzrunā Vladimiram Putinam, kurā viņš aicināja Putinu cienīt Centrālāzijas valstis un neizturēties pret tām kā pret bijušajām Padomju Savienības republikām.
Bērziņa vērtēja, ka Putinam šāda runa noteikti bija pārsteigums, bet ne pārējai pasaulei.
"Šobrīd Krievija zaudē ietekmi ne tikai Eiropā, bet arī Centrālāzijā.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Krievijas karš ir parādījis to, ka Krievija nav visvarena, un citas valstis Krievijas perifērijā, tajā skaitā Centrālāzijā, izrāda savu neapmierinātu par to, kā agrāk Krievija ir rīkojusies," skaidroja eksperte.
Turklāt Centrālāzijas valstīm attiecībām ar Krieviju ir alternatīva – tās var sliekties vairāk uz Ķīnas pusi. Tāpēc šobrīd ļoti mainās dinamika reģionā starp Krieviju, Ķīnu un Centrālāzijas valstīm.
"Kas ir zaudētājs? Viennozīmīgi Krievija. Krievijai ir jāierobežo savas ambīcijas. Tagad jau Centrālāzija nosaka, ka tur ir viena robeža, Baltija nosaka, ka mēs jau sen neesam jūsu impērijā šajā pusē. Tas liek Putinam saprast, ka viņa ilūziju pasaule nav reālā pasaule," vērtēja Bērziņa.
Mainīgās attiecību dinamikas dēļ arī ar Ķīnas bezierunu atbalstu Krievija vairs nevar rēķināties.
"Bez Ķīnas atbalsta Krievija nebūtu varējusi iebrukt Ukrainā februārī vai šobrīd turpināt karadarbību, bet Ķīnas atbalstam ir robežas.
Ķīna vēlas padarīt ASV švakāku, Ķīna vēlas veidot pasauli pēc savas politiskās un ekonomiskās sistēmas, un tad, ja Eiropa un ASV ir aizņemtas ar karu Ukrainā, tas ļaus Ķīnai izaugt un attīstīties savā virzienā. Bet Ķīna negrib, lai pasaules ekonomika sabrūk, Ķīna negrib arī šobrīd lielāku karadarbību un lielu sankciju ietekmi Ķīnas ekonomikai. Tāpēc šim atbalstam ir robežas," skaidroja drošības eksperte.
Arvien skaidrāk iezīmējas arī tas, ka, visticamāk, Ķīna neatļautu Krievijai pret Ukrainu pielietot kodolieročus.
"Ķīna nevēlas redzēt globālā mērogā atomkaru, un bez Ķīnas atbalsta Putinam nav brīva rīcība. Mēs redzam, ka attīstās mazā brāļa/lielā brāļa dinamika. Krievija nav pieradusi būt mazais brālis attiecībās, bet realitātē tā ir tā loma," norādīja Bērziņa.
Lukašenko zem Putina papēža
Uzmanību šonedēļ pievērsa arī Krievijas karavīru pārvietošanās uz Baltkrievijas teritoriju. Robeža starp Krieviju un Baltkrieviju kļūst arvien neskaidrāka, tāpēc joprojām aktuāls jautājums ir par iespējamo Baltkrievijas iesaistīšanos karadarbībā.
"Šobrīd izskatās, ka jaunie krievu karavīri, kuri nonāk Baltkrievijā, tur sāk trenēties, ka tie ir mobilizētie karavīri," skaidroja Bērziņa.
"Ja tie būtu nopietnāki, jau pieredzējuši karavīri, būtu iemesls uztraukties, piemēram, Latvijai un Baltijai. Tas tomēr ir tuvu pie robežas, un arī tā vieta, kur daudzi trenējas, nav pārāk tālu," viņa atzina.
Vienlaikus gan laikapstākļi, gan mobilizēto karavīru skaits un stāvoklis liek domāt, ka uztraukumam šobrīd nav pamata.
"Krievija drīzāk izmanto Baltkrievijas bāzes un resursus, lai palīdzētu uztrenēt karavīrus, bet šobrīd no Baltkrievijas neplāno jaunus uzbrukumus ne uz Ukrainas pusi, ne Baltijas valstīm," uzsvēra Bērziņa.
Visticamāk, ka arī Baltkrievija savas armijas vienības karā neiesaistīs – lai gan Baltkrievijas prezidents klausa Putina pavēles, pastāv pārāk liels Baltkrievijas tautas protestu risks.
"Lukašenko ir zem Putina papēža, bet tajā pašā laikā baltkrievu tauta nevēlas iesaistīties karā Ukrainā vai uzbrukt savai kaimiņvalstij.
Risks ir tāds, ja Baltkrievijas karaspēks iesaistītos uzbrukumā Ukrainā, tāpat kā Krievijas karaspēks to dara, vai būtu revolūcija?" skaidroja Bērziņa.
Irānas droni
Pēdējās dienās Krievija kara darbībā plaši izmantojusi Irānā ražotos dronus, lai radītu postījumus gan Ukrainas pilsētām, gan energoinfrastruktūrai.
"Irāna ir īpaša valsts ģeopolitikā. Pret Irānu ir lielas sankcijas, un, ja apstiprina, ka Irāna ir palīdzējusi Krievijai, tas maina lielos ģeopolitiskos jautājumus Ukrainas karā," norādīja Bērziņa.
"Tādēļ, piemēram, ka dažas valstis, kas nav pārāk vēlējušās iesaistīties šajā karā, piemēram, Izraēla, iespējams, būtu vairāk ar mieru atbalstīt Ukrainu.
Līdz šim Izraēla ir uzskatījusi, ka šis karš uz to pārāk neattiecas, bet Izraēlas lielais ienaidnieks ir Irāna. Ja Irāna iesaistās karā Krievijas pusē un uzbrūk Ukrainai, tad ir lielāks iemesls Izraēlai piedalīties karā, palīdzot Ukrainai," viņa skaidroja.
No praktiskā viedokļa, lai atvairītu Irānā ražotos dronus, Ukrainai ir nepieciešamas jaunas papildu gaisa aizsardzības sistēmas, kas, iespējams, ar NATO atbalstu tiks sagādātas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
