Ukrainai nākamie mēneši būs grūti

Drošības politikas eksperte pauda, ka pirms uzvarošām ziņām par karu Ukrainā mums vispirms jāgatavojas smagām un nepatīkamām ziņām no kara lauka. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Gadu mēs sākām ar cerīgām runām par to, ko mēs 2023. gadā varētu sasniegt, kādas būtu iespējamās uzvaras scenāriji Ukrainā, bet tas ir tāds gada jautājums. Ja mēs skatāmies, kas varētu notikt februāra beigās un martā, jādomā, ka varētu būt ļoti smags pavasaris," atzina Bērziņa. 

"Šobrīd izskatās, ka Krievija gatavo nopietnus uzbrukumus ap 24. februāri, ap gada punktu, ar domu Donbasā iegūt vēl vairāk teritorijas.

Runa reāli nav par to, vai Ukraina nākamā mēneša, divu, trīs mēnešu laikā atgūst savu teritoriju, bet vai Ukraina spēj noturēties, ja Krievija veic tādu plašu klasisko uzbrukumu. Un mobilizētie karavīri Krievijas pusē būs jau drusku sagatavojušies. Krievija grib dabūt arī simbolisku uzvaru kara laukā tuvākajā laikā, un, visticamāk, metīs visu iespējamo šajā jaunajā uzbrukumu vilnī. Skaitliski [samēroties] Ukrainai būs grūti," viņa skaidroja.  

Vienlaikus ir skaidrs, ka Ukraina turpinās cīnīties, tikai, visdrīzāk, tuvākajā laikā ziņas par jaunām atgūtām teritorijām būs krietni retākas. 

"Uz to ir jāsagatavojas, jo jautājums par to, vai šogad varētu būt uzvara, tas ir gada jautājums, kas ir ļoti saistīts arī ar to, kad pienāks tanki, šāviņi. Tas nenotiks uzreiz, tas parasti ir mēnešu jautājums. Tāpēc sākumā varētu būt grūtāki mēneši, un tikai pēc tam atkal tāds Ukrainas pretvilnis," vērtēja Bērziņa. 

"Krievija netaisās piekāpties un centīsies ar visu iespējamo, īpaši ar mobilizētajiem karavīriem, veikt to, kas neizdevās pirms gada, un Ukrainai būs jāpretojas," viņa secināja. 

Tāpēc tik būtiski ir Ukrainai nodrošināt militāro ekipējumu. Runa nav par simboliskiem pāris iznīcinātājiem, bet gan par ieročiem, šāviņiem, raķetēm – lietām, kuru nedrīkst pietrūkt. 

Ukrainai svarīgās vēlēšanas Eiropā

Čehijas prezidenta vēlēšanās iedzīvotāji diezgan skaidri pauduši savu nostāju, ka vairākums ir pret prokrievisku politiku, amatā ievēlot vairāk uz Rietumiem vērsto Petru Pavelu. Bet vēlēšanas šogad ir vēl daudzās citās Eiropas Savienības, NATO vai ieroču ražotāju valstīs, piemēram, Šveicē. Maijā vēlēšanas gaidāmas Turcijā, novembrī – Polijā, decembrī – Spānijā. Aprīlī parlamentu vēlēs Somijā un Bulgārijā, martā – Igaunijā, oktobrī – Šveicē. 

"Vēlēšanas ir dažādas, un, protams, ir ārkārtīgi labi Ukrainai un Eiropai, ka Čehijā mainījās politiskie vēji un tagad ir ienākusi demokrātiska, pret oligarhiem vērsta vara, turklāt ar milzīgu pārsvaru. Tas, es ceru, liecina par to, ka demokrātiskās vērtības, aizsardzības vērtības un Ukrainu atbalstošas vērtības Eiropas valstīs ir ļoti populāras arī tautas līmenī," vērtēja Bērziņa. 

Vēlēšanas, kuras drošības politikas eksperte gaida visvairāk, ir šogad plānotās Turcijas prezidenta vēlēšanas, bet nevis tāpēc, ka tās būtu kaut kādā veidā bīstamas Ukrainai, bet tāpēc, lai tās beidzot būtu garām. 

"Turcija – tās būs ārkārtīgi svarīgas vēlēšanas, bet tikai tāpēc, ka vislabākā lieta, kas var notikt, ir, ka tās vēlēšanas vienkārši būs bijušas un miers, un vairāk par tām nebūs jādomā," norādīja Bērziņa. 

"Turcijas vēlēšanu dēļ tiek atlikts jautājums par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. NATO jautājums tiek izmantots priekšvēlēšanu laikā kā veids, kā izpaust prezidenta [Redžepa Tajipa] Erdogana veiksmi uz starptautiskās skatuves. Kad vēlēšanas būs beigušās, Erdogans varēs atkal domāt globālā līmenī un mazāk konkrēti par sevi un savām vēlēšanām. Ja viņš uzvar, būs labi; ja viņa vairāk nebūs, tad tie, kas nāks viņa vietā, varbūt būs arī vairāk ar mieru pieņemt Zviedriju un Somiju. Galvenais ir tikt cauri vēlēšanām," viņa skaidroja. 

Runājot par svarīgām vēlēšanām citās valstīs, Bērziņa uzsvēra – jo tuvāk Ukrainai un Krievijas robežai, jo nozīmīgākas vēlēšanas. 

"Var iet visādi. Ārkārtīgi svarīgi, ka Bulgārija nostājas pro-NATO virzienā. Ja tur būs viss kā Čehijā – burvīgi. Ja skatās, kas notiek Baltkrievijā, Kazahstānā, vēlēšanās nekas īstenībā var nemainīties, bet vienmēr ir iespējams, ka vēlēšanu brīdī kaut kas var sakustēties, tāpēc ir jāskatās. Pasaule ātri mainās," sprieda ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa.