De Facto

Skolēnu ēdienkarte: bojāti dārzeņi un zivju pirkstiņi

De Facto

Grib stiprināt politiķu un baznīcas kontroli pār medijiem

Soda par nekvalitatīvu un laikā nenodotu ceļu; piegādātāji paliek bešā

«De facto»: Uzņēmumu soda par nekvalitatīvu ceļu, piegādātāji paliek bešā

Par laikā nenodotu un nekvalitatīvu ceļu uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) piemērojuši 246 752 eiro soda naudu, kā arī papildu garantijas laiku Vācijas ceļu būves meitas uzņēmumam “Hochtief Solutions Baltics”. Vairāki piesaistīti apakšuzņēmēji kļuvuši maksātnespējīgi, bet citi, kas piegādājuši preces un pakalpojumus, joprojām atlīdzību par to nav saņēmuši. Lai cīnītos par savu naudu, uzņēmēji pat mēģinājuši atsaukt atbilstības sertifikātus. Taču februārī ceļu pieņēma ekspluatācijā.

Notikušais saistīts ar autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) ceļa posmu septiņu kilometru garumā no Zaubes Ogres virzienā, kas 2015.gada februārī pieņemts ekspluatācijā.

Papildus soda naudai par nokavēto būvniecības pabeigšanas termiņu, LVC veiktajā ekspertīzē atklāts, ka asfalts uzliets nepietiekami biezs un uzņēmējam bija jāpiemaksā arī par trūkstošo asfalta kārtu 31 453 eiro. Bet papildu garantijas laiks pieprasīts par vietām ar defektiem.

“Bija diezgan daudz problēmu. Bija problēmas ar materiālu kvalitāti. Jau būvniecības laikā mēs konstatējām, ka materiāls neatbilst, un nācās pārbūvēt; uz šo brīdi – uz pieņemšanas, pabeigšanas brīdi ir vēl vērojamas atsevišķas neatbilstības. Galvenā problēma bija termiņu kavējums –

par 100 dienām ir nokavēts termiņš, par ko ir vislielākā soda nauda būvniekam,” “De facto” saka LVC Ražošanas pārvaldes vadītājs Gints Alberiņš.

Ceļa būvdarbu izpildīto darbu kopsumma (pirms samazinājuma) bija 4 897 398 eiro. Taču šī ceļa posma rekonstrukcijas laikā vairāki piesaistītie apakšuzņēmēji kļuvuši maksātnespējīgi, viens palicis virknei uzņēmumu parādā. Bet materiālu un pakalpojumu piegādātāji no būvniecībā iesaistītajiem starpniekiem gaida samaksu par faktiski paveikto.

Lai cīnītos par savu naudu, uzņēmēji pat mēģinājuši atsaukt atbilstības sertifikātus. Taču februārī ceļu pieņēma ekspluatācijā.

Ar tiesas palīdzību cīņu turpina arī “Hochtief Solutions Baltics”. Uzņēmums raidījumam “De facto” interviju atteica, norādot uz aktuālo tiesvedību. E-pasta vēstulē valdes loceklis Aleksandrs Vāgners raksta: “Bijusī SIA HOCHTIEF Solutions Baltics vadība bija spiesta griezties tiesā ar lūgumu piedzīt no tiešiem P32 būvniecības darbu izpildītājiem atlīdzināšanu par zaudējumiem, kuri uzņēmumam nodarīti mūsu bijušo apakšuzņēmēju darbu pārtraukšanas dēļ, kas izraisīja lielu aizkavēšanos darbu veikšanas grafikā, kas, savukārt, izraisīja apakšuzņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu.”

LVC konkursā 2012.gadā starp četriem pretendentiem uzvarēja “Hochtief Solutions Latvia” (uzņēmuma nosaukums pirms maiņas) apvienībā ar “CP World”.

Pēc “De facto” rīcībā esošās informācijas, “CP World” savam partnerim bija sagatavojis piedāvājumu ceļa posmu izbūvēt par 4,27 miljoniem eiro (tolaik – trīs miljoniem latu) Konkursā “Hochtief Solutions Latvia” startēja ar piedāvājumu, kas bija vairāk nekā pusmiljonu eiro dārgāks par šo, bet joprojām – zemākais no visiem (4 935 054 eiro).

“Hochtief Solutions Latvia” ir vācu kompānijas meitasuzņēmums, un Latvijā reģistrēts pāris mēnešu pirms konkursa izsludināšanas. Oficiālie dati liecina, ka tajā strādā 19 cilvēku un tai nav reģistrēta ceļu būves tehnika, tikai daži vieglie auto.

Darījumos “Hochtief Solutions Latvia” pārstāvēja ģenerāldirektors Mārtiņš Priede. Viņš pazīstams arī kā ralliju dalībnieks, startējot vienā ekipāžā ar draugu un politiķi Emīlu Jakrinu, kurš darbojas satiksmes nozarē. Savukārt kā kvalitātes menedžeris bija piesaistīts bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Bors.

Praktisko būvdarbu puse bija uzticēta partnerim “CP World”, kuru vadīja nozarē pazīstams uzņēmējs Mārtiņš Vitkovskis.

Būvdarbi uz ceļa pie Zaubes oficiāli sākās 2012.gada rudenī. Jau ziemā rēķinu apmaksa piesaistītajiem uzņēmējiem kavējās. Viņiem nebija pārliecības, ka saistības tiks nokārtotas. Piemēram, “OK Būvmateriāli” piegādātos un neiebūvētos materiālus no būvlaukuma aizveda. Pārējo summu mēģinās atgūt tiesas ceļā.

“OK Būvmateriāli” valdes priekšsēdētājs Ojārs Bite raidījumam “De facto” atklāj, ka formāli viņi preces piegādāja “Aj etLabora”, bet, tā kā tas bijis jauns uzņēmums, tad galvojis līgumsabiedrības biedrs “CP World.” “Kad starp šiem partneriem sākās strīdi un laikus netika apmaksātas piegādātās caurtekas, mēs griezāmies gan pie viena, gan otra, un tad šajās sarunās tika panāktas vienošanās, ka “Hochtief” pārņem šīs saistības un samaksā mums. Tika apsekots objekts, sastādīti apsekošanas akti, piedalījās būvuzraugi, autoruzraugi, būvdarbu vadītāji, projektu vadītāji utt. Kad vajadzēja to parakstīt, lai veiktu apmaksu, tad “Hochtief” sāka izvairīties,” saka Bite. Vienošanās tā arī netika parakstīta.

Saskaņā ar vairāku šī ceļa būvē iesaistīto liecībām, sākumposmā bez jau minētā “CP World” bija vēl divi apakšuzņēmēji, ar kuriem piegādātāji bija  slēguši līgumus - “AJ etLabora” un “Terra Ingenium”. Būvniecībai aizsākoties, tās drīz viena pēc otras sāka maksātnespējas procesus, tostarp - ģenerāluzņēmēja sabiedrotais “CP World”. Tas palicis parādā apakšuzņēmējam “AJ etLabora” 1 127 435 eiro.

“CP World” bijušais vadītājs Mārtiņš Vitkovskis “De facto” norāda, ka viņiem ar ģenerāluzņēmēju pirmajā ziemā radušās domstarpības par savstarpējiem norēķiniem. Interviju “De facto” viņš atsaka.

Tad “Hochtief Solutions Latvia” darbu veikšanai piesaistīja “Dižcildi”, kas līdz tam bija būvējis meža ceļus un nodarbojies ar lopkopību. Arī šis uzņēmums ar piegādātājiem nav norēķinājies. Bet ģenerāluzņēmējs “Dižcildiem” pārmet nekvalitatīvu darbu un to pārtraukšanu.

Kamēr šie uzņēmumi tiesājas, tie ne viens, ne otrs nebija gatavs sniegt interviju “De facto”.

Ja apakšuzņēmējs izpilda vismaz 20 procentus no būvdarbiem, par tā piesaistīšanu būtu jāpaziņo LVC un jāpārliecinās par nodokļu nomaksu. Taču šajā gadījumā tā nav noticis, lai gan, piemēram, “Dižcildiem” līgums paredzēja darbus par vairāk nekā trim miljoniem eiro.

“Mums oficiāli tur neparādījās apakšuzņēmēji, un visi bija "Hochtief" vestēs,  visi draudzīgi izlikās par ģenerāluzņēmēju. Un arī šobrīd mums nav dokumentālu pierādījumu. Tā kā tas, ko saka, ka tur ir bijis apakšuzņēmējs, vai kāds, kuram palicis parādā – acīmredzot nāksies griezties tiesā un pierādīt, ka bija apakšuzņēmēji,” saka Alberiņš.

“Hochtief Solutions Baltics” šā gada sākumā nomainījis valdi. Uzņēmumā vairs nestrādā ne ģenerāldirektors Mārtiņš Priede, ne Aigars Bors. Ar Priedi “De facto” neizdevās sazināties, bet Bors interviju atteica.

Savukārt cietušie uzņēmēji vēlas, lai arī Latvijā, līdzīgi kā citur, ģenerāluzņēmējs būtu  atbildīgs arī par apakšuzņēmēju saistībām.

“Galvenajam uzņēmējam ir jāpārliecinās, ka cena ir adekvāta, nevis vienkārši zema un interesanta, lai varētu  tur uz starpniecību paņemt pusmiljonu vai vairāk, bet ka tiešām tas atbilst kvalitātei un ka partneris ne tikai izpildīs būvdarbus, bet arī norēķināsies ar visiem, kas būs piedalījušies būvniecības procesā,” saka vairāku uzņēmumu pārstāve, advokāte Agnija Granžē.

“Latvijas Valsts ceļi” tagad sākuši prasīt plašāku informāciju par apakšuzņēmējiem. Tikmēr it kā par Eiropas fondu naudu būvētais ceļš uzbūvēts uz nelielo uzņēmēju rēķina.

“Hochtief Solutions Baltics” Latvijā nav vinnējis konkursus bez partneru piesaistīšanas. Kopā ar citiem viņi bijuši iesaistīti lidostas infrastruktūras būvdarbos, piestātnes Ventspilī un profesionālās skolas Daugavpilī.

Savukārt uzņēmēji, kuri par darbu vai precēm atlīdzību nesaņēma, vērsušies pie politiķiem. Viņu sūdzība pārsūtīta Finanšu policijai, kas to pagājušajā nedēļā pārsūtīja Valsts policijai.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti