Drošinātājs

#9 | Latviešu mediķe Ukrainas frontes epicentrā

Drošinātājs

#10 | Ziema klāt (intervija oriģinālvalodā)

#10 | Ziema klāt

Drošības politikas eksperte: Būs izaicinoši pierādīt, ka Latvija krievu neatkarīgajiem medijiem bijusi ļoti atvērta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc telekanāla "Doždj" apraides atļaujas anulēšanas Latvijai radies jauns izaicinājums – pierādīt, ka krievu neatkarīgo mediju žurnālistiem Latvija ir bijusi ļoti atvērta. Šobrīd pasaulē vairāk tiek runāts par konkrētās televīzijas lomu Krievijā, nevis tās žurnālistu uzvedību Latvijā un Eiropā, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 

Problēmas tur, kur tām nevajadzētu būt

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ lēma anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas (TV) programmai "TV Rain" ("Дождь"/"Doždj"). 

"Ir sanākusi muļķīga un, iespējams, arī Latvijai ļoti nelabvēlīga situācija. (..) Ja kāds neiedziļinās tālāk, kas ir noticis un kāpēc, tad pirmais priekšstats ir tāds, ka Latvija kaut ko ir saputrojusi un vai tik Latvija nav no tām valstīm, kas nav nostājušās ļoti pret Putinu. Ja kāds sāk iedziļināties, tad, protams, tā situācija nav nemaz tik vienkārša," viņa skaidroja. 

Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka Latvijas interesēs vienmēr ir bijis atbalstīt preses brīvību Latvijā un pasaulē, taču šobrīd pasaules medijos tas netiek atspoguļots. 

"Latvija ļoti daudz ir darījusi, pieņemot Krievijas žurnālistus Latvijā, bet šobrīd dziesma ir par to, ka tagad kaut ko aizliedz.

Tagad Latvijai ir ļoti liels izaicinājums izstāstīt un parādīt pasaulei, ka attiecībā uz bēgļiem, gan Ukrainas, gan krievu neatkarīgu mediju žurnālistiem, Latvija ir bijusi ļoti atvērta.

Un mēģināt pastāstīt īsto bildi, kas ir noticis Latvijā šogad un arī vēsturiski," uzsvēra Bērziņa. 

"Šis rada jaunu izaicinājumu tur, kur problēmām nevajadzētu būt. Latvija tieši ir bijis centrs krievvalodīgai, neatkarīgai žurnālistu darbībai. Un atvērtā attieksme ir bijusi milzīga Latvijas priekšrocība," viņa vērtēja. 

Tieši tāpēc šis notikumus rada tik nožēlojamu situāciju, jo starptautiski netiek runāts par Latvijas sniegumu šajā laukā, bet par vienas konkrētas televīzijas gadījumu. 

"Runā vairāk par tās televīzijas stacijas lomu Krievijā, nevis par tās stacijas žurnālistu uzvedību Latvijā un Eiropā. Latvijai būtu vairāk jāstāsta par to, ko tā ir darījusi vispārējā preses brīvības laukā. Saruna ir jāpārvērš citā un realitātei atbilstošākā virzienā," uzsvēra Bērziņa. 

"Mērķim būtu jābūt joprojām nodrošināt vidi neatkarīgiem Krievijas medijiem un atbalstīt šo mediju tālāko izaugsmi, bet arī likt visiem medijiem, kuri uzturas Latvijā, saprast, ka ir pamatprincipi, kurus nevar lauzt.  

Piespiest "Doždj" uzvesties pareizi, nevis to aizliegt, būtu labāks mērķis, nekā nonākt tagad pasaules skatījumā slikto sarakstā ar preses brīvības ierobežošanu. Lai gan tā nav preses brīvības ierobežošana, bet to sarunu var pagriezt tā, ka Latvija ir vainīgā, nevis citādi," atzina drošības politikas eksperte. 

Ukrainas uzbrukumi Krievijas kara lidlaukiem

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Šonedēļ Ukrainas spēki ar dronu palīdzību veikuši ievērojamus uzbrukumus diviem Krievijas kara lidlaukiem Krievijas teritorijā. Kaitējumi nodarīti tām aviobāzēm, kurās izvietoti stratēģiskie bumbvedēji, kas regulāri rīko uzbrukumus Ukrainai, apšaudot Ukrainas pilsētas ar spārnotajām raķetēm.

"Ir ilgi spriests Eiropā un ASV, kādus ieročus dot Ukrainai, lai Ukraina tos ieročus neizmantotu, lai veiktu triecienus dziļi Krievijā, tāpēc tagad ir jāskatās, kāda būs reakcija," vērtēja Bērziņa.

Pēc triecieniem gan izskanējušas ziņas, ka Ukraina tos īstenoja ar vēl padomju laikā ražotiem "Tu-141" lidrobotiem, ko modificēja pati saviem spēkiem.

Bērziņa atzina, ka, no vienas puses, šādi uzbrukumi var palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā, no otras puses, kara darbība Krievijas teritorijā rietumvalstu līderiem var radīt bailes par Krievijas iespējamo pretreakciju. 

"Ja Ukraina tagad sāktu regulāri veikt būtiskus triecienus pret bāzēm Krievijā, un tā paliktu par kara normu, tas varētu, iespējams, dziļāk ievainot Krievijas militārās spējas un radīt labāku drošības situāciju Ukrainā, bet, ja jau karadarbība notiek Krievijas dienvidos, tad ir jautājums, vai tas liktu Rietumu valstīm vēl vairāk apšaubīt, vai ir vērts dot ieročus, vai ir droši dot tādus stiprākus, tālākus ieročus Ukrainai, ja Ukraina veic triecienus pret Krieviju Krievijā," skaidroja Bērziņa. 

Viņa uzsvēra, ka daudzi rietumvalstu līderi ir uztraukušies par to, vai Krievija uz šādiem triecieniem tās teritorijā neatbildēs ar kodolieroču izmantošanu vai uzbrukumu NATO. 

"Tās ir gan bailes par Krievijas iespējamo rīcību, gan uzskats, ka, kamēr konflikts paliek Austrumeiropā, tikmēr viss ir kārtībā – labāk nedarīt neko tādu, kas to paplašinātu Rietumeiropā," atzina eksperte. 

Vācijai tikai skaisti solījumi

Vācijas kanclers Olafs Šolcs drīz pēc kara sākuma nāca klajā ar uzrunu, ka Vācija ieguldīs aizsardzības spēkos 100 miljardus. Pēc deviņiem mēnešiem Šolca preses sekretārs paziņojis, ka solītais 2% aizsardzības budžets no iekšzemes kopprodukta (IKP) netiks sasniegts ne šogad, ne nākamgad. 

"Vācija sevi bremzē. Vācija, no vienas puses, pasaules acīs grib izskatīties kā mainījusies valsts, kas drošības politiku tagad uzskatīs par nopietnu jomu, ieguldīs savā aizsardzībā, palīdzēs NATO valstīm, saviem sabiedrotajiem, bet reālajā pasaulē ieguldīt nepieciešamos resursus nemaz nav tik viegli," skaidroja Bērziņa. 

Turklāt, kā norādīja eksperte, Vašingtonā lielu neapmierinātību rada tieši milzīgā atšķirība starp Šolca valdības paziņojumiem medijos un reālo darbību. 

"Ir bijuši Šolca valdības paziņojumi par ēras maiņu politikā, par to, ka visa pasaule tagad ir sapratusi, ka Krievija nemaz nav tāda valsts, kā visi bija cerējuši sagaidīt pēc Aukstā kara beigām, ka tagad ir nepieciešama jauna politika. To visu viņš prezentē kā atklāsmi, kā milzīgu jaunumu visai pasaulei, bet tas, protams, izsmej centrālās un Austrumeiropas jau gadsimtiem garos uzskatus, ka Krievija varētu būt bīstama," skaidroja Bērziņa. 

"Viena lieta ir skaistas runas, otra runa ir ieguldījumi un karavīru ekipējums un klātbūtne [NATO dalībvalstīs], un arī ziedojumi Ukrainai.

Labāk būtu nerunāt tik skaisti un nesolīt divus procentus, nesolīt milzīgu ēras maiņu, ja pieeja ir tā pati vecā un nemaz nav iespējams savu valsti tik ātri pagriezt," viņa vērtēja.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti