Trīs miruši un 12 smagi ievainoti glābēji bija tā cena, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) samaksāja 2013.gada 21.novembrī, lai valsts beidzot ne tikai teorētiski apņemtos uzlabot glābēju darba apstākļus. Budžetā tika atrasta nauda jaunām mašīnām un pat depo celtniecībai, kā arī labākām sociālajām garantijām – pabalsti medikamentiem, ārstu apmeklējumiem un gadījumos, ja glābējs gājis bojā.
Tikmēr algu palielinājumu ugunsdzēsēji arvien gaida un noguruši pēc maiņas strādā papilddarbus. Savukārt savās darbavietās glābēji paši veic remontus un kurina krāsnis, bet labierīcības apmeklē koka mazmājiņā posteņa ēkas pagalmā.
avots: VUGD
- Cesvainē postenī joprojām sausā tualete ārā
- Vidējā alga ir ap 500 eiro
- Ārpus dienesta var nopelnīt divreiz vairāk
- Nākamgad būs ap 100 eiro algas pielikums
Vienīgais postenis joprojām bez tualetes
Madonas daļas Cesvaines pagasta postenī Latvijas Radio ieradās darbdienas vidū, kad glābēji pusdieno. Ik dienu Cesvaines postenī dežurē trīs vīri, kas dodas uz izsaukumiem. Pēdējais bijis iepriekšējā rītā, kad 16 kilometru attālajā Liezērē dedzis elektrības staba gals. Darbdienās posteņa ikdienu vada komandieris Andrejs Gaļibeckis, kam pakļauti 13 darbinieki.
Gaļibeckis stāsta, ka vēl pirms gada visa maiņa un komandieris strādājuši vienā telpā 13 kvadrātmetros: "Šogad mums uztaisīja remontu, paplašināja telpas. Bet vēl skaitāmies vienīgais postenis, kam nav tualetes – mums ir sausā tualete ārā. Līdz decembrim sola uztaisīt, tad arī būs jauna duša. Bet citādi – dzīvot var."
Frāze "dzīvot var" raksturo to pašpietiekamību, ar ko Cesvaines glābēji jau gadiem samierinājušies.
Nesagaidījuši valsts palīdzību, viņi rīkojas paši. Piemēram, maltīti vīri ietur telpā, ko paši nesen izremontējuši. No sadraudzības pilsētas saņemtās lietotās mēbeles pārdāvinājusi vietējā pašvaldība.
Gan komandieris Gaļibeckis, gan tobrīd maiņā esošie glābēji Lauris Mičulis un Ilgonis Strikalovs stāsta – uzlabojumi postenī veikti pēdējā gada laikā. Vēl pērn paši istabā kurinājuši krāsni. Tagad gan arī paši gādā par siltumu, bet nu jau papildina saimniecības telpā esošo granulu katlu.
Uz jautājumu, kā vēl darbā pietrūkst, Cesvaines glābēji atbild – gribētos, lai divdesmit gadu kalpojušo ZIL markas braucamo nomainītu ar jaunāku mašīnu.
avots: VUGD
Alga līdz 500 eiro; lai izdzīvotu, strādā zemnieku saimniecībās
Ziņas par oktobrī izmaksāto atalgojumu liecina, ka glābēji "uz rokas" saņem vidēji no 350 līdz 500 eiro. Mazliet vairāk komandieri un administratīvā darba veicēji lielākajās nodaļās. Atšķirībā no Rīgas kolēģiem, kas pēc maiņas pošas uz kādu papilddarbu, Cesvaines posteņa vīri saka – Madonas novadā jau īsti nav, kur piepelnīties.
Tikmēr 60 kilometru attālajā Ērgļu postenī sastaptie glābēji Zigms Baužis un Arnis Kauliņš atzīst, ka vairāki kolēģi starp dežūrām strādā citviet. "Ja jau ar vienu pašu algu pietiktu, domāju, ka daudzi diez vai ietu vēl kaut kur strādāt. Bet, ja esi spiests, tad ir jāiet! Katram taču ir ģimene, kas jāuztur! Laukos citi ņemas ar lopiem pa savu saimniecību, kāds strādā divos darbos, bet cits – pat trīs," atklāj glābēji, bet arī piebilst, ka salīdzinājumam laukos arī dienesta atalgojums nav tas sliktākais. Runājot par citām sociālajām garantijām, viņi uzteic ne tikai iespēju apmeklēt psihologu, bet arī saņemt kompensāciju par izdevumiem medikamentiem vai pie zobārsta.
Ērgļu ugunsdzēsēji piekto gadu aizvada nomātās telpās, jo iepriekšējais postenis bijis avārijas stāvoklī. Pēc diviem gadiem Ērgļiem sola jaunu depo. Gribētos jaunu braucamo, turklāt tādu, kas spēj uzveikt arī lauku ceļus. Jaunās mašīnas grimstot dubļos, tāpēc laukos vajagot tehniku ar tādām riepām, kas var izbraukt.
Ugunsdzēsējs ārpus dienesta var nopelnīt divreiz vairāk
Kamēr reģionos uz avārijām, ugunsgrēkiem un slīcēju meklēšanām dodas ar ziedotu vai pilsētu "atmesto" veco tehniku, pie jauniem braucamajiem pēdējos pāris gados intensīvāk tikuši virkne posteņu Rīgā. Tomēr uzlabojumi nepieciešami būtiski. Tā vēl pērn sarunās ar Latvijas Radio atzina paši ugunsdzēsēji Rīgas reģiona pārvaldes trešajā daļā Matīsa ielā.
Nu jau no dienesta atvaļinātais Raimonds Jēkabsons stāsta, ka ar jauno tehniku vecajos depo grūti iebraukt. Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz 70 centimetru brīvas spraugas, bieži vien posteņu vārti ir tik šauri, ka apskādē automobiļus. Nodarījumu ugunsdzēsējiem kompensēt neliek, taču vainoti viņi tik vai tā tiekot.
avots: VUGD
Tāpat Rīgas glābējiem iedvesmu darbam pagrūti rast atalgojumā, jo ģimeni ar to uzturēt grūti, atzīst Raimonds Jēkabsons. Viņš, piemēram, kamēr vēl bija dienestā, paralēli strādāja arī par ugunsdzēsēju lidostā "Rīga", kur varēja nopelnīt teju divreiz vairāk.
Ar nākamo gadu būs par 100 eiro vairāk
Kaut cik būtiskus uzlabojumus glābēju atalgojumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sola nākamajā gadā. Dienestā valsts attieksmes maiņu mēra ar diviem atskaites punktiem. Pēc 2013. gada vasarā piedzīvotā Rīgas pils ugunsgrēka, kas pierādīja glābēju vājo tehnisko nodrošinājumu, strauji atrasta nauda jaunām mašīnām un vairāku depo celtniecībai vai atjaunošanai. Savukārt Zolitūdes traģēdija likusi valdībai pārskatīt ugunsdzēsēju sociālās aizsardzības un algu jautājumu.
Kā stāsta dienesta priekšnieks pulkvedis Oskars Āboliņš, nākamā gada budžetā iezīmēti arī nedaudz virs sešiem miljoniem eiro, lai beidzot palielinātu ugunsdzēsēju algas. Dienestā nodarbināti 2980 strādājošo, bet teju 160 vakanču arvien brīvas.
Vidēji rēķinot, nākamgad katra darbinieka mēnešalga pirms nodokļu nomaksas būs par 100 eiro jeb teju piektdaļu lielāka. Vīri, kas tieši iesaistīti glābšanas darbos, gan saņems mazāk par birojos sēdošajiem – 91 eiro "uz papīra".
Gan pulkvedis Āboliņš, gan Latvijas Radio uzrunātie glābēji uzsver, ka alga nav primārais darbam dienestā. Savukārt ugunsdzēsēja Māra Aleksandrova teiktais apliecina, ka tādi gadījumi kā Zolitūde nevis nobaida, bet ir kā rūdījums un mācība.
Uz nākotni dienestā raugās ar zināmu optimismu. Kopējie skaitļi rāda, ka glābšanas dienesta budžets nākamajā gadā būs par vairāk nekā trešdaļu lielāks nekā šogad, sasniedzot 55 miljonus eiro. Nākamajos trīs gados lielākās investīcijas plānotas automašīnu iegādei, jo patlaban puse no 340 speciālajiem transportlīdzekļiem ir vairāk nekā 20 gadu veci un "rijīgi" uz ZIL, GAZ un KaMAZ bāzes veidoti braucamie. Savukārt pie jauniem depo tuvākajos gados tiks ugunsdzēsēji Smiltenē, Apē, Rīgā, Skrundā un Ērgļos.
avots: VUGD
