Drošinātājs

#8 | "Twitter konvoja" džips Hersonas atbrīvošanā (intervija oriģinālvalodā)

Drošinātājs

#10 | Ziema klāt

#9 | Latviešu mediķe Ukrainas frontes epicentrā

Drošības politikas eksperte: Ieroču ziņā Ukrainā nedēļā izmanto to, ko iespējams saražot mēnesī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Dodoties uz NATO sanāksmi, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzsvēra, ka viņam ir viena prioritāte – ieroči. Taču tie ir nepieciešami ne tikai Ukrainai, bet arī NATO dalībvalstīm. Ukrainā nedēļas laikā izmanto to, ko var saražot mēnesī, tāpēc NATO nodarbina jautājums, kā ieročus ražot ātrāk, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 

Vairāk kā simboliska sanāksme

Novembra pēdējās dienās Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notika NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās. 

"Pirmkārt, sanāksme ir ļoti simboliska, tāpēc, ka tā notiek Bukarestē, tuvu pie Ukrainas, nevis kaut kur Parīzē vai Oslo. Otrkārt, tajā tika izrunāta arī praktiska palīdzība, kura ir nepieciešama Ukrainai. Ir bijuši paziņojumi konkrēti par palīdzību enerģētikas sektoram no vairākām dalībvalstīm, tajā skaitā no ASV 53 miljardu dolāru vērtībā," norādīja Bērziņa. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Skaidrs ir, ka tā būs viena no akūtākajām problēmām šoziem, ka Ukrainai ir nepieciešams ātri atgūt elektrību, atgūt spēju piegādāt ūdeni, siltumu mājsaimniecībām, slimnīcām, skolām un tamlīdzīgi. Tādēļ tagad ir liels vilnis ar atbalstu no ASV un citām valstīm, lai nodrošinātu tieši šos resursus Ukrainai," viņa piebilda. 

Protams, šajā sanāksmē tā nebija vienīgā sarunu tēma. NATO dalībvalstu sarunās piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba

"Tā ir NATO ārlietu ministru tikšanās, bet tur piedalās arī topošās NATO valstis –  Zviedrija un Somija, kā arī Moldova, arī Bosnija un Hercegovina, citas reģionālās valstis, kuras arī cer kādreiz pievienoties NATO, Gruzija tajā skaitā," skaidroja Bērziņa. 

"Tās uzklausa Ukrainu, kopā ar citām reģiona valstīm pārrunā, ko darīt tālāk, praktiski spriež par nepieciešamo atbalstu un parāda to, ka tas, ka 2008. gadā NATO nolēma, ka Gruzija un Ukraina drīkstēs pievienoties NATO, ka tas nav bijis vienkārši tukšs lēmums, bet, ka tagad, 2022. gadā, pat kara laikā Ukraina un Gruzija piedalās NATO tikšanās Bukarestē un turpina savu ceļu uz NATO," viņa norādīja. 

Tas viss tiek darīts, lai radītu iespaidu, ka ceļš uz NATO minētajām valstīm ir atvērts. Vienlaikus jāņem vērā, ka joprojām pastāv un, visticamāk, arī turpinās pastāvēt pretēji viedokļi. 

"Slēgtās sarunās var izskanēt arī citādāki viedokļi. Varbūt ne no kādas valsts galvas, bet no ietekmīgām personām. Piemēram, Vācijā ir izskanējis viedoklis, ka Ukraina nebūs NATO, ka citādāk būs jānodrošina Ukrainas pēckara drošība un aizsardzība.

Tātad viedokļi ir dažādi, tas nav viennozīmīgi, ka pēc kara visas NATO dalībvalstis vēlēsies, lai Ukraina pievienojas,

bet oficiāli tā pozīcija kopš 2008. gada, ka Ukraina drīkst pievienoties, tā vēl pastāv," skaidroja Bērziņa. 

Ieroči, ieroči, ieroči

Tāpat pagājušajā nedēļā publiskajā telpā nonāca informācija, ka aptuveni trešā daļa Rietumu dāvātās artilērijas Ukrainai nav kaujas spējīgā stāvoklī – tā ir nolietota, tai vajadzīga apkope, remonts. 

"Tad, kad Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba devās uz Bukaresti, lai piedalītos NATO sanāksmē, viņš izteica, ka viņam ir viena prioritāte – ieroči, ieroči, ieroči," atzina Bērziņa. 

"Ieroči ir nepieciešami Ukrainai, bet ieroči ir arī nepieciešami NATO. Ir daudzas sarunas par to, kādā veidā varētu palielināt [ieroču] ražošanu, jo kopš kara sākuma ir skaidrs, ka viena realitāte ir tas, kas rakstīts datu bāzēs, kas kurā dalībvalstī ir par ieročiem un kādā stāvoklī, bet otra lieta ir, ka pēkšņi, negaidīti ir jāver vaļā angāri, jāskatās, kas tur ir, un izrādās, ka varbūt ieroču stāvoklis nav gluži tāds, kā datubāzē tas bija uzrādīts," viņa norādīja. 

Drošības politikas eksperte skaidroja, ka šobrīd daudzās valstīs noris sarunas ar lielajiem ieroču ražošanas uzņēmumiem, lai ieroču ražošana notiktu ātrāk, taču

"Ukrainā izmanto ārkārtīgi daudz ieroču. Nedēļā izmanto to, ko varētu saražot mēnesī.

Jautājums ir, kā ātrāk ražot, kā izprast un saremontēt to, kas jau ir, un kā to izdarīt ātrāk," uzsvēra Bērziņa. 

"Iebildumi tieši no ražotāju puses ir, ka pašlaik, kara laikā, ir pieprasījums, bet, lai viņi, lielie uzņēmumi, varētu veidot jaunas ražošanas līnijas, vērt vaļā rūpnīcas, viņiem vajag garantiju, ka pieprasījums nepazudīs pēc diviem, trim gadiem. Šobrīd viņi vēl to nejūt," viņa vērtēja. 

Tā ir arī atbilde uz publiski bieži izskanējušo jautājumu par to, kādēļ ASV nenodod ukraiņiem visus savus vecos, nevajadzīgos ieročus. 

"Man šķiet, ka satraukums ir par to, cik ilgā laikā tos varēs saražot no jauna. Skaidrs, ka 24. februāris savā ziņā bija pārsteigums. Ne tikai tādēļ, ka Krievija tiešām uzbruka, bet arī tādēļ, ka karš ir ilgstošs. Domāju, ka [ASV] ir bail par to, kas notiks, ja mēs tiešām iztukšosim rezerves," secināja Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti