Atvērtie faili

#81 Blaknes pēc vakcīnas ir, kompensācija – nē. Kāpēc rodas problēmas ar solīto atbalstu

Atvērtie faili

#83 Kāpēc latvieši devušies palīgā ukraiņiem? Speciālreportāža no Ukrainas. 3. stāsts

#82 Draudi un drošības dienesta vizīte: ar kādām metodēm sevi sargā mežistrādes nozare

Draudi skolotājai un sūdzība par teātra izrādi. Kāpēc mežsaimniecības nozare sevi sargā tik nikni

Neviens, kurš atklāti runā par mežu izciršanu Latvijā, nevar būt drošs, ka pret viņu nevērsīsies. Aizvadīto gadu laikā ar agresīvu un dusmīgu attieksmi no mežsaimniecības industrijas ir saskāries arī teātra režisors, bet dabas aizstāvjus, kuri iestājās par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, pratināja drošības policija. Meža nozares flagmanis, valstij piederošs desmitiem miljonus pelnošais ietekmīgais uzņēmums "Latvijas valsts meži" pārmetumus noraida.

ĪSUMĀ:

Iesim pie direktora

Ir darbadiena, un kādā Latvijas skolā dežurante iezvana mācību stundas sākumu. Matemātikas skolotāja 5. klases skolēniem ir sagatavojusi teksta uzdevumu: "Latvijas meži. Latvijas meži ir mūsu galvenā dabas bagātība... "

Skolēniem ir teksta uzdevumā jāpasvītro, cik daudz kubikmetru koksnes ieguva no viena hektāra meža, un ar divām svītrām, cik hektāru meža izcirta. Pēc tam viņiem jāaprēķina, par cik hektāriem ir palielinājusies izcirsto mežu platība.

Teksta uzdevumā sacīts: "… 2002. gadā izcirta 2923 hektārus mežu, bet 2013. gadā jau izcirta 3221 hektāru. Šie fakti liecina, ka mūsu mežu izciršana norit ļoti strauji [šie dati nav precīzi, jo katrā dokumentā uzrādīti citi skaitļi]. Ātrie mežu izciršanas tempi liecina tikai par to, ka arī mūsu zemē sagaidāmas klimata izmaiņas."

Matemātikas uzdevumu risināja ne tikai pamatskolas skolēni.

Tas ieintriģēja arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktoru Jurģi Jansonu.

Jansons, kurš tolaik bija arī valstij piederošā uzņēmuma "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs, pirms nepilniem diviem gadiem meža nozares konferencē sacīja: "Kā izskatās mežs 5. klases matemātikas līmenī. Šo tekstu gan izlasiet un, ja jums izdodas saglabāt, tad mēs varam nedaudz padomāt par to. Es jautāju 5. klases matemātikas skolotājai, kur viņa ir dabūjusi šo tekstu – vai tas ir Latvijas izglītības sistēmā radies jeb tas nāk, kā sacīt jāsaka, no mākoņiem."

Jansons mežsaimniecības konferences dalībniekiem video uzstāšanās laikā arī parādīja šo matemātikas uzdevumu.

"Un tā skolotāja ārkārtīgi satraucās. Protams, mēs piedraudējām, ka mēs iesim pie direktora par to, ka bērniem māca, ka mūsu mežu izciršana notiek ļoti strauji un tā tālāk. Un, kāpēc tas ir jāmāca matemātikā? Un vai tas beigsies ar to, ka bērniem mācīs, cik gados tad Latvijā mežu vairs nebūs?" konferencē vaicāja Jansons.

Kādēļ zinātniska institūta vadītājs un padomes priekšsēdētājs ļoti ietekmīgam uzņēmumam, kas apsaimnieko pusi no valstij piederošajiem mežiem, šādi piedraud pamatskolas skolotājai?

Latvijas Radio zvanīja Jurģim Jansonam, lai sarunātu interviju un to noskaidrotu.

Jansons atbildēja: "Jā, bet tas ir jums tagad kaut kāds, nu, maksas kaut kāds raidījums, vai kāpēc jūs man zvaniet tā?" 

Latvijas Radio žurnālists Ģederts Ģelzis izskaidroja, ka sabiedriskais medijs ir neatkarīgs un ka šis raidījumu veidots pēc paša iniciatīvas. Jansons uz to norādīja, ka atbildēs tikai rakstiski. "Man nav tādas pārliecības, ka jūs tur nesagraizīsiet un neieliksiet kaut kādus citus biznesmeņus pa vidu no otras puses," viņš sacīja.

Ar "biznesmeņiem" viņš domāja dabas aizsardzības organizācijas. Bet agresiju pret skolotāju viņš noliedza: "Skolotājai nevis esmu, kā jūs tur teicāt, draudējis, bet es esmu simtiem skolotāju bez jebkādas atlīdzības stāstījis, kas ir mežs un mežsaimniecība Latvijā un ko dara zinātnieki. Tā kā draudējis es neesmu, un, galvenais, nemēģini man draudēt tagad, ja! Paldies!"

Jansons nometa klausuli, tomēr vēlāk e-pastā atsūtīja atbildes uz jautājumiem, cenšoties apgalvot, ka ir noticis pārpratums un ka žurnālists nepareizi uztvēris viņa teikto. Jansons esot lietojis vārdu "draudi" pārnestā nozīmē jeb pēdiņās, taču video uzstāšanās laikā viņš nekādas pēdiņas ar žestiem neparādīja.

"Runātājs atšķirībā no rakstītāja jau pēdiņas nevar norādīt. Protams, arī mani "draudi" simpātiskajai matemātikas skolotājai ar iešanu pie priekšniecības, – nu, normālā sabiedrībā tie tiktu uztverti ne vairāk kā skolotājas izaugsmes iespēja," skaidroja Jansons.

Viņš arī apgalvoja, ka ar skolotāju visas nesaskaņas esot nogludinātas.

"Ar skolotāju esam tikušies un sapratām, ka šis bērniem iedotais uzdevums nav metodiska mācību viela, kas novadīta "no augšas", par ko baidījos visvairāk, bet skolotājas sameklēts, internetā klejojis piemērs. Diemžēl ar nepareizu informāciju un uz tās it kā balstītu visai tendenciozu vēstījumu. Skolotāja, protams, saprata un apņēmās šo piemēru vairs neizmantot. Par to viņai liels paldies," viņš skaidroja.

Kurai skolotājai Jurģis Jansons piedraudēja, Latvijas Radio nav zināms, taču izdevās sazināties ar to skolotāju, kura ir autore matemātikas uzdevumam. Viņa lūdza neatklāt savu vārdu.

"Tos uzdevumus es taisīju speciāliem bērniem – ar garīgās attīstības traucējumiem tie bērni ir. Astotajai klasei es taisīju tos uzdevumus," viņa atklāja.

Skolotāja, kas ir jau sasniegusi pensijas vecumu, pastāstīja, ka teksta uzdevumā iekļautie fakti šiem bērniem neko neizsaka. "Uzdevumus veido skolēnu prāta spēju attīstībai, ne reālo faktu iepazīstināšanai," viņa sacīja.

Visus datus matemātikas skolotāja ieguva internetā.

"Es ar internetu pati esmu uz "jūs", tāpēc bērni man palīdzēja meklēt internetā ziņas," skaidroja skolotāja.

Viņa ir izbrīnīta par Jansona rīcību un to neizprot. Bet Latvijas mežus, viņasprāt, izcērt neaptveramos daudzumos. "Nu izcērt šausmīgi! Nu ziniet, kad braucam kaut kur uz citām pilsētām, tajās ceļmalās, kad redzu. Ak, Dievs, pilnīgi slikta dūša paliek!" norādīja skolotāja.

Labdien, Laukšteina kungs

2018. gada septembrī Liepājas teātrī uzveda izrādi "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta". Izrādes režisors – Valters Sīlis.

Viņš Latvijas Radio stāstīja: "Izrāde ir veltīta Liepājai 1918., 19. gadā līdz brīdim, kad varēja droši no kuģa "Saratova" [Kārlis] Ulmanis izkāpt ārā jau drusku citā situācijā, tātad jūnija sākumā. Un šajā darbā mēs apskatām vienkārši tā laika ikdienas cilvēku sadzīves lietas."

"… Pēc divi simti gadiem vairs nebūs Latvijā, neviena zagļa, blēža, neviena krāpnieka..." skanēja dziesma izrādē, par ko Sīlis skaidroja: "Mēs tā kā apspēlējām pagājušā gadsimta dziesmu, kas bija tāds meldiņš, kupleja "Pēc divi simti gadiem." Izrādi mēs sākam ar šo oriģinālu. Un tad ideja, kā noslēgt šo darbu, bija – radīt mūsdienīgu versiju kopā ar [komponistu] Reini Sējānu un [dramaturģi] Rasu Bugavičuti-Pēci. Rasa uzrakstīja dzejoli līdzīgā formā "Pēc 200 gadiem"."

"…pēc divi simti gadiem būs olas, tik vistu laimīgu, pēc divi simti gadiem jūras pašas pārstrādās piesārņojumu, pēc divi simti gadiem mēs apturēsim mežu izciršanu…"

"Kādu cilvēku šie te vārdi – "mēs pārtrauksim mežu izciršanu" – aizvainoja,"

teica Sīlis.

Pirms trijiem gadiem Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins savā e-pastā saņēma vēstuli: "Labdien, Laukšteina kungs! Esmu vairākus gadus liels Jūsu vadītā teātra piekritējs. Gandrīz vienmēr esmu atradis izrādēs maksimālo mākslas kvintesenci…"

Vēstules autors parakstījās šādi: "Ar cieņu, Valdis Kalns, trīsdesmit hektāru meža īpašnieks Kuldīgas novadā."

Un vēstulē Liepājas teātra direktoram vēstīja: "Kādreiz nesapratu, kā var piecelties un aiziet no izrādes [arī futbola], nesagaidot beigas. Šoreiz tā bija ar mani – vienu minūti pirms beigām, kad tiek dziedāti vārdi: "Pēc divi simti gadiem – BEIGSIES MEŽU IZCIRŠANA. Es jutos apliets ar melīgas propagandas vīzē iestellētas domāšanas "augsto mākslu"."

"Latvijā nenotiek mežu izciršana, par ko Gatim Malikam bija jāizkliedz, bet notiek mežu apsaimniekošana. Pēc ražas novākšanas meži tiek atjaunoti un ļoti liela daļa ar cilvēku roku darbu stādot," rakstīja Kalns.

Viņš Laukšteinu vēstulē mudināja: "Priecātos par kādu komentāru no jums vai režijas grupas par ideju, kāpēc Latviju ceļošas nozares būtisks process, atjaunošanas cirte, ir jāpasludina par sliktu. Bez tā varēja iztikt."

Valters Sīlis norādīja, ka sūdzības vēstule pēc tam nonāca pie viņa.

Vēstulē bija kāds zīmīgs teikums: "No mežkopjiem nāk algas cilvēkiem un nodokļi medicīnai, izglītībai, kultūrai. Arī Liepājas teātrim."

"Un tā kā tāda uzmanība – hei, nespļauj akā, no kuras dzer – noteikti izskan!" – viņš sacīja.

Vēstules autors Valdis Kalns strādā uzņēmumā "Latvijas valsts meži". Tur viņš ir Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs. 

Liepājas teātra direktors par vēstuli sacīja: "Mēs paturam šo radošo brīvību, fantāzijas brīvību. Un mākslinieciskam produktam nav pienākums nu baigi balstīties uz kaut kādiem faktiem."

Sīlis jau iepriekš bija uzvedis izrādes, kas veltītas cilvēka attiecībām ar dabu un mežu, piemēram, izrādi "Mārupīte".

Arī pēc tās pienāca sūdzību vēstules.

"Nu, tās divas vēstules, kas man ir bijušas, un arī redzot, kā tas formējas, tās ir gana līdzīgas. Tajās vienmēr ir paskaidrots, ka koksnes apjoms pieaug valstī; ka tā var runāt cilvēks, kurš nav bijis mežā, kurš ir ļoti tālu no meža. Un ka tas ir ļoti bīstami, ka neprofesionālis izsaka šādus ātrus apgalvojumus," pastāstīja Sīlis.

Šīs vēstules iedvesmoja viņu pirms pāris gadiem izveidot audio izrādi "Mežs", kurā dialogu par mežu izspēlē aktieri Raimonds Celms un Ivars Kļavinskis.

Raimonds Celms tajā saka: "Bet mežs nav tikai koki! Speciāli selekcionētas priedes, kuras aug ātri, lielas un resnas gan mani biedē. Mani biedē, ka daba vienkārši nepaspēs atgriezties mežā, kad tas jau atkal būs gatavs nociršanai. Koku mums netrūks, bet vai mežs mums būs?" 

"Jo Latvijā tiešām ļoti maz izcērt tādā politiskā formā mežus, ka nocērt mežu un tur parādās fabrika vai lauks. Tas Latvijā nenotiek. Un līdz ar to kailcirti nedrīkst uzskatīt par mežu izciršanu. Un mēs nedrīkstam pēc būtības lietot šos vārdus," sacīja Sīlis.

Sīlis stāstīja, ka publiskajā telpā un masu medijos vārdus par mežu izciršanu un kailcirtēm cenšas ļoti kontrolēt.

Cilvēkiem mēģina uzspiest mežsaimnieku lietotos terminus.

"Mežu industrijā tā interesantā lieta, ka gan vieni, gan otri sevi dēvē par zaļiem. Es ļoti labi varu redzēt to naudu, kuru var nopelnīt "[Latvijas] valsts meži", kādu naudu viņi iegūst, kas ir diezgan liels tas sabiedriskās domas veidotājs."

"Tas valodas formāts ir ļoti līdzīgs un iemācīts, kā par to runāt kā par zaļumu, ka šis ir zaļais veids. Tajā pašā laikā tajās reklāmās "Ejam mežā", lai dotos valsts mežos pastaigāties, tajos plakātos nav kailcirtes, kurās sporto cilvēki vai meditē. Tur ir vecie meži fonā, kur meditē," norādīja Sīlis.

Viņš piebilda: "Mums ir vārda brīvība, bet viņa sāk… Tad, kad ir saistīta ar naudu, sākas daudz nopietnāka saruna par vārda brīvību."

Sīļa izrādē "Mežs" Raimonds Celms sacīja: "Bet citām dzīvības formām, kas mīt mežā, kailcirte nav nekāds mežs! To, ka kailcirte ir mežs, izdevās ieskaidrot Eiropas Vides aģentūrai, jā! Drīz to ieskaidros arī visiem cilvēkiem. Bet – ieskaidro to rubenim, mežirbei un lūsim!"

Kādēļ trīs vārdi izrādē izsauca dusmīgu protesta vēstuli?

To Latvijas Radio vaicāja pašam Valdim Kalnam. Viņš piekrita intervijai ar norunu, ka runās tikai kā privātpersona.

Viņš sacīja: "Es joprojām nesaprotu, kā var teikt "vecu mežu paliek mazāk", ja pēdējos simts gados Latvijā meža teritorijas ir divkāršojušās."

Viņaprāt, mežu apsaimniekošanas sistēma Latvijā patlaban ir laba, harmoniska un integrēta.

"Tas ir pilnīgi nevajadzīgi, es pat teiktu, kaut kādā ziņā traucējoši valsts neatkarībai izplatīt šo naratīvu, ka Latvijā samazinās vecu mežu īpatsvars. It kā tie pārējie meži katru gadu nepaliktu par gadu vecāki. Tas nav, tas nebūtu pareizi tā runāt. Tas pat, es teiktu, kaut kādā ziņā ir pretvalstiski."

Latvijas Radio: "Pretvalstiski – kādā ziņā tas varbūt apdraud valstiskumu? Kur ir tā bīstamība tajā, ka veidojas šāds naratīvs, šāda runa?"

Kalns: "Teikšu, kā ir. Rīgā varbūt mežsaimniecība nav būtiska nodarbinātības un IKP [iekšzemes kopprodukta] sastāvdaļa. Taču visos četros Latvijas reģionos meža nozare ir būtiska darba devēja, ienākumu un nodokļa masas veidotājs. Un klimatneitrāla un neatkarīga enerģija būs no koksnes, nevis no gāzes."

Intervijas laikā Latvijas Radio ievēroja, ka Valdis Kalns ir ļoti izmanīgs runātājs un valodā lieto izmeklētus vārdus. Brīžiem man radās iespaids, ka viņš tik nekļūdīgi izsakās, it kā lasītu jau iepriekš rūpīgi sagatavotas un pārdomātas atbildes.

Latvijas Radio žurnālists Ģederts Ģelzis: Vai "Latvijas valsts meži", darba vieta, viņi zina, ka jūs ar mani runājat šodien? Vai jūs saskaņojāt to, vai nesaskaņojāt ar viņiem?"

Kalns: "Es esmu informējis par to."

Kalna sieva Inga Kalna ir uzņēmuma "Latvijas valsts meži" sabiedrisko attiecību vadītāja.

Zaļmaldināšana

Kopš 2016. gada Latvijā apbalvo uzņēmumus ar zaļāko zīmolu. Pēdējo četru gadu laikā ik reizi par zaļāko ir atzīti "Latvijas valsts meži". Turklāt pēdējo pāris gadu laikā uzņēmums ir ieguvis arī balvu kā cilvēcīgākais.

Baltijas zīmolu topu rīko reklāmas aģentūra "Nord DDB Riga".

Tās vadītājs Andris Rubīns, vaicāts, kas nosaka to, ka uzņēmums ir cilvēcīgākais vai arī zaļākais, skaidroja: "Uzreiz ir jāsaka, ka tas zaļāko zīmolu tops būtībā nozīmē cilvēku priekšstatu par to, cik šie uzņēmumi ir vai nav videi draudzīgi."

Rubīns stāstīja, ka tas ir tautas balsojums. Proti, zaļākajam zīmolam nav sakara ar to, vai uzņēmums ir videi draudzīgs. Tas, kuri uzņēmumi tiek zīmolu topā, ir atkarīgs no investīcijām mārketingā un reklāmā.

Cik daudz "Latvijas valsts meži" ik gadu iegulda reklāmā, sabiedriskajās attiecībās un mārketingā, uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Kalna neatklāja.

"Latvijas valsts meži" pagājušajā gadā nopelnīja 130 miljonus eiro, apmēram par 54 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn "Latvijas valsts meži" kultūrai, sportam un vairākām citām jomām atvēlēja apmēram trīs miljonus eiro.

Uzņēmumam ir arī reklāmas un sadarbības līgumi ar lielākajiem ziņu portāliem, laikrakstiem, kā arī radio un televīzijas kanāliem Latvijā.

Tikmēr naudu masu medijiem dāvinājumu formā "Latvijas valsts meži" atvēlējuši caur Meža attīstības fondu. To uztur Zemkopības ministrija. Lai atspoguļotu meža tematiku, ik gadu Latvijas mediji saņem vidēji ap divsimt tūkstošiem eiro. 

Aizvadīto gadu laikā simtiem tūkstošiem eiro "Latvijas valsts meži" caur fondu maksā arī Jurģa Jansona vadītajam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava".

Savukārt Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs, sacīja: "Tas lielais vēstījums, ko visu laiku mēģina pārdot "(Latvijas) valsts meži" un saistīti arī visi pārējie, ne tikai Zemkopības ministrija un "Silava", tur tas tīkls ir daudz lielāks, ir – ka Latvijas meži šobrīd tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi."

Ķerus skaidroja, ka iedzīvotājiem cenšas izplatīt vienkāršotu skatījumu uz mežu.

Piemēram, ka mežu platība šodien ir lielāka nekā pirms simt gadiem un ka mežus varētu apsaimniekot vēl intensīvāk.

"Ja domā par vārdu nozīmi, tad ir acīmredzama tā zaļmaldināšana, ja tā var teikt. Jo pēc definīcijas ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nozīmētu to, ka tā, kā tu esi darījis līdz šim, tā tu vari darīt turpmāk līdz nenoteiktai nākotnei. Tas nozīmē, ka, ja meži tiešām tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tad nebūtu nekāda pamata neko mainīt," viņš sacīja.

Uzņēmumā "Latvijas valsts meži" Latvijas Radio satika valdes locekli Edvīnu Zakovicu. Viņš, vaicāts, vai uzņēmums caur noslēgtajiem sadarbības un reklāmas līgumiem, piemēram, masu medijos, agresīvi izmanto savu ietekmi, lai panāktu sev vēlamus vēstījumus Latvijas sabiedrībā, atbildēja: "Attiecībā uz agresivitāti, tad "Latvijas valsts mežu" arī ētikā ir tas, ka mēs nekādā veidā nevienam neuzbrūkam. Neizturamies nekādā veidā agresīvi, teiksim, vai mēģinot kādu ietekmēt."

Bet kā tad ar mežzinātnes institūta "Silava" vadītāja Jurģa Jansona rīcību Meža nozares konferencē, kurā viņš piedraudēja skolotājai?

Jansons tobrīd bija arī "Latvijas valsts mežu" padomes priekšsēdētājs.

Zakovics sacīja: "Nu, pirmkārt, man ir ļoti grūti vai pat neiespējami nokomentēt šo dialogu, ko jūs minējāt. Es neesmu šinī konferencē bijis klāt, bet es mēģināju sameklēt šo matemātikas uzdevumu. Manuprāt, būtu ļoti labi, ja mēs jauno paaudzi, teiksim, gan skolotājus, gan studentus, gan sabiedrībā kopumā, tomēr, runājot par profesionālām lietām, lietotu tādu daudz precīzāku terminoloģiju."

Zakovics stāstīja, ka mežsaimniecībā praktiski visi nocirstie meži tiek atjaunoti. Arī pārmetumus par to, ka uzņēmums nodarbojas ar zaļmaldināšanu, viņš noraidīja:

"Ja, teiksim, valstī izveidotā meža resursu monitoringa sistēma, statistika, teiksim, datu bāzes mums rāda vienu un to pašu apjomu. Tad šeit ir jāsaliek, no kurienes mums šī informācija? Kur tad šī zaļmaldināšana?"

Meža resursu monitoringu veic Jurģa Jansona vadītais mežzinātnes institūts "Silava". Tas nozīmē, ka valsts ir uzticējusi institūtam novērot un analizēt to, kā mainās mežu platības Latvijā un mežos esošā bioloģiskā daudzveidība. 

Zakovics stāstīja, ka jebkādām aizdomām par "Latvijas valsts mežu" ietekmi uz "Silavas" zinātniskajiem pētījumiem nav pamata. Viņš teica: "["Silava" ir] neatkarīga arī šobrīd, kad Jansona kungs, teiksim, nav vairs ["Latvijas valsts mežu"] padomē. Šīs attiecības stingri uz līgumiskiem pamatiem mēs arī turpinām, teiksim, tur, kur mums nepieciešami pētījumi."

Latvijas Radio: Tātad "Silava" ir neatkarīgs institūts?

Edvīns Zakovics: Tieši tā, tieši tā!

Tomēr mežsaimniecības nozares lielo neoficiālo ietekmi atklāj notikumi pirms 11 gadiem.

2011. gada februārī Katarā bāzētā starptautiskā raidsabiedrība "Al Jazeera" pārraidīja britu žurnālista Glena Elisa pētnieciskās žurnālistikas raidījumu par mežistrādi Latvijā. Viņš stāstīja, ka pēc dziļās ekonomiskās krīzes mūsu valstī intensīvi izzāģē mežus, lai koksni eksportētu uz ārvalstīm, it īpaši Lielbritāniju.

Latvijas Radio sazinājās ar Glenu Elisu, kurš skaidroja: "Mani ieinteresēja šis temats, jo Lielbritānija no Latvijas importē daudz kokmateriālu. Vismaz tolaik tas tā bija, es nezinu, kādi skaitļi ir šodien."

Viņš šobrīd strādā kā neatkarīgais žurnālists. Vaicāts, kas notika pēc ''Al Jazeera" raidījuma pārraidīšanas, žurnālists Latvijas Radio teica: "Manu televīzijas operatoru pēc filmas pārraidīšanas nopratināja. Visticamāk, ka tas bija valsts slepenais dienests."

Glens Eliss Latvijā noalgoja vietējo televīzijas operatoru no Latvijas. Latvijas Radio ir zināms, ka Drošības policijas [tagad Valsts drošības dienests] izmeklētājs iztaujāja žurnālistu tieši par "Al Jazeera" raidījumu.

Drošības policija izprašņāja arī Pasaules Dabas fonda Latvijā pašreizējo direktoru Jāni Rozīti.

Viņš pastāstīja: "Man tā bija kaut kādu stundu, divas sarunas, kur tiešām es centos argumentēt, kāds ir Pasaules Dabas fonda redzējums par mežu apsaimniekošanu, kur ir trūkumi, kur ir nesaskaņas viedokļos starp Pasaules Dabas fondu un, jā, dažādiem nozares apgalvojumiem vai apsaimniekošanas praksi." 

Rozītim tolaik arī nekļuva skaidrs, kādēļ viņu un vienu no kolēģiem iztaujā.

"Normāli pasaulē es domāju, ka diezin vai Zviedrijā drošības policija izmeklē Zviedrijas dabas nevalstisko organizāciju kaut kādu redzējumu par to, ka vajadzētu kaut kā savādāk pārvaldīt mežus," viņš teica.

Kādēļ Drošības policija tā rīkojās, Latvijas Radio jautāja tagadējam Valsts drošības dienestam, no kura saņemta šāda atbilde: "Informējam, ka Jūsu minētajā sižetā atspoguļotā informācija 2011. gadā bija nonākusi dienesta (tolaik – Drošības policijas) redzeslokā un informācijas pārbaudes nolūkā dienests veica pārrunas ar atsevišķām iesaistītajām personām. Konkrētajā gadījumā dienests neveica kriminālprocesuālas darbības. No plašākiem komentāriem Valsts drošības dienests atturēsies."

Zakovics, vaicāts par to, norādīja: "Drošības policija "Latvijas valsts mežiem" neatskaitās. Tas ir patstāvīgs veidojums, kas rūpējas par valsts drošību. Es nevaru nokomentēt viņu rīcības. Mums ar to nekāda saistība nav bijusi."

Interesanti, ka dažas dienas pēc "Al Jazeera" raidījuma 2011. gada februārī izdevumā "Zemgales Ziņas" trīs Meža fakultātes pasniedzēji no Latvijas Lauksaimniecības universitātes filmu nosauca par provokāciju un konkurentu pasūtījumu. Latvijas Lauksaimniecības universitāte saņem dāsnus ziedojumus no "Latvijas valsts mežiem".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt