Atvērtie faili

#64 "Mums ir divi letāli gadījumi". Viltotie sertifikāti dzīvību nepasargā

Atvērtie faili

#66 Savējo augstskolas: kāpēc Nobela prēmijas laureāti Latvijai aizlido garām?

#65 Latvijā ilgāku laiku plosās divas pandēmijas – Covid-19 infekcija un dezinformācija

Dezinformācijas vīruss. Ģimenes ārste atziņas par Covid-19 potēm smeļas vakcīnskeptiķu grupās

Nacionālais veselības dienests paziņojis par līguma izbeigšanu ar vairākiem ģimenes ārstiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta. Viena no viņiem ir ārste no Rīgas, kura skaidroja, ka nav pret potēm, bet vēl nav izlēmusi par labu tai. Tāpat izskanējis, ka ģimenes ārsti mēdz atrunāt pacientus no potes. Pēc viena gadījuma, kad ar vīrusu sasirga kundze ar hroniskām saslimšanām, pulmonologi vērsās Veselības inspekcijā, taču atrunāšanas faktam neizdevās gūt apstiprinājumu. Cik lielā mērā dezinformācijas vīruss skāris ārstu kopienu? Un cik daudz Latvijā ir mediķu, kas atklāti vai slēpti mudina savus pacientus nevakcinēties? To skaidroja Latvijas Radio "Atvērtie faili".

ĪSUMĀ:

Ieslēdz smadzenes

Ir piektdienas, 12. novembra, pusdienlaiks ārstniecības centrā Zolitūdē. Poliklīnikas reģistratūras darbinieces bez mitas atbild uz pacientu telefona zvaniem. Cilvēki cenšas noskaidrot, kas notiek ar viņu ģimenes ārsti Edīti Krūmiņu. Reģistratūras darbiniece teic: "Nē, jūs droši vien dzirdējāt televīzijā un internetā, ka, iespējams, dakteres prakse tiks slēgta no pirmdienas. Jā, nu jā, tas tikko vakar noskaidrojās, un tāpēc mēs tā nevaram pateikt. Bet mēs noteikti dosim ziņu, kad būs tuvāk."

Arī poliklīnikas uzgaidāmajā telpā ir nemierīga gaisotne. Tur savu vizīti pie ģimenes ārstes gaida vairāki sirmgalvji.

Dienu iepriekš Nacionālais veselības dienests (NVD) paziņoja, ka no 15. novembra plāno izbeigt līgumu ar ģimenes ārsti Edīti Krūmiņu. Tas tāpēc, ka viņai nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Latvijas Radio pie Zolitūdes poliklīnikas satiek Valentīnu Potāpovu, kura pastāstīja: "Man ir 82 gadi. Bet manā aprūpē ir mana māsa, kas ir 84 gadus veca, kas ārā neiziet, jo viņai ir kustību traucējumi. Viņa ir arī nedzirdīga."

Abas māsas ir starp apmēram 1600 Krūmiņas pacientiem.

"Šis paziņojums televīzijas "Panorāmā" ļoti šokēja, jo ģimenes ārste Edīte Krūmiņa ir ilggadēja mūsu ģimenes ārste, kas zina visus mūsu apstākļus, ir regulāri apsekojusi manu slimo māsu mājās, kā arī sniegusi ilggadēju medicīnisko palīdzību. Ārste patiešām ir iejūtīga un augsti kvalificēta," norādīja paciente.

Potāpova ir lielā izmisumā, ko tagad darīt, jo māsai vajadzīga aprūpe. Tas, ka ģimenes ārste nav vakcinējusies pret kovidu, viņai nerūp, lai gan pati ir potējusies. "Tas mani neuztrauc, jo es zinu ļoti daudzus ārstus, kas nav vakcinējušies," viņa norādīja.

"Es pieņēmu šo lēmumu [potēties] savas aprūpējamās māsas dēļ. Es pati apzinājos, ka man tas ir jāizdara," skaidroja sieviete. Vakcīnai viņa pieteicās pati pa telefonu un divreiz brauca pēc potes uz Bausku. Kaut arī sākotnēji baidījusies, kundze pastāstīja, ka jūtas labi.

"Es ārstei tikai paziņoju, ka es esmu vakcinējusies. Citās sarunās viņa nav mani ne mudinājusi, ne atrunājusi, ne pierunājusi – tas tā nav noticis," sacīja paciente.

"Es neesmu pret vakcināciju"

Pēc vairākām stundām, kad pacientu rindas ir izsīkušas, Latvijas Radio beidzot izdodas satikt Edīti Krūmiņu.

Latvijas Radio: Kāda jums šobrīd ir situācija?

Edīte Krūmiņa: Šobrīd pacienti ir izmisumā – cits raud, cits rakstīs pretenzijas. Viņi nezina, kur, pie kura ģimenes ārsta, kā tā plūsma notiks. Man nav skaidrs šobrīd.

Un iemesls ir tādēļ, ka jūs pati neesat nolēmusi vakcinēties?

Tieši tā, neesmu nolēmusi, neesmu vēl gatava, bet spiediens ir milzīgs! Es neesmu pret vakcināciju, es neesmu pret potēm, bet es uzskatu, ka tā tomēr ir brīva izvēle katram. Bet tāda... šobrīd liekas tāds uzspiests ļoti, ja! Kas sekos tālāk... nākošais laikam ir – atņems mums ārsta diplomus?

Vai jums ir kādas pārdomas – varbūt, ka jūs rīkojāties nepareizi?

Tam, ka es rīkojos nepareizi, es tā kā nevarētu piekrist. Bet arī man šķiet, ka es tomēr par savu ķermeni, par savu organismu esmu tiesīga lemt, kas man būtu jādara, ja? Es esmu strādājusi ļoti ilgus gadus ātrajā palīdzībā. Saskārusies ar visādām infekcijām. Gripas pandēmijas ir bijušas, un gan kakli ir skatīti, gan bez maskām. Tas toreiz viss notika bez maskām! Un neesmu slimojusi! Un vispār, cik es atceros, es no bērnības neesmu vakcinēta. Cik man mamma stāstīja kādreiz, ka es arī bērnu vakcīnas neesmu saņēmusi. Acīmredzot tāda imunitāte!

Vai jūs arī esat Latvijas Ārstu biedrībā?

Jā, es esmu Latvijas Ārstu biedrībā. Bet, nu, jā, tas ir mans individuālais viedoklis, jo man nav pārliecības. Tiklīdz es iegūšu šo pārliecību par šo vakcīnu, protams, jā! Protams! Pacienti tiks vakcinēti, katrs pacients tiks vakcinēts, un arī mani ģimenes locekļi būs vakcinēti, ja šī vakcīna tik tiešām pasargā cilvēku no saslimšanas. Es nevaru pacientam pateikt – jums ir noteikti jāvakcinējas, tas jūs pasargās!

Un pašā Ārstu biedrībā, jums ir diskusija biedru sarakstē par to, vai vajadzētu ģimenes ārstiem mudināt cilvēkus vakcinēties, vai nav? Kaut kas tāds notiek Ārstu biedrības ietvaros?

Nē, nē, tas nav bijis. Nekādas uzrunas, nekādi piedāvājumi, ka mums vajadzētu tā rīkoties. Nav tā komunikācija tāda bijusi.

Krūmiņa pastāstīja, ka daudz informācijas iegūst caur sociālo tīklu aplikāciju "Telegram" savā mobilajā telefonā. "Tur ir ļoti interesanti! Tur ir pierādījumi, tur ir pamatojumi! Tur ir "Rīga kopā", "Darbinieku aizsardzības biedrība", "Rīga iet ielās"," viņa uzskaitīja.

Ārste nosauca vairākas lielas tērzēšanas grupas vai kanālus, kam var pievienoties vai sekot ikviens. Piemēram, vakcīnu pretinieku grupai "Pirms izlem – ieskaties!".

Šajā sociālā tīkla grupā latviski un krieviski ir pieejami dažādi ieraksti par to, kā pēc Covid-19 vakcīnām mirst cilvēki, ka tās ir ļoti kaitīgas, potēm ir briesmīgas blaknes un tamlīdzīgi. Ir arī pārsūtīti ieraksti no platformas "Vakcīnrealitāte Latvijā". Tā ir ilgstoši izplatījusi melus, nepatiesus apgalvojumus un dezinformāciju par vakcīnām. "Facebook" nesen nobloķēja tās lapu, bet sociālajā tīklā "Telegram" "Vakcīnrealitātei Latvijā" ir vairāk nekā četri tūkstoši sekotāju.

Bet starp grupas "Pirms izlem – ieskaties!" nepilniem diviem tūkstošiem dalībnieku ir ne tikai ģimenes ārste Krūmiņa, bet arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Tikmēr Krūmiņa turpina uzskaitīt savus informācijas avotus: "Medicīnas darbinieku grupa tur ir. Un tur ir tie visādi… Visi pierādījumi, cik ir miruši, cik ir patiesība, cik no vakcinācijām ir miruši. Es nezinu, no kurienes tie dati! Tur darbojās arī Ciekurs ļoti enerģiski."

Andris Ciekurs ir informācijas tehnoloģiju speciālists. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pētījumos viņš figurē kā viens no galvenajiem dezinformācijas izplatītājiem Latvijā.

"Nu, kā var neticēt tam visam!? Kā visam tam var neticēt!?" – tā Krūmiņa.

Latvijas Radio: Un tur, tajā "Telegram" grupā, tie ir mediķi, kas apmainās ar šo informāciju, ja?

Krūmiņa: Mediķi, jā! Visa tā informācija nāk tikai no "Telegram", jo, piemēram, es nezināju, ka 190 ārsti ir "Medicīnas darbinieku aliansē", kas ir pret [vakcināciju].

Vienā no šīm "Telegram" grupām Latvijas Radio pamanīja arī ģimenes ārsti no Kuldīgas Zandu Zaueri. Nacionālais veselības dienests paziņoja, ka no novembra vidus lauzīs līgumu arī ar viņu, ja viņai nebūs Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. Atšķirībā no Krūmiņas ģimenes ārste Zauere savus pacientus pret Covid-19 vakcinē. No intervijas viņa atteicās, taču Latvijas Radio atsūtīja šādu ziņu.

"Varu jums pateikt, uz ko pamatojas mana izvēle nevakcinēties. Tā balstās daktera Rīkes Gerda Heimera formulētajos un zinātniski apstiprinātajos bioloģiskajos likumos. Arī virusologa Štefana Lankas pētījumos. Esmu iepazinusies ar neirozinātnieces Kerolainas Līfas pētījumiem, lai mēģinātu labāk saprast, kā funkcionē cilvēks, viņas grāmatā "Ieslēdz smadzenes". Izvērtējot šo informāciju, izdarīju secinājumus, kurus apstiprina prakse. Tie man pašai personīgi lika pieņemt šādu lēmumu. Respektēju citu cilvēku uzskatus un izvēli, tādēļ arī savā praksē vakcinēju cilvēkus, kas to vēlas."

Štefans Lanka, uz kuru atsaucas Zanda Zauere, ir skandalozs vācu biologs un vakcīnu noliedzējs. Lanka cenšas apgalvot, ka masalas – ļoti lipīga akūta vīrusa infekcija – nemaz neeksistē.

Bet Rīke Gerds Heimers, vēl viens vācu dakteris un nu jau nelaiķis, sludināja pseidomedicīnu, kas varot izārstēt vēzi. Pacienti, kuri viņam uzticējās, mira. Heimeram atņēma tiesības praktizēt kā ārstam un viņam nācās sēdēt cietumā.

Tikmēr ģimenes ārstei Edītei Krūmiņai sarunas brīdī ar Latvijas Radio ir divas dienas, lai pārdomātu. Ja viņa uztaisīs pirmo Covid-19 poti, tad varēs turpināt strādāt par ģimenes ārsti. Uz to izmisīgi cer ārstes palīdze, arī Edīte. 

"Nu, ko viņa teica? Vakcinēsies?" vaicāja ārsta palīdze Edīte Cimare.

Latvijas Radio: Nu, viņa izdomās. Viņa apdomāsies un…

Cimare: Kad vairs!?

Feldšere Edīte pastāstīja, ka arī Nacionālais veselības dienests ir aktīvi mudinājis ģimenes ārsti vakcinēties.

"Es viņai piegāju pusčetros, es viņai saku – dakterīt, palika 30 minūtes, nu lūdzu, lūdzu [savakcinējies]!" – viņa stāstīja Latvijas Radio.

Tomēr lūgšanas nepiepildījās. Ģimenes ārste Krūmiņa tā arī nolēma nevakcinēties. Viņas dēļ feldšere, kaut arī potējusies, zaudēja amatu, jo darba līgums bija noslēgts tieši ar ģimenes ārsti.

Kopumā Nacionālais veselības dienests izbeidza līgumu ar četrām ģimenes ārstēm Latvijā. Tā kā viņas atteicās vakcinēties pret Covid-19, jaunu ģimenes ārstu kārtējā vīrusa uzliesmojuma laikā bija spiesti meklēt vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Vārds pret vārdu

Kādas Rīgas mikrorajona daudzstāvu dzīvojamās mājas otrais stāvs. Latvijas Radio zvana pie durvīm. Latvijas Radio ieradās ciemos pie cilvēka, kuram ruletē ar ļoti augstām likmēm ir krietni paveicies.

79 gadus vecā Ruta (vārds mainīts) Latvijas Radio pastāstīja: "Es jautāju ģimenes ārstam, vai es drīkstu vakcinēties vai ne. Viņa man atbildēja, ka pagaidām nedrīkst, ka vajag pagaidīt, jo man ir daudzas hroniskas slimības. Un var būt visādas blaknes. Divas reizes es viņai zvanīju, un abas reizes viņa teica, ka vēl ir jāpagaida, ka vēl nav labi."

Ruta dzīvo viena un no sava dzīvokļa dodas ārā reti, jo viņai ir grūti staigāt. Tā kā slimnīcas ir pārslogotas ar akūtajiem Covid-19 pacientiem, Rutai jau otro reizi ir atcelta plānotā gūžas kaula operācija. Tādēļ katru dienu sirmgalvi ierodas aprūpēt sociālā darbiniece. 

"Nu, kamēr es gaidīju, kamēr varēs, tik ilgi saslimu pati," viņa atklāja.

10. septembra rītā Rutai palika slikti, viņa uz brīdi zaudēja samaņu. Domāja, ka ir problēmas ar sirdi, un ātrā palīdzība viņu aizveda uz slimnīcu. "Un tur pārbaudīja visu, un atradās, ka man ir tas kovids, jo es nemaz nezināju, ka man ir kovids," viņa stāstīja.

Pēc pāris nedēļu ilgas uzturēšanās slimnīcā Ruta tika atpakaļ uz mājām. "Man bija viegla slimības gaita. Man bija viegla, jā. Es nevaru teikt, ka man bija slikti. Man visu laiku gaiss bija pietiekamā daudzumā, netrūka skābekļa," pastāstīja sieviete.

Gan Ruta, gan sociālā darbiniece tikšanās laikā vienmēr lietojušas mutes un deguna aizsegu, tomēr infekcija piezagās.

"Nu, bet viņa jau arī nezināja, ka viņai ir. Pats sākums arī bija, viņai nebija arī temperatūra – bija 37,1, kaut kas tāds un klepošana tikai. Bet pēc tam viņai bija smagāk nekā man, jo viņai nebija ne garšas, ne smaržas [sajūtas], neko viņa nejuta," atklāja Ruta.

Rutai pamazām kļūst arvien labāk, un seniore gaida martu, kad varēs iet vakcinēties. 

Pārbaudē neapstiprinās nodoms atrunāt

Pneimonologi, kuri ārstēja Rutu slimnīcā, uzskatīja, ka šo gadījumu nedrīkst paslaucīt zem tepiķa. Pensionāre veselības dēļ ir riska grupā, un viņai jau sen vajadzēja saņemt Covid-19 vakcīnu. Tādēļ par ģimenes ārstes rīcību vērsās Veselības inspekcijā.

Veselības inspekcija sazinājās ar ģimenes ārsti un pārrunāja notikušo. Bet pārbaudē neapstiprinājās, ka ārste būtu gribējusi atrunāt pacienti no vakcinācijas.

Kopš Latvijā sākās Covid-19 pandēmija, Rutas gadījums ir tikai viens no diviem, par kuriem Veselības inspekcija ir saņēmusi iesniegumus. Arī otrajā gadījumā pārbaude par ģimenes ārsta atrunāšanu no vakcīnas beidzās bez rezultātiem.

Latvijas Radio Veselības inspekcijā lūdza interviju, bet tā vietā saņēma rakstisku skaidrojumu no iestādes sabiedrisko attiecību speciālistes Elīnas Ermansones.

Viņa stāstīja, ka Veselības inspekcija strādā ar medicīnisko dokumentāciju. Ja saruna starp pacientu un dakteri dokumentā nav aprakstīta, tad ir grūti pierādīt, ka ģimenes ārsts ir atrunājis pacientu vakcinēties.

Pacients arī varot pārprast ārsta teikto, kurš patiesībā ir mēģinājis izskaidrot to, kā darbojas vakcīna un kādas ir iespējamās blaknes.

Pretēji pacientu pieredzei Veselības inspekcijā pauda, ka neviens ārsts tīšuprāt neaicina pacientu nevakcinēties. Ārsti esot apzinīgas personas, kas saprot, kādas sekas var iestāties, ja cilvēks nevakcinējas.

Anonīmas sūdzības no iedzīvotājiem saņēmis arī Nacionālais veselības dienests. Tomēr arī šai iestādei paši ārsti nolieguši, ka atrunājuši pacientus no vakcinēšanās.

Tātad valsts iestādes īsti nezina, cik daudz ir tādu ģimenes ārstu, kas mēģina atrunāt savus pacientus no vakcinēšanās.

Patlaban Latvijā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz vairāk nekā 1200 ģimenes ārstu. Apmēram 65% no viņiem paši injicē Covid-19 poti pacientu plecos. Bet to nedara apmēram 440 dakteri. Lai gan viņu ģimenes ārstu praksēs vakcinācija notiek – to veic citi prakses darbinieki. 

Bet tā nav pazīme, vai pats ģimenes ārsts atbalsta vai neatbalsta vakcināciju. To skaidri parādīja tās četras ģimenes ārstes, ar kurām Nacionālais veselības dienests pārtrauca līgumu, jo viņas nolēma nevakcinēties. Divas dakteres pašas potēja pacientus pret Covid-19, bet divas to nedarīja.

Vai iespējas vērsties pret tiem dakteriem, kuri slēpti pretdarbojas vakcinācijai, ir profesionālajām organizācijām? Skaidro Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide: "Mēs tikai varam ar viņiem runāt un skaidrot situāciju, to zinātnisko pusi un, protams, tā ir viņu izvēle!"

Veide pastāstīja, ka nav dzirdējusi vēl par citiem ģimenes ārstiem, kuri pacientus atrunātu no vakcinēšanās, izņemot tos divus gadījumus, kurus jau iepriekš pārbaudīja Veselības inspekcija.

Līdzīgi ir ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Tās valdes locekle Sandra Gintere norādīja: "Ziniet, ja man jāsaka godīgi, tad man ir tieši tāpat kā jums, ka es esmu dzirdējusi, bet konkrēti es nezinu vārdu, uzvārdu. Tas ir tikai, nu, piedodiet, viena tante teica! Un es domāju, ka ar to nodarbojas pašreiz mums arī likumsargājošie orgāni. Es domāju, ka tas ir viņu uzdevums, bet  mēs nodarbojamies ar ārstniecību."

Šī raidījuma tapšanas laikā neoficiāli avoti Latvijas Radio stāstīja par vēl vismaz diviem ģimenes ārstiem, vienu ginekoloģi un vienu fizioterapeitu, kas ir centušies atrunāt cilvēkus no vakcinēšanās. Gūt apstiprinājumu šai informācijai gan neizdevās. Tas ir signāls, ka problēma attiecas uz visu ārstu sabiedrību Latvijā neatkarīgi no viņu specialitātes.

Nacionālais veselības dienests vēl nav publicējis informāciju par kopējo ārstu skaitu, kas no novembra vidus vairs nevar strādāt veselības aprūpes nozarē, jo viņiem nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

No potes atrunātā Ruta sacīja: "Nu jā, tur tā lieta, ja pašu ārstu vidū, teiksim, ir nesaskaņas, ka viens uzskata tā, otrs uzskata tā, kas atliek slimniekiem? Slimniekiem atliek, protams, tikai šaubīties! Un, ja būtu ārstu vidū, teiksim, vienādi uzskati, tad arī slimnieki mazāk domātu par to, vai ir vērts vakcinēties, vai drīkst vakcinēties, vai nebūs kādas problēmas?"

Biedrība un sabiedrība

Ir 2018. gada novembris, un 12 gadus ilgušais Pētera Apiņa valdīšanas laiks Ārstu biedrībā ir beidzies. Lai ģimenes ārste un homeopāte Ilze Aizsilniece kļūtu par prezidenti, pietika ar 130 balsīm. Biedrībā ir 3300 ārstu, bet vairums – neaktīvi.

Pēc vadības maiņas Latvijas Ārstu biedrība turpināja strādāt kā līdz tam – plašākai sabiedrībai pārsvarā nemanāmi. 

Artūrs Šilovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs, uzskata, ka organizācijai ir jābūt kam vairāk.

"Es personīgi skatos uz šo organizāciju kā, pirmkārt, lielāko, otrkārt, ietekmīgāko organizāciju, kas pārstāv visus Latvijas ārstus, kurai ne tikai ārsti uzticas, bet arī sabiedrība uzticas," viņš teica.

Valsts šai biedrībai, kas aizstāv ārstu intereses un rūpējas par viņu kvalifikāciju, ir uzticējusi arī ārstu sertifikāciju. Līdz ar to tā kalpo par jumta organizāciju visām pārējām profesionālajām ārstu apvienībām un asociācijām.

Sava vīzija par Latvijas Ārstu biedrību ir arī reanimatologam Robertam Fūrmanim: "Latvijas Ārstu biedrībai ir jābūt kā mājai, ēkai, vietai, uz kurieni ārsts atnāk un viņš zina, ka tā ir viņa vieta. Tas ir kā templis ārstiem, kur viņi nāk un zina, ka viņi ir atnākuši pie saviem cilvēkiem." 

Bet templis ir sašķobījies.

Aizsilniece septembrī atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām valstī noteiktos drošības pasākumus pret Covid-19 nodēvēja par bezjēdzīgiem. Bērniem un jauniešiem skolās liekot vilkt maskas, lai viņus sodītu, nevis pasargātu. Un turklāt ar pesticīdiem noklātās maskas nopietni apdraudot bērnu veselību.

Citus ārstus tas pārsteidza.

Fūrmanis norādīja: "Sejas maskas nav apstrādātas ar pesticīdiem vai vēl velns sazin kādām vielām! Un līdz ar to mani izbrīna, ka ārsts var pateikt kaut ko tādu!"

Reaģējot uz Aizsilnieces izteikumiem, Fūrmanis ar vēl trijiem ārstu biedrības valdes locekļiem organizācijā izveidoja speciālu Covid-19 darba grupu. Tās mērķis bija sniegt zinātnē balstītu viedokli par pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un atbalstīt pēc iespējas plašāku vakcināciju. 

Taču konflikts saasinājās tiktāl, ka Fūrmanis pameta viceprezidenta amatu biedrībā. No valdes aizgāja arī Kārlis Rācenis, kurš pārstāvēja Latvijas Jauno ārstu asociāciju. Līdz ar to šī organizācija ir pārtraukusi sadarbību ar Ārstu biedrību.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Šilovs pauda: "Tas nav stāsts tikai par Ārstu biedrības vadītāju dakteri Ilzi Aizsilnieci. Bet jāsaka, ka Ārstu biedrība jau nav viens cilvēks. Tie ir, pirmkārt, biedri, tā ir valde un beigu beigās tā arī ir tāda kolektīva atbildība."

Neapmierināti ar biedrības mulsinošajiem vēstījumiem Covid-19 krīzē ir vēl daži valdes locekļi. Tomēr neoficiālas sarunas ar ārstiem liek domāt, ka valdes vairākums ir inerts un nevēlas cīnīties pret dezinformācijas vīrusu, kas cenšas izplatīties pašā organizācijā. 

Šogad Ārstu biedrības valdes 17. augusta sēdes darba kārtībā parādījās jautājums par sejas aizsargmasku drošību. Par tām attālināti pusstundas garumā stāstīja Baiba Pūce – darbiniece no kādas firmas, kas izplata darba drošības līdzekļus. Savukārt sociālajos tīklos viņa izplata pret Covid-19 vakcīnām un ierobežojumiem vērstus ierakstus. 

Tāpat darba kārtībā bija iekļauta vēstule no daktera Pāvela Naumova. Viņš tajā biedrību aicināja pārvērtēt priekšrocības, ko sniedz vakcinācija pret Covid-19.

Abiem jautājumiem sēdes darba kārtībā bija noteikta augstāka prioritāte nekā, piemēram, grozījumiem Ārstniecības likumā. 

Šī raidījuma tapšanas laikā intervijai Aizsilniece neatsaucās. Viņa neatbildēja arī uz Latvijas Radio rakstiski nosūtītajiem jautājumiem, tādēļ tikšanās notiek ar Ārstu biedrības viceprezidentu Māri Pļaviņu.

Viņš noraidīja kritiku, ka biedrība nemudinātu cilvēkus vakcinēties: "Ja mēs runājam par Latvijas Ārstu biedrības valdi, tad tā ir ļoti augstu profesionāla organizācija! Jo šeit ir septiņi vismaz no piecpadsmit medicīnas zinātņu doktoriem. Arī vēl pat habilitēti doktori. Šeit ir vismaz četri profesori. Trīs cilvēki, kas ir savā laikā vadījuši visas valsts lielākās slimnīcas. Es te patiesībā tādai kritikai es īsta pamata neredzu."

Pļaviņš nekad nav dzirdējis, ka arī Aizsilniece būtu pret vakcināciju, kaut gan savā "Facebook" profilā Ārstu biedrības vadītāja aktīvi dalījās ar ierakstiem, kuros parādīti vakcīnu trūkumi.

"Un zināmā mērā uz to ir atbilde arī viņas pašas prakse, man šķiet, ka tagad jau gandrīz vai 90% no visiem viņai pierakstītajiem pacientiem būs vakcinēti. Un vismaz pirms dažām nedēļām šis rādītājs ietilpa desmit Latvijas ģimenes ārstu visveiksmīgāk vakcinēto prakšu sarakstā," teica Pļaviņš.

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka Aizsilnieces praksē ir sapotēta nepilna trešā daļa viņas pacientu. Vairākums ir vakcinējušies citviet. Tātad prakses pacientu vakcinācijas aptvere, kas novembra vidū bija 80%, lielā mērā ir pašu pacientu nopelns.

Vēl kāds notikums

Ir vēl kāds ar vakcināciju saistīts notikums, kas zīmīgs Latvijas Ārstu biedrībai Aizsilnieces valdīšanas laikā.

Stāsta Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska: "Imunizācijas valsts padome 2019. gadā jau vērsās ar oficiālu lūgumu Latvijas Ārstu biedrībā, Veselības ministrijā un pie abām ģimenes ārstu asociācijām, un arī Pediatru asociācijas, ka mēs lūdzām pēc iespējas ātrāk rast iespēju nodrošināt ārstniecības personu – tātad tas nozīmē gan ģimenes ārstu, gan pediatru, gan medicīnas māsu, ārstu palīgu tālākizglītību jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju. Un iekļaut to resertifikācijas obligātajās prasībās."

Bet Latvijas Ārstu biedrība – organizācija, kas sertificē un ik pēc pieciem gadiem resertificē ārstus, – Imunizācijas valsts padomes vēstulei neatbildēja, un vakcinācijas tālākizglītība nenotika.

Zavadska uzskata, ka Ārstu biedrībai varēja būt liela nozīme, lai palīdzētu valstī ieviest nepopulārus, bet vajadzīgus pasākumus, kas būtu vairāk pasargājuši cilvēkus no Covid-19. Vakcīnas ir visvairāk pētītais medikaments, un zinātnieki par tām zina ļoti daudz.

Zavadska norādīja: "Grūti vecākai paaudzei, pat manai paaudzei, ir saprast to, ka tas, kas notiek imūnajā sistēmā, ir pilnīgs nieks pēc vakcīnas ievadīšanas. Līdz ar to mums nav vajadzīgs cilvēkam ideālais tehniskais stāvoklis, lai viņš saņemtu vakcīnu. Mūsdienu pieeja vakcinācijai ir, ka mēs varam vakcinēt, pateicoties tieši tam, kā tās vakcīnas mūsdienās darbojas, cik tīras viņas ir, cik precīzi viņas ierosina imūno atbildi, mēs varam vakcinēt arī intensīvajā terapijā esošu cilvēku."

Tādēļ ir svarīgi, ka ārsti saprot, kā darbojas vakcīnas un ka tām ir svarīga loma cilvēka veselībā.

"Šeit izgaismojas arī šis paaudžu, medicīnas izglītības paaudžu redzējums, kas ir vakcīnas,  kāda ir to loma mūsu dzīvē un cik ļoti mēs tām uzticamies. Nu, tad, sākot no skolas sola, kad mums māca, kāpēc mums ir jāmazgā rokas un jāmazgā zobi, tieši tāpat slimību profilaksē ļoti būtiska, droša un efektīva loma ir vakcīnām," pauda Zavadska.

Ko tālāk?

Ko iesākt ar Latvijas Ārstu biedrību, kuru vairāki Latvijas Radio aptaujātie mediķi raksturoja kā jēlu un pat sapuvušu organizāciju?

Sandra Gintere no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas norādīja: "Es pat nezinu, kā sākt! Kā raksturot to, kas notiek Latvijas Ārstu biedrībā? Es teiktu vienkārši, ka Ārstu biedrība ir vāja kā organizācija. Un tad, kad Aizsilniece kļuva par prezidenti, es personīgi uz viņu liku lielas cerības. Bet laikam tās cerības sevi neattaisnoja."

"Man brīžiem liekas, ka Ārstu biedrība ir vienkārši veca, piedodiet! Un varbūt vienkārši arī šī krīze bija vajadzīga, lai izkristalizētos, kas tad notiek, un, cerams, ka varbūt kaut kas mainīsies!" sacīja Gintere.

Savukārt Zavadska uzskata, ka biedrība turpinās brukt tālāk, ja vien klusējošais vairākums nesāks rīkoties: "Tiem, kas neticēja vai bija atgājuši maliņā, ir jāatrod laiks un spēks, un vēlēšanās atkal sanākt kopā un sākt to būvēt no jauna. Ne viss ir slikti! Daudzas lietas, protams, jāsaglabā, un es nesaku, ka viss ir slikti. Bet to ticību un motivāciju būt un asociēt sevi ar Ārstu biedrību... šis uzticības kredīts ir vispirms jāatrod, jāparāda un tad jāspēj viņu noturēt."

Ārsts un Saeimas deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") sācis vākt parakstus, lai februārī sasauktu biedru ārkārtas kopsapulci un lemtu par jaunas valdes ievēlēšanu. Ārkārtas pilnsapulcei nepieciešams desmitās daļas biedru atbalsts. Vai 330 ārsti atsauksies, būs redzams decembra laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt