Digitālo kompāniju nodoklis - revolūcija Eiropas valstu nodokļu sistēmās

Uz finiša taisnes Eiropas Savienībā (ES) atrodas tā sauktā digitālo kompāniju nodokļa pieņemšana, kas sola pielāgot valstu nodokļu sistēmas digitālajai ekonomikai un izbeigt līdz šim tādu starptautisko interneta milžu kā "Google", "Facebook" un "Amazon" efektīvo izvairīšanos no nodokļiem. Lai arī digitālais kompāniju nodoklis Eiropas valstu starpā bauda plašu atbalstu, tā ieviešana ir ierauta gandrīz visu aktuālo notikumu virpulī - gan Eiropas valstu savstarpējo attiecību mezglos, gan "Brexit", gan bažās par Donalda Trampa neprognozējamo tirdzniecības politiku.

ĪSUMĀ:

  • Uz finiša taisnes ES nonācis tā sauktais digitālo kompāniju nodoklis, kas beidzot ļaus ar uzņēmuma ienākuma nodokli aplikt ASV tehnoloģiju milžus, kas gūst peļņu no Eiropas valstu iedzīvotājiem.
  • Digitālo kompāniju nodoklis iezīmē revolucionāru pagriezienu līdzšinējos nodokļu piemērošanas principos - uzņēmumam vairs nebūs jābūt fiziski klātesošam attiecīgajā valstī.
  • Pret jauno nodokli visstingrāk iestājas Īrija, kas ar zemajām nodokļu likmēm līdz šim piesaistījusi krietnu daļu globālo tehnoloģiju uzņēmumu Eiropas birojus.
  • Šobrīd digitālo kompāniju nodoklis bauda lielākās daļas ES dalībvalstu atbalstu, ko apliecina tas, ka virkne valstu gatavojas jau tagad ieviest to pēc pašu iniciatīvas.
  • Paralēli procesam ES, arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izstrādā vadlīnijas šāda nodokļa ieviešanai, brīdinot par sarežģījumiem, kuri varētu rasties, ja reizē eksistētu abu organizāciju noteikumu versijas.
  • Ir izskanējušas bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju uz nodokļa ieviešanu, kas mērķēts lielākoties tieši uz ASV digitālajiem milžiem.

21. gadsimtam nepiemērota nodokļu sistēma

“Visiem uzņēmumiem Eiropas vienotajā tirgū, tradicionāliem vai digitāliem, starptautiskiem, vidējiem vai maziem, ir jāmaksā nodokļi. Mūsu nodokļu sistēmas ir jāieved 21. gadsimtā. Daudzu valstu nodokļu likumi tika sarakstīti pirms vairākām desmitgadēm, kad digitālā ekonomika nespēlēja tik lielu lomu,” uzrunā Eiropas Parlamentam izteicies ETP partiju grupas pārstāvis Gabriels Mato, sagaidot Eiropas Parlamenta balsojumu par tā saukto digitālo kompāniju nodokli.

2018. gada martā ierosinātā Direktīva, ar ko šādu nodokli ieviestu visā Eiropas Savienībā (ES), 13. decembrī pēc dažāda līmeņa debatēm un uzlabojumiem tika nodota plenārbalsojumam Eiropas Parlamentā. Likumprojekts tika apstiprināts ar pārliecinošu atbalstu. Direktīvas apstiprināšanā gala vārds jāsaka Eiropas Padomei, kurā visu 27 dalībvalstu pārstāvjiem to jāatbalsta vienbalsīgi.

Līdz šim nodokļu sistēmas tikušas balstītas uz principu, ka peļņa jāapliek ar nodokli vietā, kur radīta vērtība. Uzņēmuma reģistrācijas vai fiziskās atrašanās vieta noteica valsti, kurai ir tiesības pieprasīt no uzņēmuma nodokļu maksājumus. 20. gadsimtā radītie principi vairs nav efektīvi 21. gadsimtā valdošajā digitālajā ekonomikā, kad ar interneta starpniecību uzņēmums var sniegt pakalpojumu vai pārdot produktu jebkurā pasaules vietā.

Digitālajā vidē darbojošies uzņēmumi izmanto valsts infrastruktūru un iedzīvotāju pirktspēju, nemaksājot nodokļus valstij, kas lielā mērā šos resursus ir nodrošinājusi. Tā vietā šie uzņēmumi bieži vien bāzējas citās valstīs ar labvēlīgiem nodokļu režīmiem vai īsteno pārrobežu shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Šādā veidā lielākā daļa valstu laiž garām miljonus ienākumu to budžetos. Vietējie uzņēmumi ar fizisku klātbūtni nodokļos samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem, radot negodīgu konkurenci.

Direktīva paredz, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis būs jāmaksā arī uzņēmumiem, kas ES dalībvalstī nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji taču gūst vērā ņemamus ienākumus no digitālajā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram reklāmu izvietošanas, mājaslapu uzturēšanas, programmatūras pārdošanas, meklēšanas rīku nodrošināšana. 

Ja uzņēmums Eiropas Savienības dalībvalstī no digitālo pakalpojumu sniegšanas gūst peļņu vismaz 7 miljonu eiro apmērā gadā vai šo pakalpojumu saņēmēju skaits pārsniedz simts tūkstošus, vai par digitālo pakalpojumu sniegšanu ar vienas dalībvalsts lietotājiem noslēgti vismaz trīs tūkstoši komerclīgumu, uzskatāms, ka šim uzņēmumam dalībvalstī ir “nozīmīga digitālā klātbūtne”. No uzņēmumiem ar nozīmīgu digitālu klātbūtni varētu iekasēt uzņēmuma ienākuma nodokli jeb tā saukto digitālo kompāniju nodokli 3% apmērā.

Nodokļi jāmaksā visiem

Lai gan digitālās ekonomikas apjoms tiek lēsts tikai aptuveni 4-5% no kopējā apjoma, tā piedzīvo strauju izaugsmi un nekas neliecina par tās palēnināšanos pārredzamā nākotnē. Prognozēts, ka nodoklis ES nestu 5 miljardus eiro ienākumu gadā.

Nav noslēpums, ka digitālo kompāniju nodoklis ir mērķēts uz tādiem lielajiem un ASV bāzētajiem digitālajiem milžiem kā Google, Apple, Facebook, Amazon un citiem, kam līdz šim pievērsta pastiprināta uzmanība. Šīs kompānijas gūst milzīgu peļņu no Eiropas valstu iedzīvotājiem, vācot personas datus, pārdodot reklāmu un citus pakalpojumus digitālajā vidē. Taču nodokļus par to bieži vien maksā tikai vietā, kur atrodas to centrālais Eiropas birojs.

Visbiežāk par tā atrašanās vietu tiek izvēlētas valstis ar viszemākajām nodokļu likmēm, piemēram Īrija vai Luksemburga. Nereti arī ar šīm valstīm tiek noslēgtas vienošanās (angļu valodā - sweetheart tax deals) par individuālu nodokļu režīmu, kas nosaka īpašas, ievērojami mazākas nodokļu likmes kā citiem. Izmantojot “caurumus” valstu likumdošanā un veicot attiecīgu pārrobežu nodokļu plānošanu, starptautiskie digitālie milži savus nodokļu maksājumus spēj samazināt līdz minimumam.

Nepārdomāti un par agru?

Lai gan izmaiņas lielākoties tiek vērtētas ar atzinību, par plānoto Direktīvu dzirdamas arī pamatotas bažas. Pirmkārt, plānotais nodoklis uzliks vissmagāko slogu uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu, bet mazu peļņu, uzskata Gillana Tansa, ceļojumu plānošanas un viena no lielākajiem e-komercijas uzņēmumiem pasaulē Booking.com valdes locekle. Tā rezultātā, vislielāko slogu izjutīšot pašas Eiropas jaunuzņēmumi (start - ups) un digitālās ekosistēmas. Citiem vārdiem, Eiropa, cenšoties pārsteidzīgi reaģēt uz straujo digitālā tirgus attīstību, “iešaus kājā” pati sev.

Otrkārt, pēkšņa dažādu šī nodokļu režīma variantu ieviešana dažādās ES dalībvalstīs un visā es kopumā radīs sarežģītu un sadrumstalotu sistēmu. Tikko ieviestās izmaiņas dalībvalstu nodokļu sistēmā pēc neilga laika būtu jāsalāgo ar ES direktīvas prasībām. Zināms, ka pie līdzīga veida nodokļu risinājumiem notiek darbs arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Kritiķi norāda, ka visprātīgākais scenārijs būtu sagaidīt respektētās organizācijas izstrādātos ieteikumus, ko paredzēts izstrādāt līdz 2020. gadam, un tikai tad veidot tam atbilstošu regulējumu. Ar šādu argumentu nākuši klajā arī Dānijas, Īrijas, Maltas un Nīderlandes parlamenti.

Arī pati OECD savā ziņojumā min šos pašus argumentus. OECD brīdina, ka risinājuma izstrāde Eiropas līmenī, pirms rasts globāls risinājums, varētu radīt ievērojamus sarežģījumus. Varētu izveidoties situācija, kad digitālās ekonomikas spēlētājiem tiktu uzlikts lielāks nodokļu slogs nekā plānots, notiktu “tirgus kropļošana, divkārša aplikšana ar nodokli, neskaidrības un sarežģījumi, kas attiecīgi un nozīmētu lielākas izmaksas, lai nodrošinātu atbilstību likumam”.

Pa priekšu ES plāniem

Paralēli iniciatīvai ES līmenī vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas šādu nodokli nacionālā līmenī. Pirmā rindā ir Itālija, kas digitālo kompāniju nodokli ieviesusi līdz ar šī gada budžeta likumu un to piemēros sākot ar šī gada 1. martu. Līdzīgi, kā plānots Eiropas Savienības Direktīvā, Itālijā ar 3% nodokli tiks aplikti ienākumi, kas iegūti no dažāda veida pakalpojumiem digitālajā vidē. Nodokli būs jāmaksā uzņēmumiem, kas gadā no digitālo pakalpojumu sniegšanas Itālijā gūst ienākumus vismaz 5.5 miljonu eiro gadā, vai jebkādas veida ienākumus vismaz 750 miljonu eiro gadā.

Uz papēžiem Itālijai šī nodokļa ieviešanā min Francija, kas cer digitālo kompāniju nodokli ieviest jau tuvākajās nedēļās. Pirmdien, 21. janvārī, Francijas finanšu ministrs Bruno de Maire paziņoja, ka līdz februāra beigām jaunā nodokļa likumprojekts varētu tikt iesniegts izskatīšanai valdībā un “steidzīgi nodots balsojumam parlamentā”. Ja piepildīsies optimistiskākās prognozes, nodokli varētu piemērot jau no šī gada 1. janvāra, liekot maksāt par gada pirmajā mēnesī gūtajiem ienākumiem. Francijā nodoklis iesaukts par GAFA nodokli, saīsinājumā iekļaujot populārāko interneta milžu Google, Apple, Facebook un Amazon nosaukumu pirmos burtus. Minētie uzņēmumi līdz šim ir bijuši atturīgi, sniedzot komentārus par GAFA nodokli. “Mēs turpināsim respektēt fiskālos pienākumus atbilstoši Francijas un ES likumiem, “ šādu skopu komentāru sniedzis ziņu aģentūrai AFP Facebook pārstāvis Francijā. Google Francijas filiāle no komentāriem ir atteikusies.

Līdzīga situācija ir vērojama Spānijā. Piektdien, 18. janvārī, Spānijas centrālā valdība apstiprināja likumprojekta melnrakstu, kas uzliek 3% nodokli digitālo kompāniju ienākumiem, identiski Eiropas līmenī plānotajam. Sekojot Francijas un Spānijas piemēram, savu GAFA nodokli tuvākajā laikā sola ieviest arī Austrija. “Papildus rīcībai Eiropas līmenī, mēs spersim soļus arī nacionālā līmenī,” solīja Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Vienam ieguvums, citam zaudējums

Papildus iepriekšminētajiem tehniskajiem apsvērumiem, iebildumu pamatā pret digitālo kompāniju nodokli ir arī spēcīgas politiskās un biznesa intereses. Vislielākā pretestība līdz šim nākusi no Īrijas. Zināms, ka tieši Īriju kā savu nodokļu jurisdikciju ir izvēlējušās GAFA un citas globālās kompānijas, izmantojot Īrijas labvēlīgo nodokļu režīmu un zemās nodokļu likmes. Īrija līdz šim ir guvusi lielus ienākumus no šo kompāniju nodokļu iemaksām.

Atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, kam jaunais nodoklis nozīmētu papildus ienākumus, Īrijas Ieņēmumu komisionārs valstij paredz aptuveni 160 miljonu eiro zaudējumus. Digitālo kompāniju nodokļa ieviešanas rezultātā krietni samazinātos ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Salīdzinājumam, Spānija no digitālo kompāniju nodokļa plāno gūt gandrīz 1,2 miljardu eiro papildus ienākumus, bet Francijas ekonomikas ministrs  cer palielināt budžetu pat par 500 miljardiem eiro jau šī gada laikā.

Ieguvums no Brexit?

Ironiskā kārtā digitālo kompāniju nodoklis varētu ļaut Lielbritānijai arī gūt nelielus ieguvumus, izstājoties no ES. Īrija saviem Eiropas partneriem norādījusi, ka, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, Eiropas valstīs bāzētās digitālās kompānijas varētu pārcelties uz Lielbritāniju, kur šādu nodokli nebūs jāievieš.

Sākotnēji Īrijas pozīcijai bija salīdzinoši plašs atbalsts Eiropas valstu starpā, taču tagad kā sabiedrotie palikuši vien Zviedrija, Dānija un Igaunija, the Irish Times informējis kāds anonīms avots. Liels spiediens atbalstīt iniciatīvu nāk no valstīm, īpaši Francijas, kas, kā minēts iepriekš, pašas plāno ieviest digitālo kompāniju nodokli. Iniciatīvas virzīšanai plašākas iespējas nodrošināja arī Austrijas prezidentūra Eiropas Padomē 2018. gada otrajā pusgadā, kas ļāva pastiprināti to iekļaut Eiropas dienaskārtībā.

Vislielāko lomu, visticamāk, ir nospēlējis Lielbritānijas finanšu ministra Filipa Hamonda paziņojums par šāda nodokļa ieviešanu no 2020. gada aprīļa Lielbritānijā. Tā kā stiprākais Īrijas arguments pret digitālo kompāniju nodokli vairs nav aktuāls, gaidāma vieglāka Direktīvas apstiprināšana Eiropas Padomē.

Trampa ēnā

Tomēr, paskatoties ārpus ES robežām, redzami daudz lielāki riski nekā ES dalībvalstu savstarpējā konkurence. Tā sauktās GAFA kompānijas, kas ir galvenais un, dažbrīd šķiet, vienīgais nodokļa mērķis, ir bāzētas ASV.  “Lielākais risks ir attiecībā uz ASV, kas varētu nolemt spert atbildes soļus pret valstīm, kā Francija, kas rīkojas individuāli [nevis ES ietvaros]”, intervijā televīzijas kanālam France 24 atzinusi Antonīne Kolona, juriste nodokļu jomā no starptautiskās advokātu kompānijas Norton Rose Fulbright.

Bažas vēl pastiprina arī pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvā tirdzniecības politika. Prezidents jau iepriekš savā Twitter kontā draudīgi izteicies par iespējamu tarifu ieviešanu precēm no Eiropas. Tas noticis reaģējot uz šajā vasarā Eiropas Komisijas noteikto 5 miljardu dolāru sodu par kokurences kropļošanu, padarot savu meklēšanas rīku un cita veida programmas kā faktiski vienīgo pieejamo Android viedtālruņos. “Eiropas Savienība, iespējams, ir tikpat slikta kā Ķīna, tikai mazāka. Tas ko viņi mums nodara ir briesmīgi,” pagājušā gada jūlijā intervijā Fox News izteicās Tramps.  Šādi izteikumi likuši īpaši uzmanīgi situāciju vērot Vācijai. Lielās Vācijas automobiļu ražošanas kompānijas varētu būt pirmās, kas sajustu triecienu ASV tarifu ieviešanas gadījumā.

Kamēr revolucionāro Eiropas Savienības ieceri turpina šūpot dažādas biznesa un politiskās intereses, retais apšauba digitālā nodokļa nepieciešamību kopumā. Nodokļu sistēma vienmēr ir mainījusies līdzi laikam. Digitālās ekonomikas parādīšanās nebūs izņēmums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti