Divi gadi ar eID kartēm: daudzfunkcionāls dokuments vai plastikāta gabals?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Ja ar elektroniskajām identifikācijas (eID) kartēm nevarēs nobalsot Saeimas vēlēšanās un referendumos, tas ir bezjēdzīgs dokuments - tik skarbi savulaik pirms karšu ieviešanas izteicās toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Lai gan tolaik bija apņēmība pusgada laikā problēmu atrisināt, arī pēc diviem gadiem tas nav noticis. 

Līdz ar to bez iespējas balsot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu palikt aptuveni 30 000 cilvēku, kuriem ir tikai eID karte. Šī ziņa liek jautāt, cik "jēdzīgs" šis dokuments ir kopumā - kam to Latvijā var izmantot un kā veicies ar plāniem paplašināt eID karšu lietošanas iespējas.

Igauņi atkal priekšā

"Diemžēl man jāatzīst, ka Latvijas ID kartes izmantošanas iespējas ir vēl ļoti lielas. Ja mēs pārņemtu kaut vai tos pakalpojumus, kas Igaunijā jau šobrīd tiek izmantoti, domāju, ka cilvēkiem būtu lielāka motivācija šo ID karti iegūt savā īpašumā," tā, salīdzinot Latvijas un Igaunijas elektroniskās identifikācijas kartes, secina Igaunijā dzīvojošais latvietis Kaspars Rūklis.

Abas plastikāta kartes viņa maciņā ārēji izskatās teju vienādas. Taču, kamēr Latvijas eID karti var izmantot personas identifikācijai, ceļošanai Eiropas Savienībā un e-parakstam, Igaunijas karti Kaspars lieto arī, piemēram, zāļu receptēm, pierakstam bibliotēkā un pat kā lojalitātes karti pārtikas un dārzkopības veikalā.

 "Vienreiz nebiju paņēmis līdzi iepriekšējo karti, ko viņi bija izdevuši, un viņi teica - nē, nē, to mums vairs nevajag, esam pieslēgušies šai sistēmai un arī jūsu ID karte var darboties kā mūsu lojalitātes karte. [..] Protams, tas ir ļoti ērti, jo parasti, ja jums kaut kas ir līdzi, tas ir šis galvenais dokuments. Tā ir pietiekami ērta, formāts ir neliels, un iespēja, ka jums šī karte būs līdzi, ir diezgan liela. Nav vajadzības nēsāt līdzi biezu maku ar simtiem dažādu karšu," spriež Kaspars.

Igaunijā elektroniskās identifikācijas kartes ieviesa jau 2002.gadā, desmit gadus agrāk nekā Latvijā. Arī daudzās citās Eiropas valstīs eID kartes kā galveno personas dokumentu valsts iekšienē lieto jau sen.

Uzņēmēju interese par eID kartēm ir

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas eID kartes Latvijā nav obligātas. Divu gadu laikā izsniegti 430 000 karšu. Pirms to ieviešanas tika pieņemts politisks lēmums, ka kartes pamatfunkcijas ir identitātes apliecināšana klātienē un elektroniski, ceļošanas dokuments ES un rīks elektroniskajam parakstam, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts.  

 "Mēs neesam šo produktu pilnībā aizslēguši bez iespējām pievienot papildu funkcionalitātes. Šāda iespēja pastāv, bet ir ļoti rūpīgi jāizplāno, vai no šādas kartes funkciju papildināšanas tiešām būs pievienotā vērtība," norāda Treiguts.

Šādu vērtību PMLP nesaskatīja, piemēram, topošajās daudzbērnu ģimeņu goda kartēs, kuru izstrādei pērn Saeima atvēlēja 300 000 latu. Kartes ieviesēji piedāvāja integrēt šo karti personas apliecībā, bet saņēma atteikumu, līdz ar to par valsts naudu jau drīzumā taps vēl viena plastikāta karte. Treiguts skaidro, ka ieviesēji gribējuši vizuāli atpazīstamu karti, ko ID kartē nevar piedāvāt.

"Šis produkts tomēr bija vairāk komerciāli orientēts ar drīzāk privātā sektora projektiem raksturīgām iezīmēm. Mēs neredzējām racionālu veidu, kā šī identifikācijas karte varētu ļoti palīdzēt šī projekta realizācijā," atzīst Treiguts.

Taču vienlaikus sadarbībai ar privāto sektoru ID karšu izmantošanā PMLP redz lielu perspektīvu - interese no uzņēmējiem ir, un Treiguts domā, ka reāli risinājumi ir tikai laika jautājums.

"Kas attiecas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, mēs esam ļoti atvērti šāda veida sadarbības piedāvājumiem [..]. Mēs viennozīmīgi esam ļoti ieinteresēti, lai šis karšu pielietojums paplašinātos," pauž Treiguts.

No publiskā sektora pakalpojumiem ID karti tuvākajā laikā varētu papildināt e-receptes funkcija, kas, piemēram, Igaunijā darbojas jau vairākus gadus. Proti, ārsts ziņas par vajadzīgajām zālēm ievada elektroniski, un uzrādot ID karti aptiekā, to izlasa farmaceits.  Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka e-receptes sistēma ir izstrādāta, bet tai vēl jāiziet drošības pārbaudes, jāapmāca ārsti un farmaceiti un jāpielāgo aptieku sistēmas. Paredzams, ka e-recepti pakāpeniski varētu sākt lietot šā gada beigās.  

"Ikvienam pakalpojumu sniedzējam, it īpaši publiskajā sektorā, piedāvājot kādu pakalpojumu un domājot par kādas jaunas kartes ieviešanu, no sākuma būtu jāizvērtē, vai šo pašu lietu nevar nodrošināt ar eID karti. No valsts līdzekļu taupīšanas viedokļa būtu lietderīgi to vismaz izvērtēt," iesaka Treiguts.

Taču pašlaik tādu precedentu vēl nav. Piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka līdz ar jaunās ēkas atklāšanu nolēmusi ieviest jaunas kartes, ko varēs izmantot arī norēķiniem par bibliotēkas maksas pakalpojumiem. Doma tam izmantot eID kartes neesot apspriesta, saka LNB Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša.

 "Ir bijušas runas, ka mēs varētu piesaistīt e-talonam [lasītāja karti] un ar to nākt iekšā bibliotēkā, bet par identifikācijas kartēm man informācijas nav. [..] Igaunijā ir arī cita likumdošana - šīs kartes ir obligātas. Ja mums tās nav visiem un cilvēks atnāk bez šīs kartes, ko tad mēs ar viņu darīsim? Kā mēs viņu apkalposim?" skaidro Lamaša.

 Nākotnē eID kartes vajadzētu izmantot pārrobežu pakalpojumiem

To, ka personas apliecība Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm nav obligāts dokuments, kā problēmu min arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa.

 "Zinu, ka Igaunijā šo karti var izmantot arī, piemēram, transportam vai kā pilsētas lojalitātes karti. Mēs radām arvien jaunas kartes. Tas ir tas jautājums - ja šī karte ir iedota visiem iedzīvotājiem, ir loģiski, ka attīstās pakalpojumi, kas ir balstīti uz šo karti. Jo mēs zinām, ka visiem tā ir," uzsver Baltiņa.

Arī e-parakstam ID kartēs asociācijas ieskatā vajadzētu būt automātiskai, nevis izvēles funkcijai, ko šobrīd aktivizējusi vien trešā daļa lietotāju.  

"Jo tad valsts katram iedzīvotājam būtu izsniegusi dokumentu personas apliecināšanai gan fiziski, gan elektroniskajā vidē," saka Baltiņa.

PMLP gan uzsver, ka Latvijā ID karšu projekts ir tikai sākumstadijā. Lai gan lietotāju skaitu elektroniskajā vidē gribētos lielāku, arī kaimiņiem igauņiem pirmajos gados kartes e-iespējas izmantojuši vien pāris procenti iedzīvotāju. Lai to mainītu, valsts pielikusi pūles vairāku gadu garumā.

Signe Bāliņa skaidro, ka būtiska loma eID kartēm nākotnē būs pārrobežu pakalpojumos, piemēram e-recepšu izmantošanai citā valstī.

"Tā doma ir, ka mēs paliekam arvien mobilāki. Eiropa uzskata, ka ir jāattīsta šie pārrobežu pakalpojumi`, un atslēga, kā tiem piekļūt, ir elektroniskā identifikācijas karte," pauž Baltiņa.

Balsošana Saeimas vēlēšanās ar eID karti - politiķu rokās

Savukārt, atgriežoties pie jautājuma par eID karšu izmantošanu Saeimas vēlēšanās, risinājumi būtu divi, un abiem vajadzīgs politisks lēmums. Viena iespēja ir tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās piesaistīt vēlētāju konkrētam iecirknim, kā tas ir vairumā Eiropas valstu, otrā iespēja - ieviest tiešsaistes vēlētāju reģistru, kam savukārt vajadzētu lielus ieguldījumus visu vēlēšanu komisiju aprīkošanā ar tehniku un stabilu internetu un kam ir arī zināmi drošības riski.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) domā, ka līdz vēlēšanām rudenī nekādas izmaiņas ieviest neizdosies. Taču tie, kas gribēs, atradīs iespēju nobalsot arī ar pasi. 

 "Domāju, ka no šiem 20 tūkstošiem neviens vēlēt neies, kaut viņiem pasi pievedīs mājās. [..] Katru personu, kas izvēlas saņemt tikai ID karti, bet pasi ne, PMLP brīdina par to, ka viņi nevarēs vēlēt [Saeimas vēlēšanās]. Lielākajā daļā gadījumu nav runa par naudu, bet par attieksmi pret valsti kopumā," situāciju vērtē ministrs.

Runājot par eID kartes pilnveidi nākotnē, primāri jākoncentrējas uz jau esošo funkciju pilnvērtīgāku izmantošanu, rezumē PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. Jāaudzē elektroniski parakstītu dokumentu un elektronisku pakalpojumu popularitāte. Jācer, ka jaunas sadarbības iespējas kartes izmantošanā nākotnē saskatīs gan PMLP, gan publiskais un privātais sektors, lai arī Latvijas iedzīvotājiem eID karte nepaliktu vien par plastikāta gabaliņu, kas apliecina identitāti, bet kļūtu par rīku ērtākai ikdienai.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti