Venecuēlas opozīcija guva iespaidīgus panākumus 2015. gadā, vēlēšanās izcīnot vairākumu parlamentā. Kopš tā laika daudzi šīs valsts politiskie līderi pakļauti vajāšanai. Pēc nevalstisko organizāciju datiem, pašlaik Venecuēlas cietumos atrodas 348 politieslodzītie un pēdējos piecos gados nogalināti vairāk nekā 200 protestētāju.
Līdzīgi scenāriji
Parlamenta vēlēšanās, kas Venecuēlā notika 6. decembrī, valdošā partija ieguva 68% balsu, taču vēlētāju aktivitāte bija vien 31%. Tādējādi prezidents Nikolass Maduro atjaunoja kontroli pār valsts likumdošanas institūciju.
Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš 2019. gada janvārī sevi pasludināja par Venecuēlas pagaidu prezidentu, pauda šaubas par vēlēšanu rezultātiem vēl pirms to pasludināšanas. Vācija, ASV un vēl vairāk nekā 50 valstu atzina Gvaido par pagaidu prezidentu un turpina viņu atbalstīt.
Parlamenta vēlēšanu diena Venecuēlā bija masu protestu Baltkrievijā 120. diena. Šīs valstis šķir milzīgs attālums, un tās ir ļoti dažādas daudzos aspektos. Bet ir arī kaut kas kopīgs – tie ir centieni atbrīvoties no korumpēta un autoritāra režīma.
Baltkrievijas opozīcija var gūt derīgas mācības no venecuēliešu cīņas pieredzes, uzskata poļu politologs, ekonomikas doktors, domnīcas "Eiropas Ārējo attiecību padome" (European Council on Foreign Relations, ECFR) zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Zerka. Komentārā, kas publicēts ECFR portālā, Zerka dod desmit padomus, kas, pēc viņa domām, var būt īpaši svarīgi Baltkrievijai. Un tā – ko varētu darīt (vai nedarīt) Baltkrievijas opozīcija, lai sasniegtu savus mērķus.
1. Izvairieties no nevajadzīga simbolisma. Tika uzskatīts, ka, starptautiski atzīstot Gvaido par likumīgo prezidentu, tiks labāk mobilizēti protestētāji. Tā kādu laiku arī bija, kamēr režīms neapspieda demonstrācijas. Pēc tam starptautiskā atzīšana sāka tikai traucēt. Gvaido bija prezidents bez reālas varas valstī, un tas (kopā ar ekonomikas sabrukumu, masu emigrāciju un pandēmiju) likumsakarīgi noveda pie vilšanās viņā. Svetlanai Tihanovskai ir spēcīgākas pozīcijas, lai pretendētu uz prezidenta amatu, jo viņa, visticamāk, uzvarēja prezidenta vēlēšanās 9. augustā.
Tomēr viņai nevajadzētu censties panākt starptautisku atzīšanu kaut vai tāpēc, ka cilvēku mobilizācijai viņai tas nav vajadzīgs. Tāda notikumu attīstība var atgrūst daļu opozīcijas atbalstītāju un sagatavot viņai neapskaužamo "valdnieka bez karaļvalsts" lomu. Baltkrievi protestē pret Aleksandru Lukašenko ne tikai tāpēc, ka, pēc viņu domām, viņš zaudējis vēlēšanās, viņi arī neuzskata viņu par leģitīmu režīma četrus mēnešus īstenotā terora dēļ, raksta Zerka.
2. Esiet uzmanīgi, kaut ko lūdzot ārzemju draugiem. 2019. gadā ASV noteica sankcijas pret vairākām Venecuēlas ekonomikas nozarēm papildus jau agrāk ieviestajām sankcijām pret režīma svarīgākajiem atbalstītājiem. Tika uzskatīts, ka tas dos pēdējo triecienu Maduro.
Tā vietā režīmam parādījās iespēja paziņot, ka Venecuēlas tautas ciešanu iemesls ir ASV politika, nevis Venecuēlas amatpersonu nekompetence ekonomikā un korupcija. Militārā apvērsuma mēģinājums 2020. gada maijā, kas tika organizēts ar amerikāņu privātās militārās kompānijas palīdzību, bija neveiksmīgs, un tādēļ Gvaido un viņa komanda nonāca muļķīgā stāvoklī. Tas ir noderīgs brīdinājums tiem Baltkrievijas opozicionāriem, kuri uzskata, ka plašu Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešana piespiedīs Lukašenko aiziet, bet pretošanās režīmam tikai ar mierīgiem līdzekļiem nedos panākumus.
3. Lūdziet savus draugus izmantot spiediena izdarīšanas instrumentus. Pēc politologa prognozēm, jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens mēģinās risināt Venecuēlas krīzi ar Turcijas un Ķīnas palīdzību. Šīs abas valstis turpina uzturēt tirdznieciski ekonomiskos sakarus ar Venecuēlu. Baltkrievijas opozīcija atrodas sarežģītākā situācijā, ņemot vērā Baltkrievijas ekonomisko un politisko atkarību no Krievijas. Taču Eiropas Savienība un ASV tomēr var izmantot savas sarežģīti savijušās saiknes ar Krieviju un Ķīnu, lai atrunātu šo valstu vadību no atbalsta sniegšanas Lukašenko.
4. Turieties tālāk no ģeopolitikas. Ja krīze paliks reģionāla, tās risinājums arī var būt reģionāls. Gadījumā, ja tā iegūs globālu mērogu, jebkurš risinājums var izrādīties bloķēts. Venecuēlas opozīcijas un Maduro režīma pretstāve kļuvusi par vēl vienu elementu globālajā sāncensībā starp ASV, Ķīnu un Krieviju, un opozicionāriem tas bija ļoti negatīvs faktors. To pašu var gaidīt arī Baltkrievijā, ja protesti tiks uzdoti par cīņu starp Austrumiem un Rietumiem. Tā vietā protestētājiem jāliek pasaulei saprast, ka viņi cīnās ar asiņainu diktatūru, – par demokrātiju, cilvēktiesībām un cieņu.
5. Piesargieties no ārzemju draugiem, kuri izmanto jūsu krīzi saviem iekšējiem politiskajiem mērķiem. Tas tikai diskreditē vietējo opozīciju un padara to par ārzemju spēku instrumentu. Protestētājiem pašiem jānosaka savi mērķi un uzdevumi, bet ārzemju draugiem uzmanīgi jāpalīdz viņiem nostiprināt pozīcijas.
Venecuēlas krīzes laikā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem un mudināja uz rīcību, kas, kā vēlāk izrādījās, neguva prezidenta Donalda Trampa atbalstu. Citi ārvalstu starpnieki, tādi kā bijušais Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Sapatero, nepalīdzēja opozīcijai saglabāt vienotību.
Attiecībā uz Baltkrieviju eiropieši bijuši uzmanīgāki.
Tomēr, tā kā lielākā daļa opozīcijas līderu atrodas Viļņā vai Varšavā, pastāv risks, ka daži no viņu draugiem reiz pārvērtīsies no noderīgiem sabiedrotajiem par pārāk uzstājīgiem padomdevējiem, kas īsteno savas intereses.
6. Esiet pragmatiski. Jābūt atvērtiem sarunām ar dažādiem režīma grupējumiem un gataviem politiskam kompromisam. Venecuēlas opozicionāru galvenā vājā vieta ir viņu nopietnās domstarpības jautājumā par viņu sarunām ar režīmu. Baltkrieviem šajā ziņā situācija ir daudz labāka – viņi pauž kopīgu viedokli un pieņem Tihanovsku kā savu līderi. Tomēr pagaidām viņi ir ceļa sākumā un viņiem var rasties kārdinājums priekšlaicīgi atteikties no pragmatisma, ja viņi būs vīlušies tā ierobežotajos rezultātos.
7. Nedomājiet, ka policija un armija pāries jūsu pusē. Venecuēlā uz to cerēja pēdējos divus gadus, taču cerības nepiepildījās. Iespējams, opozīcija nenovērtēja faktu, ka Maduro veica armijā tīrīšanas un pakļāva armiju korumpētu ģenerāļu kontrolei. Izskatās, ka Baltkrievijā pagaidām nekā tāda nav. Tomēr nevajag gaidīt, ka liela daļa tiesībsargājošo iestāžu darbinieku galu galā sapratīs, ka patriotisms nozīmē pievienoties protestētājiem. Tā vietā Baltkrievijas opozīcijai jāpastiprina un jāpaplašina stimuli miliču un karavīru pārliecināšanai. Pagaidām šajā frontē tā rīkojas sekmīgi – paziņots par Tautas tribunāla izveidošanu, lai tiesātu par noziegumiem pret protestētājiem, apsolīta amnestija tiem, kuri atzīsies nesen pastrādātajos noziegumos un pāries opozīcijas pusē, tiek vākti līdzekļi vajāto atbalstam un tiek mēģināts paplašināt savu bāzi valsts administrācijā strādājošo vidū. Šādā virzienā jāturpina darboties, uzskata politologs.
8. Noturiet pasaules sabiedrības uzmanību, informējiet pasauli par to, kas notiek valstī. Prestižam ir nozīme pat izstumtajām valdībām. Starptautiskā uzmanība un ziņas par represijām diktatoriem rada satraukumu. Represijas pastiprinās, kad starptautiskās uzmanības līmenis krītas un režīms jūt, ka tam ir lielāka rīcības brīvība.
9. Palīdziet cilvēkiem risināt ikdienas problēmas. Ja opozīcijas aktīvisti sāks masveidā emigrēt, kas turpinās revolūciju? Un kā tādā gadījumā kliedēt iespaidu, ka revolūcija tiek vadīta no ārpuses? Opozīcijai ir ļoti svarīgi saglabāt sakarus un struktūras valsts iekšienē. Turklāt, ja iedzīvotāji atgriezīsies pie savu finansiālo un veselības problēmu risināšanas, vai saglabāsies potenciāls politiskajai revolūcijai? Kā neļaut pašreizējām dusmām apdzist un pārvērsties izmisumā? Lai to panāktu, opozicionāriem jāparāda, ka viņi var palīdzēt cilvēkiem risināt problēmas, kas rodas saistībā ar protestiem. Baltkrievijas opozīcija un diaspora jau veic lielisku darbu šajā virzienā, veidojot fondus protestētāju, streikotāju, bēgļu un no režīma rīcības cietušo atbalstam. Tai jābūt gatavai palielināt šo palīdzību.
10. Saglabājiet vienotību. Venecuēlā opozīcija bija vienota, taču pirms 6. decembra parlamenta vēlēšanām tomēr sašķēlās. Kāds no opozicionāriem piedalījās vēlēšanās, citi tās boikotēja, taču galu galā šķelšanās vājināja gan vienus, gan otrus. Baltkrievijas opozīcija līdz šim palikusi saliedēta. Taču, tā kā opozicionāriem ir vairāki ietekmīgi līderi un daži no viņiem joprojām atrodas cietumā, Lukašenko ir pietiekami daudz iespēju, lai mēģinātu savus oponentus sašķelt. Spēks ir vienotībā, rezumē poļu politologs Pāvels Zerka.
