Arī Latvijai ir nepieciešams uzsākt diskusijas par to, vai aizliegt tradicionālās musulmaņu galvassegas. Ar šādu aicinājumu klajā nācis valsts prezidents Raimonds Vējonis. Drošības iestādes jau sola rūpīgi pētīt citu Eiropas valstu pieredzi. Savukārt eksperti cer, ka diskusijas varētu mazināt pastāvošo neiecietību un šķelšanos sabiedrībā, atzīstot, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un līdz šim izteiktie viedokļi bieži vien tiek izteikti, vadoties no bailēm vai aizspriedumiem.
Latvijas lēmums brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus pēdējo nedēļu laikā ir bijusi viena no visvairāk apspriestajām tēmām gan politiskajos gaiteņos, gan sabiedrībā kopumā. Lai arī joprojām nav skaidri zināms, kādi bēgļi tieši mūsu valstī varētu ierasties un kādu reliģisko novirzienu tie varētu pārstāvēt, šis jautājums jau ir mudinājis valsts prezidentu Raimondu Vējoni aicināt uzsākt plašākas diskusijas par iespējamo musulmaņu sieviešu tradicionālo galvassegu aizliegumu. Par to viņš pagājušajā nedēļā paziņoja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.
"Es pašlaik nerunāšu par to, vai šādas lietas ir jāaizliedz vai jāatļauj, bet katrā gadījumā šī diskusija ir jāuzsāk. Un bēgļu jautājums ļoti labi parādīja to, ka diemžēl ļoti daudzām lietām mēs valstī neesam gatavi. Mans personīgais viedoklis ir, ka, protams, nevajadzētu šādas galvassegas nēsāt.
Latvijas sabiedrība tomēr ir atvērta sabiedrība – mēs pieņemam dažādu tautību cilvēkus un esam toleranti pret šiem cilvēkiem. Es neredzu pamatu, ka būtu šādas lietas jāizmanto," sacīja valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Tā uzskata prezidents Vējonis. Bet ko par šādu iespējamo aizliegumu saka Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji? Viņu viedokļus uzklausīja Aija Pakalna:
"Nu, lai viņas atbrauc vispirms tās musulmaņu sievietes. Nu, nav taču Rīgā redzēta neviena ar to burku. Jūs esat redzējusi? Es nē."
- "Es domāju, ka šo ierosinājumu nevajadzētu atbalstīt. Pat ja šis lēmums būtu saistīts ar drošības jautājumu, es neuzskatu, ka tam vajadzētu ierobežot cilvēku personiskās brīvības."
- "Teorētiski nav nekas pret to, bet, protams, liekas dīvaini, kāpēc būtu jāslēpjas. Viņiem, protams, tā ir ticība. Bija salīdzinājums – ja mēs nedrīkstam viņu pludmalēs atrasties bikini, kāpēc būtu jāatļauj viņiem staigāt savās parandžās."
- "Aizliegt vajag, jā! Tur jau vecis var palīst zem tās kleitas un uzlaist gaisā kādu mašīnu. Tas ir drošības jautājums."
- "Tas laikam ir saistīts ar drošības jautājumu, jo parasti šajā apģērbā neredz seju, bet tikai acis. Tas varētu apdraudēt drošību."
- "Nevar otram cilvēkam aizliegt kaut ko, kas viņam ir ļoti svēts un tradicionāls. Man personīgi netraucētu, ka viņas staigātu tā, kā viņām ir jāstaigā. Tā ir viņu iekšējā būtība, nevis tikai ārišķība."
Iepriekš dzirdētais parāda, ka Latvijas sabiedrības viedoklis par šo jautājumu vismaz pagaidām un vismaz Rīgas centrā ir visai atšķirīgs un, jāsaka, arī gana iecietīgs. Taču bažas par drošības jautājumiem ir jūtamas. Izvērtēt šo jautājumu, tostarp drošības aspektus, ir uzticēts jaunizveidotajai bēgļu uzņemšanas darba grupai.
Drošības Policija (DP) sola rūpīgi izpētīt citu valstu pieredzi šajā jautājumā. Vienlaicīgi gan tiek piebilsts, ka valstīs, kurās šāds aizliegums ticis ieviests, tas izraisījis vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Latvijas gadījumā gan jānorāda, ka vismaz pagaidām musulmaņu kopiena pie mums ir skaitliski ļoti neliela.
Nevienam nav noslēpums, ka pavisam cita aina nekā Rīgas centrā paveras virtuālajā vidē, kur bieži vien viedokļi ir neiecietīgi un pat naida pilni. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka prezidenta aicinājums uz diskusiju kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo pašlaik sastopamie izteikumi liecina par mūsu sabiedrības bailēm no nezināmā:
"Tur ir dažādas bailes no svešādā vispār, cenšanās sevi pasargāt no kaut kādām ārvalstu ietekmēm apvienojumā ar iedomīgumu un pārākuma sajūtu. Protams, tur ir arī sava daļa rasisma.
Taču tā ir arī saprotama reakcija, saskaroties ar kaut ko nepazīstamu, ar kaut ko tādu, ar ko mēs neesam iepriekš saskārušies un par ko mēs zinām no diezgan sensacionālām ārzemju ziņām, kuras saistītas ar kaut kādām šausmām, briesmām un apdraudējumu. Bailes ir un baiļu situācijā reakcijas vienmēr ir pārspīlētas un bieži vien neadekvātas."
Klāvs Sedlenieks arī norāda, ka Latvijā pašlaik ir izveidojusies labvēlīga augsne tam, lai šādi izteikumi, kas citkārt tiktu uzskatīti pat par tumsonīgiem, tiktu pieņemti.
Turklāt līdzīga situācija ir izveidojusies gan uz Austrumiem, gan Rietumiem no Latvijas – gan, piemēram, Krievijā, gan Eiropas valstīs. Turklāt, iespējams, ka savā ziņā konservatīvo ideju aizstāvjiem politiskajā līmenī pašlaik ir zināmas priekšrocības. "Man liekas, ka pašreizējā mirklī ir redzams tas, ka Latvijas intelektuālie spēki, kuri varētu dot kaut kādu argumentāciju pret šīm negatīvajām iezīmēm, ir stipri pieklusuši, sakautrējušies un nobijušies no tās publiskās nepatikas, kas bieži vien pret viņiem tiek vērsta.
Taču, ja šādas diskusijas tiktu veicinātas, tās jebkurā gadījumā novestu pie kaut kāda konsensa veidošanās. Es esmu optimistiski noskaņots par to, ka šādas diskusijas novestu pie labāka, racionālāka, plašākam cilvēku lokam, ne tikai ekstrēmi noskaņotiem, pieņemama rezultāta," piebilst Sedlenieks.
Dažādās līdzšinējās diskusijās un interneta komentāros bieži vien izskan viedoklis, ka daudzu bēgļu mērķis, ierodoties kādā no Eiropa valstīm, ir izmanto šo valstu labklājības un sociālo sistēmu savtīgiem mērķiem, kļūstot par tā dēvētajiem ekonomiskajiem imigrantiem. Un atkal, bieži vien īpaši tiek izcelti ieceļotāji no musulmaņu apdzīvotajām valstīm.
Kā norāda Latvijas tiesībsargs Juris Jansons, Latvijas gadījumā šādām bažām īsti nav pamata, taču arī mūsu varas iestādēm būtu laiks izstrādāt politiku, kas šādus scenārijus potenciāli novērš: "Es domāju, ka Latvija nebūtu gatava šādam scenārijam. No sociālo jautājumu un sociālās politikas viedokļa Latvija ir absolūti nepievilcīga šiem cilvēkiem. Pat mūsu iedzīvotājiem no sociālās drošības un sociālo pabalstu viedokļa, kaut vai skatoties uz pensijām, viņa ir ļoti nepievilcīga, lai neteiktu, ka diezgan sociāli netaisnīga.
Es neteiktu, ka visi šie cilvēki ir dīkdieņi vai parazitējoši elementi, kas grib sēdēt uz sociālajiem pabalstiem vai bonusiem.
Eiropā ir ļoti labi redzams, ka daudzi no šiem cilvēkiem aktīvi strādā, ne tikai bodīšu līmenī, bet nodarbojas ar ļoti nopietnu uzņēmējdarbību. Protams, ka ir cilvēki, kas ir orientēti neko nedarīt, bet tad Latvijai arī ir laiks pieņemt attiecīgas politikas, izstrādāt programmas, lai kaut kam tādam preventīvi sagatavotos."
Atgriežoties pie diskusijas par musulmaņu sieviešu galvassegu aizliegšanas, nedrīkst aizmirst arī reliģisko aspektu. Kā norāda Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Indulis Paičs, lai arī Latvijā baznīca kā institūcija no valsts ir šķirta, nevar runāt par īstu reliģijas un politikas vai reliģijas un sabiedriskās dzīves nošķiršanu. Pēc viņa vārdiem,
dažādos sabiedrības viedokļos ir jāieklausās, arī tajos, kas nav ar mieru atteikties no saviem simboliem sabiedriskajā dzīvē, atstājot tos tikai savā privātajā telpā.
Indulis Paičs arī uzskata, ka faktiski ar šādu dilemmu saskaras visa Eiropa, aicinot meklēt citus saskarsmes un samierināšanās veidus: "Kad Eiropa saskaras ar šo multikulturālo situāciju, kad ir dažādas reliģijas un dažādi atšķirīgi simboli, Eiropa saprot, ka ir tikai divas iespējas – vai nu mēs pieļaujam visus šos simbolus vienlīdzīgi un sakām, ka mums nav jājaucas iekšā un jāmēģina regulēt tas, kā cilvēki veido savu ticību un dzīvi, vai arī, ja mēs gribam aizliegt musulmaņu apģērbus, tad attiecīgi līdzīgi aizliegumi mums ir jāpielieto pret kristietību un patiesībā jebkuru reliģisko izpausmi.
Sarežģīts šajā situācijā ir tas, ka panākt situāciju, kurā cilvēki nekādi redzamos veidos neizpauž savu pārliecību, faktiski nav iespējams. Tāpēc es vairāk sliecos uz to, ka Eiropai būtu jāmācās būt iecietīgiem un jāatrod kaut kādi citi ceļi, kā ietekmēt un iespaidot citam citu, nevis caur likumdošanas līdzekļiem un instrumentiem."
Bēgļu uzņemšanas darba grupa ir apņēmusies bēgļu uzņemšanas plānu izstrādāt līdz rudenim. Taču var prognozēt, ka diskusijas sabiedrībā, tostarp par musulmaņu sieviešu galvassegu iespējamo aizliegumu, visticamāk, turpināsies arī pēc šī termiņa.
