No valsts augstām amatpersonām skan atšķirīgi komentāri: bija vai nebija negaidīts Jāņa Reinika lēmums atstāt Drošības policijas (DP) priekšnieka krēslu.
Reinika aiziešana notikusi ļoti ātri sarežģītā laikā – kad pār "Vienotību", kuru pārstāv iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, gulst aizdomu ēna par balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās.
Norāda uz Reinika pārlieku ilgu palikšanu amatā
Tomēr, kā Latvijas Radio atzina atvaļinātais pulkvedis, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks, "saskaņietis" Raimonds Rublovskis, nav tā situācija, lai, tik vienkāršoti ieceļot savējo, varētu gaidīt no viņa atstrādāt padoto krēslu. "Gan koalīcijas partneri, gan jo sevišķi opozīcija ļoti uzmanīgi skatīsies, kā šī izmeklēšana virzīsies. Ja būs kaut mazākās šaubas, ka šī izmeklēšana virzās viena politiskā spēka interesēs vai labā, tad, protams, var tikt izdarīti attiecīgi secinājumi par drošības iestādes vadītāja politisko neitralitāti vai nē. Katrā ziņā ir skaidrs, ka drošības iestādes vadītājam ir jābūt neitrālam, ņemot vērā viņa amata pienākumus (..)," saka Rublovskis. Vaicāts par runām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būtu jāpadara par DP struktūru, viņš norāda, ka, pirms dara ko tādu, ir jāveic visu drošības iestāžu struktūru audits.
Reinika kungs vēl varēja šo pusgadu [Latvijas prezidentūras laiks ES] nostrādāt un palikt amatā. Bet 15 gadi [tik, cik viņš nostrādāja DP priekšnieka amatā] ir daudz par daudz. Protams, ka viņš var būt gan profesionāli, gan fiziski noguris (..)," norāda Rublovskis, uzsverot, ka prezidentūras laiks prasīs daudz spēka un būs ļoti grūts posms Latvijas drošības iestādēm.
Mežvietam iesildīšanas laika nebūs
Attiecībā uz Mežvietu Rublovskis saka, ka viņam nebūs iesildīšanās laika.
Uzreiz būs jāķeras pie iespējamās balsu pirkšanas lietas izmeklēšanas un jāvada DP laikā, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidētājvalsts un laikā, kad Eiropā var iestāties jauns aukstais karš.
Neietekmējums, sauss profesionālis. To par Normundu Mežvietu dzird atkārtojumos gan no politiķiem, gan iekšlietu sistēmas bijušajiem un esošajiem darbiniekiem. Viņš nāk no DP, ar nacionālās drošības jautājumiem saistīts vairāk nekā 10 gadus, savulaik Sudānā piedalījies sagūstīto Latvijas pilotu glābšanā un NATO samita organizēšanā Rīgā. Kurš viņu pazīst, nešaubās ne mirkli, ka valsts drošība nodota drošās rokās.
Sazvērestības teorijas par Reinika aiziešanu nevērpj gandrīz neviens no aptaujātajiem, kas bija gatavi izteikties publiski. Viņu vidū arī atvaļinātais pulkvedis Andris Bunka. "Es apskaužu Jāņa Reinika izturību un to, ko viņš visus šos gadus varēja izvilkt. Tas ir tāds amats un postenis, kur ir daudzi no visām pusēm un kur nav miera ne dienu, ne nakti un arī brīvdienās nē. Es pilnīgi pieļauju, ka cilvēkam ir kaut kāds laiks, ka cilvēkam pienāk kaut kāds pagurums. (..) Bet tas, ka negaidīti – jā. Man tas arī bija negaidīti. (..) Bet mēs jau arī nezinām (..)," saka Bunka. Viņš uzsver, ka nav pazīmju, ka DP vadībā var nonākt politiķu vadīts cilvēks. Par Mežvietu viņš neko nezina.
Taču Mežviets jau ir nosaucis galvenos darbus, pie kuriem ķersies, stājoties amatā.
Man, protams, pirmais uzdevums būs Latvijas efektīva sagatavošanās ES Padomē. Šajā laikā Latvijā notiks vairāki paaugstināta riska pasākumi, kam būs jānodrošina atbilstoša fiziska drošība. (..) Kā otru prioritāti es gribētu definēt jau pieminēto iespējamo balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanu laikā. (..) Kā trešo prioritāti es gribētu minēt DP kapacitātes palielināšanu, tostarp, arī DP darbinieku atalgojuma palielināšanu (..)," savas prioritātes uzskaita Mežviets.
Atšķirībā no Reinika, Mežviets sola komunikāciju ar sabiedrību, kas, iespējams, bija ģenerāļa Reinika lielākais trūkums, kādēļ sociālajos tīklos var lasīt – "sen bija laiks", "viņš neko nedarīja vai nespēja izdarīt" un tamlīdzīgi.
Reiniks vājš vadītājs vai sabiedrība neizprot viņa darbu?
Daži interneta komentāri ir pat ļoti asi. "Drošības policija ir bezzobaina, nespēj ātri risināt savus pienākumus. Tiešām jāmaina priekšniecība un darba stils. Novēlu jaunam priekšniekam veiksmīgu darbu Latvijas labā," teikts vienā komentārā.
Uzskatu, ka sen bija laiks viņam šo amatu pamest, jo pilnīgi nekas netika darīts Latvijas drošības palielināšanai un nostiprināšanai. Latvijā ir ielaisti ļoti daudz naidīgi nepilsoņi, izveidotas un pie varas tikušas naidīgas partijas un cilvēki. Valsts ir pārkrievota un sagatavota Krievijas interešu atbalstīšanai," rakstīts vēl kādā komentārā.
Netieši uz atziņu, ka Reinikam bija laiks aiziet, trešdien norādīja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers. "Reiniks, visu cieņu, šajā amatā ir 15 gadus, kas ir ļoti ilgi, jo pasaules prakse ir ne ilgāk par 10 gadiem. Specdienestiem ir tendence iesūbēt, palikt tendencioziem," saka Zatlers.
Tiem, kam ir laiks lasīt, var meklēt DP interneta mājaslapā ikgadējās atskaites jeb ziņojumus par DP veikumu ar visām valsts drošību apdraudētāju bildēm. Ir visiem pieejama Reinika uzruna "Godātam lasītājam" par drošības situāciju valstī aizvadītajā gadā un prognozēm, kas notiks šogad. Taču Latvijas Radio mēģinājumi ar viņu sazināties beidzās nesekmīgi.
Norāda uz DP ievērojami mazākiem resursiem nekā lielvastīm
Kā Latvijas Radio izteicās kāds iekšlietu sistēmas darbinieks, kurš strādājis arī PSRS sistēmā: - ja iestāde, kas nodarbojas ar drošības lietām, strādā klusi, tas nozīmē - profesionāli. Tiek rosinātas un izmeklētas lietas - visvairāk par naida kurināšanu internetā. Pērn uzsākti 22 kriminālprocesi, pa vienam par genocīda slavināšanu, kontrabandu, par masu nekārtību organizēšanu un tā tālāk.
Pārskatā DP sniedza komentāru arī uz nu jau notikušajām Saeimas vēlēšanām. "Paredzams, ka ar ārvalstu varas iestādēm, tai skaitā specdienestiem saistīti plašsaziņas līdzekļi centīsies ietekmēt Latvijas vēlētāju izvēli, paužot nekritisku atbalstu šīs valstīm izdevīgiem politiskiem spēkiem un nomelnojot politiskos spēkus, kas šīm valstīm nav vēlami," teikts ziņojumā.
Iepriekš DP paziņoja, ka ir uzsākusi pārbaudi, vai Latvijā priekšvēlēšanu aģitācijai jeb "pret kampaņās" nav izmantota citas valsts nauda, kas ir aizliegts. Lieta tika uzsākta pret vienu politisko spēku. DP gan neatklāj pret kuru. Pārbaude beidzās, nevēršoties pret kādu politisko spēku.
"Daudziem cilvēkiem Latvijā ir tāds provinciāls mīts, ka mūsu drošības iestādes ir tieši tādas pašas kā amerikāņu, vācu, Izraēlas vai Krievijas," saka Rublovskis. "Viņas objektīvu iemeslu dēļ tādas pat tuvumā nekad nebūs, ņemot vērā cilvēku skaitu, pieejamo resursu skaitu un finansējuma apjomu. Tur ir tā starpība. Visi šie resursu un finansējuma jautājumi ir ļoti svarīgi.
Ja pretī spēlē cilvēki, kuri ir profesionālāki, kuriem visa kā ir vairāk, viņi piestrādā pie tā, lai nekādi nevarētu atšifrēt šo kamolu. Ja mums ir nosacīti šie trīs momenti - resursu būtisks samazinājums iestādēm, profesionāļu aiziešana, daļa diletantu, kas strādā ar jautājumiem, kurus viņi vienkārši nesaprot, protams, ka viņi tur nekā nevar izdarīt!" skeptisks ir Rublovskis.
