DP ziņojumā: Kremļa rupori, viņu nesaskaņas un Donbasā karojošo risks

Pagājušais gads Latvijas drošības jomā aizritēja galvenokārt Ukrainas konflikta ēnā. Notikumi Krimā un Donbasā  ietekmēja gan Krievijas tautiešu politiku un tās aktīvistus Latvijā, gan Krievijas propagandas saturu, kas dzirdams arī Latvijā, kā arī lika pārskatīt iekšējo drošību, ar likumu liedzot piedalīties militāros konfliktos ārvalstīs un vervēt šādiem mērķiem citus. Lauvas tiesa no ikgadējā Drošības policijas (DP) ziņojuma par pagājušo gadu ir par sekām un atbalsīm, ko Latvijā radīja konflikts Ukrainā.

Tautiešu politikas loma Krievijas ārpolitikā turpina augt

Pagājušajā gadā tautiešu politikas loma Krievijas ārpolitikā ir augusi. To sekmējis konflikts Ukrainā. „Laikā, kad Rietumu valstu valdības nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā un ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, Krievijas politiskajai elitei bija svarīgi gan pašmāju, gan ārvalstu auditorijai parādīt, ka arī Rietumos ir Krievijas pozīcijas atbalstītāji,” skaidro DP. Tādējādi aktīvisti pauda atbalstu Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijai un Krievijas agresijai Ukrainā, uzsverot, ka Ukraina brutāli izturoties pret saviem iedzīvotājiem.

Radikālāk noskaņotie paši devās uz Donbasu vai aicināja Latvijas iedzīvotājus karot Ukrainā prokrievisko kaujinieku rindās.  „Tiesa, tie, kuri aktīvi to atbalstīja vai sniedza padomus, izvēlējās “cīnīties” par izdomāto Jaunkrievijas ideju, pašiem atrodoties drošībā Latvijā,” komentē DP.

Tautiešu politikas oficiālais mērķis ir krievu valodas un kultūras stiprināšana, kā arī krievu tiesību aizsardzība, tomēr praktiskais nolūks ir ģeopolitisko interešu sasniegšana, izmantojot tautiešus. Notikumi Ukrainā šo virzienu tikai pastiprināja. „Krievijas politiķi un ārlietu resors turpināja izplatīt nepamatotus pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem un mazākumtautību diskrimināciju, kā arī uzturēt mītu par it kā notiekošo “fašisma glorificēšanu” Baltijas valstīs.

Ar šo rīcību Krievija vēstīja, ka ārvalstīs, t.sk. Latvijā, dzīvojošie tautieši tiek “aizsargāti”, apmaiņā no viņiem pieprasot lojalitāti Krievijai un tās ģeopolitiskajiem mērķiem, lai arī kuras valsts pilsoņi viņi būtu,” secina DP. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, tautiešu politikas aktīvisti centušies stiprināt savu un Krievijas oficiālo vēstures interpretāciju

Tautiešu politikā aizvien lielāka loma ir Krievijas federālajai aģentūrai „Rossotrudņičestvo”, kuras uzdevums ir sekmēt Krievijas humanitāro ietekmi. Piemēram, DP rīcībā ir informācija, ka šī, kā arī citas organizācijas, ir lūgušas palielināt finansējumu ārvalstu studentu piesaistīšanai Krievijā, lai tie pēcāk kļūtu par Krievijas ietekmes aģentiem savā dzimtenē.

Latvijā tautiešu politikas īstenotāji ne sevišķi populāri

Kopumā tautiešu politikas aģentu aktivitāte Latvijā aizvien ir augsta. Turklāt ierastos jautājumus – izglītības un nepilsoņu tematiku – ir papildinājis konflikts Ukrainā. Taču viņu aktivitātes augļus nenes.

„Neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājās nenozīmīgs. To apliecināja viņu pieticīgie rezultāti pagājušā gada Eiropas Parlamenta (EP) un Saeimas vēlēšanās, kā arī tautiešu politikas aktīvistu organizēto pasākumu nelielais apmeklētāju skaits,” norāda DP.

Vienīgais izņēmums ir Tatjana Ždanoka (attēlā pa kreisi), kura atkārtoti ieguva mandātu EP.

Lai arī tautiešu politikas aktīvistus vieno nedalīts atbalsts Krievijai un tās politikai, tomēr viņu savstarpējā sadarbība nav sekmīga. „Tautieši” savā starpā strīdas, cīnās par Krievijas piešķirto finansējumu, kurš ekonomisko sankciju dēļ ir sarucis, un ķildojas par darbības taktiku.

„Tautiešu politikas aktīvistiem uz īsu brīdi izdevās konsolidēties pagājušā gada sākumā, kad viņi kopīgi centās organizēt protesta pasākumus pret izglītības politiku. Tomēr personīgo ambīciju un savstarpējās konkurences dēļ šī apvienošanās bija īslaicīga. Jāatzīmē arī atšķirības tautiešu politikas aktīvistu izvēlētajā taktikā mērķu sasniegšanai – vieni publiski cenšas izmantot iespējami mērenāku retoriku, kamēr citi dod priekšroku pēc iespējas radikālākai, provokatīvākai un agresīvākai retorikai,” novērojusi DP.

Latvijā darbojas vairākas Krievijai lojālas organizācijas. Piemēram, Latvijas sabiedrisko organizāciju padome ir organizācija, kuru vada Vispasaules Krievijas tautiešu kongresa pārstāvis Viktors Guščins. Viņš ir pietuvināts Krievijas vēstniecībai, taču aktīvistu vidū kritizēts par neefektīvo darbību, tāpēc nav kļuvis par organizācijas faktisko līderi.

Vēl viena organizācija ir Nepilsoņu kongress, kas finansējuma un sabiedrības mazā atbalsta dēļ pagājušā gada otrajā pusē ir kļuvusi vājāka. Neveiksmi piedzīvojis mēģinājums izvērst cilvēktiesību jautājumus Krievijas interpretācijā, lai gan  vienai no kustības aktīvistēm Jeļenai Bačinskai to izdevās izdarīt vien epizodiski. Neveiksmi cieta cita līdera Aleksandra Gapoņenko (attēlā pa labi) mēģinājums radīt Latvijā „vietējo Maidanu”. Arvien nemanāmāka ir arī Elizabete Krivcova – vēl viena labi redzama aktīviste.

Tāpat aktivitātes arvien izrāda tā saucamās „antifašistu organizācijas” ar Josifu Korenu un Eduardu Gončarovu priekšgalā un „Russkaja Zarya”, kas par savu bāzes vietu izvēlējusies Liepāju. Taču arī tur līderu Jevgeņija Osipova un Ilariona Girsa (attēlā pa kreisi) mēģinājumi „iekustināt” sabiedrību nav vainagojušies panākumiem.

Ždanoka, Graudiņš un citi Kremļa rupori

Lai arī lielākā daļa sabiedrības nostājās pret karu Ukrainā un Krievijas politiku, daļa sabiedrības to atbalstīja. Tas izpaudās gan publiskā komunikācijā, gan līdzekļu vākšanas akcijās.

Pie „komunikatoriem” ir jāuzskata Ždanoka, kuru DP sauc par „efektīvu resursu gan Krievijas TV pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā”. Uz Krimu devās arī viņas palīgs Miroslavs Mitrofanovs un Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs. Epizodiski komentārus sniedzis arī bijušais EP deputāts Aleksandrs Mirskis.

Salīdzinoši bieži Krievijas televīzijās ir redzams tur par „ekspertu” dēvētais Einārs Graudiņš (attēlā pa kreisi). „Jāatzīmē, ka E.Graudiņš ir noderīgs resurss Krievijas propagandai, jo atšķirībā no citiem tautiešu politikas aktīvistiem Latvijā, kuri kaislīgi atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, viņš ir latviešu tautības,” norāda DP.

Savukārt ziedojumu vākšanu prokrieviskajiem kaujiniekiem rīkoja jaunizveidota organizācija „GVD Baltija”, kuru vadīja aktīvisti Staņislavs Bukains, Dmitrijs Prokopenko un Artēmijs Jakovļevs. Tiesa, šī biedrība šobrīd ir iekšējo konfliktu nomocīta, turklāt DP pret vairākiem tās pārstāvjiem uzsāka krimināllietu par personas vervēšanu teroristiskām darbībām.

Pieci vervētāji uz karu Ukrainā aizvien DP meklēšanā

Ir riski, ar kuriem Latvija var saskarties, Ukrainā karojušajiem iedzīvotājiem atgriežoties Latvijā, atzīmē DP.

Proti, Donbasā uzturas bijušie Krievijas specdienestu un armijas pārstāvji, kuri spēj nodrošināt augstākā līmeņa apmācību un darbības koordināciju. Tā var būt pat labāka, nekā to nodrošina grupējumu vadītāji Sīrijā un Irākā. Turklāt ārvalstīs karojošie Latvijas iedzīvotāji vairāk brauc uz Ukrainu, nevis Sīriju un Irāku. „Līdz ar to pēc pārnākšanas no Ukrainas konflikta šīs personas var radīt nozīmīgus pretizlūkošanas un sabotāžas riskus Latvijā,” atzīmē DP.

Lai arī pagaidām publiski ir izskanējusi informācija par piecām personām, kas devušās uz Donbasu, patiesais separātistiem pievienojušos cilvēku skaits ir lielāks, liecina DP rīcībā esošā informācija. Cilvēki uz Ukrainu dodas gan ideoloģisku iemeslu dēļ, gan šķietami vieglas peļņas iekārdināti. Dažiem, tostarp Donbasā dzīvību zaudējušajam Rodionam Kušniram, bija krimināla pagātne.

Pret piecām personām ir uzsākts kriminālprocess par viņu iespējamo prettiesisko dalību Ukrainas konfliktā. Tie ir  Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis, Beness Aijo un Anatolijs Matjukovskis. DP aicina par viņiem ziņot pa telefonu 67208964 jebkurā dienas laikā – anonimitāte garantēta.

(Attēls: Drošības policijas 2014.gada pārskats)

Informatīvā telpa: Antiamerikānisks noskaņojums un Latvija kā «neizdevusies valsts»

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pagājušajā gadā dažādās interneta vietnēs un citos medijos prokremliskie aktīvisti – daļa no viņiem jau iepriekš minēti – turpināja atbalstīt Krievijas politiku gan Latvijas, gan starptautisko notikumu kontekstā.

Tiesa, būtiska atšķirība – pērn Krievijas propaganda un tās atbalsis atskanēja konflikta Ukrainā gaismā. „Negūstot atbalstu Rietumu valstīs, Krievijas propagandā paralēli vēstījumiem par “fašisma atdzimšanas draudiem Ukrainā”, “Krimas referenduma tiesiskumu” un “Austrumukrainas vietējo iedzīvotāju cīņu pret Kijevas huntu” sāka dominēt arī izteikti pret Rietumiem un īpaši ASV vērsta retorika,” raksta DP. Tādējādi izskanēja aicinājumi mobilizēties ap Krievijas politisko eliti.

Par Latviju Donbasa kara kontekstā Krievijas medijos tiek tiražēts uzskats, ka Latvijā notiek „cilvēktiesību pārkāpumi”, „fašisma atdzimšana un glorificēšana”, „nepareiza vēstures interpretēšana”. Par ekspertiem šādos sižetos ir aicināti Krievijas politiskajai elitei pietuvināti pētnieki un tautiešu politikas aktīvisti.

„Šo informatīvo pasākumu kopuma mērķis ir diskreditēt Latviju kā “naidīgu valsti” Krievijas iedzīvotāju acīs, savukārt Latvijas iedzīvotāju vidū radīt priekšstatu par Latviju kā “neizdevušos valsti”. Ar šīm darbībām propagandas autori cenšas veidot mūsu valstī pieprasījumu pēc ciešākas politiskās un ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, radot ilūziju, ka tas uzlabos Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” uzsver DP.

Tādējādi pie vārda Krievijas medijos kā speciālisti tiek un ir intervēti Gapoņenko, Mirskis, Ždanoka un Graudiņš.

DP atgādina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti Krievijas masu mediju propagandai. Tiesa, Latgalē, par kuru visbiežāk izskan bažas kā par Krievijas lojālāku reģionu, prokrievisku akciju un aktīvistu ir pat mazāk.

Ekonomiskā drošība – bažas rada termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana

Ekonomiskajā drošībā Latvijā pērn būtiskas izmaiņas nav bijušas. DP atzīmē, ka nav izdevies sasniegt būtisku progresu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecībā.

Ukrainas konflikta sākumā šķita, ka Latvijas tautsaimniecība cietīs no apjoma sarukuma tranzītā. Tomēr noticis pretēji – Rīgas un Liepājas ostās 2014.gadā kravas ir pārkrautas vairāk nekā 2013. gadā. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas, norāda DP.

Savukārt attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām DP atgādina, ka šo kārtību, lai iegūtu uzturēšanās tiesības Latvijā un Šengena zonā, var izmantot ārvalstu specidienestu darbinieki vai ar tiem saistītas personas.

Turklāt, kā atzīst DP, atļaujas jau ir prasījuši cilvēki, kuri var radīt riskus nacionālajai drošībai, jo ir pastrādājuši sevišķi smagus noziegumus, ir saistīti ar organizēto noziedzību vai iesaistīti krāpšanas shēmās.

(Attēls: Drošības policija)

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti