Notikumi Ukrainas varas gaiteņos

Šobrīd korupcijas skandāla ietekmē nopietni tiek apspriesta Ukrainas aizsardzības ministra iespējamā atkāpšanās no amata. Oleksijs Rezņikovs, kurš kara laikā vada visu Ukrainas aizsardzības nozari, vēl ir amatā, bet ir norādījis, ka no tā atkāpsies, ja tāda būs prezidenta Volodimira Zelenska vēlēšanās. 

"Ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka no malas izskatās, – Ukrainā tagad daudz nopietnāk tiek uztverti korupcijas skandāli. Tas, ka aizsardzības ministrs, lai gan personīgi atbildība viņam nav uzvelta, kā aizsardzības ministrijas galva ir simboliski [uzņēmies atbildību], jo politiski ministrs ir atbildīgs," vērtēja Bērziņa. 

"Ja skandāls ir pietiekami liels, tad politiski atbildīgais ministrs var meklēt jaunu amatu. Tas būtu pavisam normāli Eiropā. Ja tā būtu arī Ukrainā, tas parādītu eiropeisko virzienu," viņa norādīja. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Vienlaikus drošības politikas eksperte atzina, ka līdz šim Rezņikovs ļoti veiksmīgi vadījis Ukrainas pusi karā, taču viņa atkāpšanās tāpat ir jāizskata, lai dotu signālu, ka Ukraina saprot korupcijas nopietnību. 

"Mēs jau iepriekš esam runājuši, cik ļoti svarīgs ir priekšstats, ka Ukraina atbildīgi tērē visus saziedotos līdzekļus. Ja neizskatās, ka tas viss tiek atbildīgi vadīts, tad ir iespējams, ka varbūt atbalsts varētu izžūt un izsīkt," norādīja Bērziņa. "Tādēļ Ukrainas nākotnei tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka šāda veida korumpētības skandālu izskata līdz galam, lai nav jautājumu par to, ka šodienas Ukraina būtu tā pati vecā Ukraina. Jebkurā gadījumā izskatās, ka šim jautājumam Ukrainā pieiet ļoti atbildīgi. Tas jau ir labi, un pretstatā ar Krieviju šobrīd." 

Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) līderi viesojās Kijivā. Tur Ukrainas pārstāvji bija ļoti dedzīgi attiecībā uz Ukrainas plāniem kļūt par ES dalībvalsti un izrunāt visas iestāšanās sarunas īsā laikā, savukārt ES līderi bija nedaudz distancēti, norādot, ka ir daudz darba, process ir sarežģīts, un nekas tik ātri nemaz nevar notikt. Vienlaikus šonedēļ Zelenskim jau ir atvērts ielūgums vizītei Briselē, kur viņš ceturtdien, 9. februārī, arī ieradies pēc tam, kad bija paviesojies Francijā un Lielbritānijā.

Bērziņa vērtēja, ka simboliski Zelenska došanās uz Briseli vērtējama kā ārkārtīgi svarīga.

"Tas parādītu to, ka Ukraina nav kaut kur stūrī, uz kuru var aizbraukt un pēc tam par to aizmirst. Ja Ukraina ir Briselē, tad Ukraina ir Briselē. Tīri simboliski tas ir ārkārtīgi svarīgi – Ukrainai iepazīt Briseli, nopietnāk iepazīties arī ar Briseles kultūru," viņa sacīja.

Šādai vizītei ir arī praktiskais aspekts – iespēja izrunāt to, kādas izmaiņas Ukrainas birokrātijas sistēmā un valsts iekārtā nepieciešamas, lai tā spētu iekļauties ES sistēmā.

"Tas process nav lēns tādēļ, ka kāds to censtos bremzēt. Arī Latvijai, Baltijas valstīm, Polijai, visām jaunajām dalībvalstīm bija jāiet cauri ļoti sarežģītam procesam, lai būtu Eiropas Savienībai gatavi. Īpaši pēc piemēra, ka Bulgārijas un Rumānijas iekļaušana Eiropas Savienībā bija mazāk veiksmīga, jo tad, kad valsts ir iekļuvusi, tu īsti nevari ietekmēt tās tālāko virzību. Arī Ungārija ir piemērs – bija ļoti labas demokrātiskās vērtības, bet šodien Ungārija nemaz nerāda priekšzīmi," skaidroja Bērziņa. 

"Tāpēc, lai nebūtu pēc tam sarežģījumu, ir ļoti svarīgi visu sakārtot pirms tam. Būtu ļoti labi redzēt tieši no Ukrainas puses gatavību, neskatoties uz karu, pareizi un cītīgi iziet cauri iestāšanās procesam," viņa vērtēja. 

ASV prezidenta retorikas maiņa

Tie, kas rūpīgi seko līdzi ASV politikai, pamanīja, ka nesenajā ASV prezidenta Džo Baidena uzrunā Kongresam ārpolitikas jautājumi tika būtiski novirzīti otrajā plānā. 

"Svarīgi ir saprast to, ka pirmā runa par Ukrainu, Krieviju, par ārpolitiku bija pēc tam, kad jau stundu prezidents Baidens bija runājis par iekšpolitikas jautājumiem, kuri ir ārkārtīgi svarīgi tieši vēlētājiem. Ārpolitika parādījās tikai pēc stundas," norādīja Bērziņa. 

"Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, pirmkārt, to, ka prezidents Baidens vēlas, lai viņu atkal ievēlē par prezidentu 2024. gadā, un Amerikas tauta parasti nebalso tīri par ārpolitikas jautājumiem. Tāpēc mēs redzam, ka uzsvars tiek uzlikts vairāk tieši uz iekšpolitiku, nevis ārpolitiku," viņa skaidroja.

Pirms gada savukārt bija tieši pretēji – prezidenta uzruna galvenokārt bija par to, ka Amerika atbalstīs Ukrainu, tādēļ Amerikas tautai ir jābūt ar mieru sadzīvot ar augstākām energoresursu cenām. 

"Šogad tas bija otrajā plānā, bet ar tādu uzvaras retoriku, ka, redzi, ASV atbalstīja Ukrainu, un tā ir bijusi pareizā izvēle, un tagad signāls ir parādīts visiem agresoriem pasaulē, ka tie nedrīkst darīt, ko vēlas, ka viņu rīcībai būs augsta cena. Tā bija slavas dziesma ASV atbalstam Ukrainai un iepriekšējā gada politikai," vērtēja Bērziņa. 

Šobrīd izskatās, ka ASV administrācija turpmāk vēlēsies klusāk runāt par ārpolitiku, bet skaļāk par iekšpolitiku, lai gan ikdienā Ukrainas jautājums droši vien turpinās aizņemt tikpat daudz laika. Svarīgi saprast, ka, ja ASV prezidents nerunās par iekšpolitiku, viņš nesaņems atbalstu arī ārpolitikai. 

"Otra teorija ir, ka, jo mazāk runās par to, cik dārgs ir ASV atbalsts Ukrainai, cik tas viss  izmaksā, jo lielāks atbalsts arī turpināsies. Ja vairāk runās par to, ko administrācija dara Amerikas vēlētāju labā, tie nesūdzēsies par ārpolitiku," skaidroja Bērziņa. 

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.