Atvērtie faili

Bērnu dalīšana jeb ģimenes strīds, kas pārauga starptautiskā skandālā

Atvērtie faili

Ātro kredītu gūstā: rūpals būtiski samazināts, bet radušies jauni slazdi patērētājiem

Covid-19: dezinformācija un sazvērestības teorijas sazēlušas pandēmijas laikā

«Dezinfodēmijas» upuri – tikai anonīmi bandinieki. Kā top un izplatās melīgas ziņas?

Piegriezt pēc savas vajadzības, izraut no konteksta, papildināt ar pašizdomātu informāciju un izplatīt internetā. Tas ir viens no ceļiem, kā top dezinformācija, kas piesārņo publisko telpu. Bet citkārt informācija, piemēram, ar neefektīvu dezinfekcijas līdzekļu receptēm var pat izraisīt bīstamas sekas veselībai.

Apēstais sikspārnis?

“Bet tā ir patiesība; pat, ja tas nenotika.”

Citāts no Kena Kīzija romāna “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”

Līdzās reālās Covid-19 infekcijas pandēmijai vērojama arī dezinformācijas epidēmija. Vienā no tādiem video vaimanā raudoša pusaudze, sakot, ka apgānītu kapu tam, kurš apēdis sikspārni un tādējādi kļuvis par infekcijas avotu: “Kādēļ jāēd sikspārņi, ja restorānu ēdienkartēs ir tik daudz visa kā cita?!”

Sekas nelika ilgi gaidīt – drīz parādījās ziņas par rasistiskiem incidentiem, pat atsevišķiem uzbrukumiem Āzijas izcelsmes cilvēkiem. Šie sociālo tīklu lietotāju radītie video ne tikai kurina rasu naidu, bet ir nezinātniski un kaitīgi. Tie apliecina to autoru un pārsūtītāju elementāras izpratnes trūkumu par vīrusiem un to izcelsmi.

Koronavīrusa dabiskie saimniekorganismi tiešām ir sikspārņi, taču vīruss nav nonācis cilvēkā tieši no viņiem. Starpposms nav skaidrs. Nedz arī tas, kā un kad parādījās pirmie inficētie cilvēki; nav zināms, vai sākotnēji inficējās viens cilvēks vai vairāki un kāpēc vīruss neapstājās, bet gan turpināja izplatīties.

Piemēram, gripas dabiskais rezervuārs ir ūdensputni. Ne vienmēr, bet visbiežāk tās jauni tipi veidojas tur, kur savvaļas ūdensputni saskaras ar mājas putniem un no tiem nodod vīrusu cilvēkam. Turklāt ne obligāti, apēdot putnu, jo vairums vīrusu ļoti ātri iet bojā termiskā apstrādē. Un nebūt ne visi gadījumi, kad cilvēks inficējas no dzīvnieka, izraisa tālāku infekcijas izplatību cilvēku populācijā. Vēl arvien nav skaidrs, kādēļ tas notika šajā gadījumā.

Mūris dezinformācijas pandēmijai?

Efektīvs ugunsmūris dezinformācijas pandēmijas apturēšanai nav bijuši pat demokrātisko valstu mediji.

Pat kvalitatīvajos medijos parādījās gan ieinteresēto valstu izplatītā dezinformācija propagandas mērķiem, gan maldinoši pieņēmumi, piemēram, ka šis koronovīruss ir vien tāda parasta saaukstēšanās vai gripa, turklāt tas neizies ārpus Ķīnas.

Aprīļa vidū Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs tādēļ nāca klajā ar tādu kā savu pāvesta urbi et orbi jeb pilsētai un pasaulei vēstījumu. ANO galva uzrunāja katru pasaules iedzīvotāju, aicinot dezinformācijai pretim likt zinātni un mudinot medijus un valsts institūcijas vairot un izplatīt patieso un derīgo saturu.

“Šis ir laiks zinātnei un solidaritātei. Taču tikām izplatās globāla dezinfodēmija. Plašumā vēršas veselībai kaitīgi ieteikumi un čūsku eļļas veida ieteikumi. Aplamības piepilda ziņu telpu. Neapvaldītas sazvērestības teorijas. Pa komunikācijas kabeļiem izplatās naids, uzspiežot ļaudīm kauna zīmi un ķengājot gan atsevišķus cilvēkus, gan veselas ļaužu grupas. Pasaulei jāapvienojas arī pret šo slimību,” sacīja Gutērrešs.

ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs

Valstu pieejas informēšanai par koronovīrusu ir bijušas uzkrītoši dažādas. Bija, kas uzskatīja – vajag maksimāli pavairot viena veida iespējami elementāru vēstījumu, bieži lozungu tipa, uzsverot distancēšanos un roku mazgāšanu ar ziepēm. Tika uzskatīts, ka vairāk informācijas radīs tikai lielāku apjukumu – šāds piegājiens īpaši raksturīgs mazāk attīstītās un autoritārās valstīs.

Citas, piemēram, Francija centās apsteigt paredzamos jautājumus visās jomās, sniegt detalizētas norādes. Piemēram, kā apmeklēt veikalu, vai droši pārtikā izmantot atklātos stendos tirgotos augļus un dārzeņus, kā tos pareizi mazgāt, lai tie nekļūst par infekcijas avotu un vienlaikus cilvēki nesaindētos ar toksiskiem dezinfekcijas līdzekļiem.

Tā kā paštaisītos video un apšaubāmas kvalitātes padomu slejās sākotnēji izskanēja mudinājumi dezinfekcijai izmantot pat etiķi, tad Francijas Veselības ministrija video klipos informēja – etiķis nav efektīvs. Tā lietošana rada maldīgu drošības sajūtu un tādējādi var pat veicināt inficēšanos. Arī saules gaisma vīrusu neiznīcina. Nepietiks atkārtoti lietojamo masku izkarināt aiz loga. Tā noteikti jāmazgā karstā ūdenī ar ziepēm.

Pretēji Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram, Baltā nama saimnieku – ASV prezidentu Donaldu Trampu – maz uztrauc melīgie klipi. Viņš pats ir autors absurdajai idejai, ka koronovīrusu varētu ārstēt ar dezinfektanta injekciju. Ārstu sabiedrības kritiku viņš atvairīja raksturīgā veidā – viņš esot pārprasts.

Toties Tramps nepārprotami vīrusu sauc par “Ķīnas vīrusu” un apgalvo, ka tas nācis no Uhaņas Virusoloģijas centra. Pat ja tas neesot mākslīgi radīts, tas izsprucis brīvībā kādas kļūdas vai incidenta rezultātā. Savukārt Ķīna to sākotnēji esot centusies slēpt, zaudējot laiku. Savā slēpšanas stratēģijā Ķīna pat esot izmantojusi Pasaules Veselības organizāciju, turklāt zīmīgā kārtā tā aizliegusi iebraukšanu valstī un iedzīvotāju pārvietošanos starp provincēm un pilsētām, bet savu pilsoņu izbraukšanu no valsts vēl kādu laiku neapturēja.

“Pasaules Veselības organizācijai būtu jākaunas par sevi. Tā darbojas kā sabiedrisko attiecību aģentūra Ķīnai,” paziņoja ASV prezidents.

Dezinformācija un propaganda

“Puse pasaules smejas par otru tās pusi, un tās abas – ir muļķes.”

Citāts no mūka Baltazara Grasiāna grāmatas “Kā izmantot savus ienaidniekus”

Jēdzieni “dezinformācija” un “propaganda” ir ļoti cieši saistīti, saka Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa. “Propaganda var notikt arī bez dezinformācijas. Bet jebkurā gadījumā tā ir viedokļa uzspiešana otrai pusei. Kamēr dezinformācija jau ir saistīta ar maldīgu vēstījumu, maldīgu faktu izmantošana,” skaidro Ozoliņa.

Covid-19 pandēmijas laikā dezinformācijas kļuvis vairāk nekā jebkad iepriekš.

ASV administrācijas teiktajam ir īpašs svars un autoritāte. ASV ārlietu resora – Valsts departamenta – paspārnē darbojas īpaša pētniecības iestāde “Globālās līdzdalības centrs”. Šī centra pētījums uzrādījis, ka

trīs valstis - Irāna, Krievija un Ķīna -, izmantojot Covid-19, sākušas spēcīgu propagandas un dezinformācijas uzbrukumu Savienotajām Valstīm.

Vēstījumi ir dažādi. Iepazīties ar šī pētījuma saturu plašākai publikai nav iespējams. Izdevums “Politico”, kas ir recenzējis šo pētījumu, sniedz nedaudz vairāk ziņu par izmantotajiem avotiem.  Citu starpā minēta Krievijas Aizsardzības ministrijai piederoša mājaslapa, kurā it kā nevilšus publicēta malduziņa par to, ka vīrusa radīšanā bijusi loma arī multimiljardierim Bilam Geitsam. Pēc “Politico” publikācijas parādīšanās šī ziņa no mājaslapas Krievijā pazudusi. Taču ļaunumu tā jau bija nodarījusi. Kājas šai teorijai sniedzas stipri senākā pagātnē. Izmantojot vakcinācijas kampaņu, savulaik Pakistānā tika vākti pacientu ģenētiskie dati. Tos izmantoja, lai identificētu teroristu līdera Osama bin Ladena ģimenes locekļus un tādējādi atrastu viņa slēpni.

Apvienojumā ar Rietumos jau desmitgadēm plašumā gājušo vakcinācijas noliedzēju kustību jeb “anti-vaxer”, šīs divas stāstu līnijas kļuvušas par lāstu koronavīrusa pandēmijā. Savukārt filantropa Bila Geitsa centienus nabadzīgo planētas iedzīvotāju daļu iesaistīt vakcinācijā un atbalstu jaunā koronavīrusa vakcīnas radīšanai paradoksālā kārtā iztulkoja kā ļaunuma avotu. Līdzās šai liekama arī vēsts, ka Bils Geits iecerējis visu pasaules iedzīvotāju mikročipošanu.

Ko dod dezinformācijas kampaņa?

Bet ko dezinformācijas kampaņa dod valstīm, kuras tajā tiek apsūdzētas?  Piemēram, Ķīnas gadījumā viens no iemesliem varētu būt pašas pieļauto liktenīgo kļūdu slēpšana. Kā pavēstījis ASV Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo, Pekina pārkāpa Pasaules Veselības organizācijas noteikumus un pretēji pasaules valstu saistībām nav nekavējoties ziņojusi par jaunas un bīstamas slimības izcelšanos.

“Pat tad, kad Ķīnas Komunistiskā partija paziņoja Pasaules Veselības organizācijai par infekcijas uzliesmojumu, Ķīna tomēr nesniedza visu informāciju, kas bija tās rīcībā. Tā vietā tika slēpts, cik bīstama ir šī slimība. Tā vēl mēnesi neinformēja, ka notiek pastāvīga slimības nodošana no cilvēka cilvēkam. Līdz kamēr slimība bija izplatījusies pa visām Ķīnas provincēm. Tā cenzēja tos, kas centās brīdināt pasauli. Tā apturēja jaunu testu veikšanu un iznīcināja uz to brīdi esošos paraugus. Ķīnas Komunistiskā partija vēl arvien nav izsniegusi Ķīnas iekšienē savākto vīrusa materiālu pārējai pasaulei, neļaujot izsekot šī vīrusa evolūcijai,” sacīja Pompeo.

Šie apstākļi un tas, ka Pasaules Veselības organizācija nerealizē spiedienu uz Ķīnu, bet gan sadarbojas ar to, apejot jebkādus iespējamos konfliktu cēloņus, arī saniknojuši Balto namu, liekot gan prezidentam Donaldam Trampam, gan arī valsts sekretāram Pompeo asi kritizēt šo organizāciju.

Maiks Pompeo

Ženēvā bāzētā organizācija gan iebilst, ka viss, ko tā cenšas šobrīd paveikt – iegūt maksimāli daudz informācijas un palīdzēt, tādējādi apturēt globālo pandēmiju un glābt maksimāli daudz cilvēku visā pasaulē, atstājot starptautisko politiku politiķiem.

Amerikāņi arī pārmet Ķīnai, ka tā pandēmijas aizsegā īsteno citus apšaubāmus mērķus. “Vēlos izcelt divus ceļus, kā Ķīnas Komunistiskā partija, turpinot savu provokatīvo uzvedību, ekspluatē to, ka pasaules uzmanības fokusā šobrīd ir koronavīrusa krīze. Esam jau izteikušies par to, kas notiek Honkongā, kur Pekina, turpinot centienus graut autonomiju un likuma varu, arestējušas prodemokrātiskos aktīvistus, ieskaitot 81 gadu veco Martinu Lī. Tāpat redzat, ka Ķīna izmanto militāru spiedienu pret Taivānu un apklusina tās kaimiņus pie Dienvidķīnas jūras. Tā aizgājusi pat tiktāl, ka nogremdējusi vjetnamiešu zvejas kuģi. Savienotās Valstis stingri iestājas pret Ķīnas īstenoto iebiedēšanu, un ceram, ka atbildību no Ķīnas prasīs arī citas valstis,” paziņoja Pompeo.

Ķīnas atbilde Savienotajām Valstīm nāca daudzos informācijas kanālos, sākot no animācijas filmiņām, kurās Ķīna atspēko pārmetumus, kas skan no ASV Brīvības statujas puses, līdz vadošās Ķīnas domnīcas pārstāvja Viktora Gao izteikumiem britu raidsabiedrības BBC ēterā: “Mēs zinām, ka tieši šobrīd Kalifornijas pavalsts veic autopsijas jau agrāk mirušiem cilvēkiem. Viņi ir atskārtuši, ka vairāki nāves gadījumi, kurus iepriekš saistīja ar gripu, patiesībā ir koronavīrusa infekcijas izraisītas nāves. Autopsijas veic arī Ņujorkas štatā. (..) Ir ļoti daudz norāžu, ka koronavīrusa problēma bija ASV jau janvārī; pat varbūt 2019. gada decembrī. Dosim zinātniekiem iespēju veikt savu izpēti! (..) Savienotajām Valstīm pašām jāveic savs mājasdarbs, nevis jāšķeļ cilvēki un jāvaino Ķīna koronavīrusa izraisītos nāves gadījumos. Savienotās Valstis pilnībā izniekoja veselu februāra mēnesi un lielu daļu marta, neko daudz nedarot, lai sagatavotos koronavīrusam. Tā ir tā problēma! Un, ja arī kāda izmeklēšana veicama, tad tā būtu par šo.”

Saskaņā ar ASV norādīto Ķīna izmantojusi Covid-19 krīzi, lai īstenotu savus mērķus Honkongā un Dienvidķīnas jūras baseinā.

Tikmēr Irāna palaidusi kosmosā savu pirmo militāro satelītu. Tas atgādina, ka Irānai ir gan nepieciešamās tehnoloģijas, gan mērķis būt par kodolvalsti un Tuvo Austrumu reģiona vadošo lielvaru.

Krievijas loma

Kamēr Baltais nams izceļ Ķīnu un Irānu, Trampa politiskie pretinieki un vadošie mediji — „The Washington Post” un „The New York Times” — uzsver, ka dezinformācijas līderi nav duets, bet gan trio. Un trešā valsts tajā ir — Krievija.

“Trampam šajā gadījumā klājas ļoti grūti. Tramps ir viens no tiem ASV politiķiem, kas ir ļoti mīlēts Krievijā. Un ar viņu spēlējas kā ar lellīti, ar kuru var manipulēt visdažādākajās formās. Plus vēl iekšpolitikas problēmas – iejaukšanās vēlēšanās, Klintones e-pasti. Šobrīd parādās arī Ķīna. Bet man gribas brīdināt, ka

jānodala Krievijas un Ķīnas dezinformācija no salikšanas vienā katlā. Tās metodes ir atšķirīgas un sasniedzamā auditorija atšķirīga, un ietekme atšķirīga,” norāda Žaneta Ozoliņa.

Par dezinformāciju runā arī Atlantijas okeāna otrajā pusē – Eiropā. Taču te akcenti atšķirīgi. Eiropas Ārējās darbības dienests radījis līdzīgu ziņojumu tam, kurš tapis ASV Valsts departamenta paspārnē. Ir arī īpaša mājaslapa, kur izvērsti pastāstīti būtiskākie ziņojuma secinājumi, ieteikumi un padomi interesentiem. Pats ziņojums – tieši tāpat kā ASV – nav pieejams. Tomēr zināms, ka tajā īpaši izcelta tieši Krievijas kā vadošā dezinformatora loma.

Ārējās darbības dienests ir izveidojis 4500, kā viņi to sauc, prokremliskās dezinformācijas piemēru katalogu. Galvenie secinājumi un dezinformācijas veidi aplūkojami īpašā mājaslapā „Eiropas Savienība pret dezinformāciju”.

Spilgts piemērs, kas raksturīgs pandēmijas sākumā, ir apgalvojums, ka nekāda Covid-19 uzliesmojuma nemaz nav un tas ir pasaules vadošo farmācijas kompāniju izgudrojums savas peļņas vairošanai. Cits piemērs – laikā, kad Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons tika hospitalizēts ar Covid-19, Krievijas “RIA Novosti” sabiezināja krāsas un steidza ziņot, ka viņš jau pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas. Tāpat uzsvērts, ka Eiropas Savienības solidaritāte, saskaroties ar Covid-19 izaicinājumu, ir zudusi; ka Vācija vēloties atsaukt Krievijai piemērotās sankcijas, bet ASV ar saviem paziņojumiem cenšas maskēt lielo Ķīnas ieguldījumu humānās palīdzības un vīrusa izpētes ziņā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uz visiem izteiktajiem pārmetumiem atbildēja raksturīgā retoriskā veidā – sak’, šī dziesma jau dzirdēta un kļuvusi apnicīga. “Kas attiecas uz Eiropas Ārējās darbības dienesta paziņojumiem par dezinformāciju, ko it kā izplatot mūsu valsts saistībā ar visu, kas notiek ap koronavīrusu, man nebūtu pat īsti korekti to komentēt. Jo mums netika uzrādīts neviens fakts, kas apstiprinātu šādus apgalvojumus. Taisnību sakot, mēs pat vairs neprasām šādus faktus uzrādīt. Esam pieraduši, ka mūsu Rietumu kolēģi reizumis – pat ne reizumis, bet pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk – cenšas sazīmēt kādas kopīgas tēmas savos izdomājos par Krievijas vai jebkuriem citiem draudiem,” sacīja Lavrovs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

Interesanti, ka amerikāņi Eiropas Savienībai pārmetuši, ka Pekinas iejaukšanās dēļ tā ziņojumā mīkstinājusi toni attiecībā uz Ķīnu. Taču Ārējās darbības dienesta pārstāvis to kategoriski noraidījis.

Tomēr Ķīna ir izšķiroši svarīga valsts visai Eiropas Savienībai un katrai tās dalībvalstij. Kāpēc? Jo tā ir lielākais ražotājs pasaulē visam, kas šobrīd tik ļoti nepieciešams. Sākot no sejas maskām un respiratoriem līdz pat iekārtām, kas nodrošina papildu skābekļa pievadi un plaušu mākslīgu ventilāciju. Zinot, ka valsti pilnībā kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija, sliktas attiecības ar Pekinu vairums valstu nevar atļauties.

Izplata iedzīvotāji

“Tieši fakti ir tie, kas nemaz neeksistē. Ir tikai interpretācijas.”

Frīdrihs Nīče

Informāciju par koronavīrusu Latvijā – gluži tāpat kā citās valstīs – nebūt neizplata tikai mediji vai ieinteresētās valstis, slēpjoties aiz viltus lietotāju tīkla internetā. To izplata arī iedzīvotāji. Un ne tuvu ne vienmēr nolūkā apzināti veicināt dezinformāciju. Viens meklē popularitāti vai vāc klikšķus, kas ļautu nopelnīt ar interneta reklāmām, cits veido savu kontaktu tīklu virtuālajā telpā. Vairumam Latvijas iedzīvotāju videovēstījumu “Youtube” portālā gan salīdzinoši maz skatītāju.

Taču marta vidū tapusi kāda savdabīga amatieru dokumentālā filma. Nosaukums krievu valodā vēsta “Latvijas iedzīvotāji par koronavīrusu. Pirmā karantīnas diena”. Redzama Centrāltirgus apkaime, Stacijas tunelis Rīgā. Dzīve apstājusies gluži kā transportlīdzekļu sadursmē uz ielas; pa trotuāru iet cilvēks gāzmaskā. Nosaukumā pieteiktie Latvijas iedzīvotāji ir bezpajumtnieki un citas kolorītas personas, bet sarunu virza jautājums, vai nebiedē tas, ka nebūs tualetes papīra.

Citāts no filmas: “Ķīnieši mūs visus nogalinās. Vienkārši nogalinās. Un mums paliks... Mums jau tā ļaužu maz. Drīz te vairs vispār nebūs neviena.”

Šo “Youtube” kanālu uztur “Edart tv”. Viņi paši par sevi raksta: ““Edart tv” ir divu harismātisku, mērķtiecīgu un pavisam noteikti bezbailīgu puišu radošā apvienība ar sākotnējo mērķi atspoguļot mūsu pašu pilsētas Rīgas dzīvi, vēršot akcentu uz zemāk esošu sabiedrības slāņu dzīves aizkulisēm un ne tikai.” Savulaik ierobežotu atpazīstamību un odiozu slavu izpelnījās viņu video, kurā radošais tandēms samaksā prostitūtai stāvoklī par izģērbšanos pie viņu auto un sarunājas mašīnas salonā.

Melīga informācija arī Latvijā sāka izplatīties vēl pirms pirmās laboratoriski apstiprinātās koronavīrusa infekcijas Covid-19 diagnozes. Niks Endziņš jau sēž uz apsūdzēto sola par viltus ziņu izplatīšanu, sociālo ziņu vietnē “Facebook” viņš atkal ievietojis melīgu informāciju – “šodien Latvijas infektoloģijas slimnīcā tika ievests pirmais pacients, kas slims ar konora (sic.) vīrusu. Un tas nav joks. Kā es to zinu? Tāpēc, ka manai mammai draudzenei mamma strādā tajā video”. Ar video dalījušies jau 2200 cilvēku, tomēr tajā teiktais ir meli. Tobrīd Latvijā nebija neviena laboratoriski apliecināta koronavīrusa gadījuma.

Tomēr neviena ziņa nav tik bieži citēta Latvijā kā kāda publikācija Krievijas propagandas medijā “Sputņik”.

Tikai trīs dienas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā “Sputņik” publicēts raksts ar zīmīgu jautājumu virsrakstā: “Vai koronavīruss izgudrots Latvijā?”

“Redzat, šis raksts patiesībā ir tipisks krievu mediju produkta atspoguļojums. Šeit nav tik vienkārši atbildēt – dezinformācija vai ne. Jāņem vērā, kas ir mērķa auditorija. Tie, kas lasa “The Washington Post” un skatās BBC, tie nav,” saka Žaneta Ozoliņa.

Ironiskajā rakstā vaicāts, kādēļ visā vainot Ķīnu, ja iemeslus palaist koronavīrusu var atrast arī Eiropā, piemēram, tikt vaļā no vecāka gada gājuma ļaudīm, par kuriem jaunās paaudzes ekonomisti patiešām bieži runā tikai kā par slogu sociālajam budžetam. Bet vīrusu varot radīt pat Latvijā, jo vai gan te trūkstot talantīgu biologu un farmaceitu. Pietiekot atcerēties par mildronāta lietu, ar kura palīdzību no ierindas izkrita liels skaits kaimiņvalsts, proti, Krievijas sportistu.

“Šis raksts, uz ko jūs atsaucaties, ir patiešām uztverams kā feļetons. Bet ir jābūt labam krievu valodas pārzinējam, lai lasītu ne tikai vārdus, bet arī saprastu kontekstu, lai saprastu arī to ironiju, kas tajā slēpta. Vienam otram žurnālistam, kas īsti neorientējas krievu valodā, var izlikties, ka tas ir ļoti precīzs kādu pieņēmumu vai apsvērumu atspoguļojums, nevis feļetona žanra sastāvdaļa,” skaidro Ozoliņa.

Žaneta Ozoliņa

Slēgtās ziņapmaiņu vietnes

“Daudziem šķiet – ja reiz viņi atzinuši kļūdu, tad nav vairs nemaz nepieciešams to labot”

Austriešu rakstniece un dramaturģe Marija fon Ebnere-Ešenbaha

“Sveiciens visiem! Esmu Aleksandrs Golosovs, ir 2020. gada 5. maijs un vēlos pastāstīt, kā tikai vienas dienas laikā esmu izārstējies no koronavīrusa.” Tas ir fragments no viena no video klipiem, kas neticamā straujumā izplatās “WhatsApp” saziņas rīkā. Ierakstā redzamais cilvēks, kas jauc jēdzienu “infekcija” ar lietvārdu “inficēšana”, krieviski apgalvo, ka esot ārsts un strādājot kādā, kā viņš saka, “medicīnas struktūrā” Itālijā. Saprotot, ka ir slims, un zinot, ka spirts ir efektīvs dezinfektants, viņš esot izdomājis efektīvu metodi koronavīrusa iznīcināšanai – spirta inhalācijas ar bagātīgi samērcētām kompresēm, ko liek uz sejas.

Šie apgalvojumi ir ļoti bīstami meli! Tieša spirta tvaiku ieelpošana ļoti drīz izraisīs samaņas zudumu, bet video redzamajā veidā cilvēks, visticamāk, aizies bojā. Cilvēka plaušām nepieciešams atmosfēras gaiss. Viena no koronavīrusa infekcijas sekām ir tādi bojājumi plaušās, kuru dēļ atmosfēras gaisa uzsūkšana kļūst neiespējama. Spirta tvaiki nav atmosfēras gaiss, tie nevairo skābekļa saturu un nekādi nevar atvieglot pacienta stāvokli.

Atšķirībā no mediju publikācijām vai informācijas sociālajos medijos

tieša ziņapmaiņa atvērusi jaunu dezinformācijas fronti. Tā ir pat vēl bīstamāka, turklāt praktiski nekontrolējama.

“Šobrīd arī pētnieki ļoti uztraucas par slēgtajām ziņapmaiņu vietnēm – “Telegraf”, “Viber”, “Whatsapp” u.c. Kā pētnieks nevari zināt, kas notiek, ja neesi pievienots un nevari sekot tam, kas tur notiek. Šīs ir nepārtraukti informāciju atražojošas telpas, kas var saindēt un sabojāt arī cilvēku reālo uzvedību,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.

Anda Rožukalne

Gadījumos, kad bīstamu vēstījumu izplatīšanās slēgtajās grupās saistīta ar kaimiņvalsts mērķtiecīgu rīcību, viens no motīviem, vismaz sākotnēji, bija parādīt koronavīrusu kā nebūtisku problēmu, kā slimību, kas ir problēma tikai daudz kritizētajām Rietumu valstīm, un vispār mazināt koronavīrusa kā temata nozīmīgumu cilvēku savstarpējā saskarsmē. Galu galā, ja koronavīruss nav būtisks temats, tad nav pamata arī kritizēt valsti par rīcības trūkumu. Šādi var iegūt nedaudz laika, lai mobilizētu resursus un vēlāk demonstrētu aktīvu rīcību un vislielākās rūpes par sabiedrības veselību.

Šobrīd Krievijā neviens vairs nesmejas par koronavīrusu un tā sekām. Valsts ir smagi skarta, un arī valdība iegulda milzu līdzekļus un varas resursus epidēmijas seku ierobežošanā.

Profesore Rožukalne iesaka cilvēkiem tādās grupās, tostarp slēgtās, klaji melīgai informācijai pretī likt kompetentus viedokļus, iesaistīt diskusijās un interneta komentāros speciālistus vai izglītotus komunikatorus. Pētījumi apliecina, ka vairums cilvēku tomēr labprāt ieklausās uzticamā un derīgā informācijā.

“Ārkārtīgi daudz informācijas [medijos] balstās sagatavītēs. Un, ja Veselības ministrijā vai citur nav iedomājušies tādus materiālus sagatavot, tad medijos tie nenonāk. Jo medijiem vai nu nav resursu, vai arī nav tādas profesionālā darba rutīnas, kas liek šādus materiālus sagatavot,” skaidro Rožukalne.

Pagaidām mūsu telefonos un datoros – gan atvērtajā komunikācijas telpā, gan slēgtajās grupās – turpina izplatīties dezinfodēmija, kurā savu artavu pieliek pat no politikas tālas skatuves slavenības un dažāda kalibra interneta zvaigznes. Cilvēki vēlas ar Covid-19 tematu pievērst uzmanību sev, paust savas emocijas publiski un vairot savu auditoriju internetā, bieži gluži merkantīliem mērķiem.

Infodēmijas vai, precīzāk, dezinfodēmijas upuri šajā karā ir tikai anonīmi bandinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti