De Facto

Rēzekne iztērē 1,2 mlj priekšvēlēšanu labumiem

De Facto

Cīņa ar korupciju: īsta prioritāte vai tikai sauklis?

No VID «rotējamo saraksta» uz daudzmiljonu projektiem

«De facto»: Undzēns no VID «rotējamo saraksta» kļuvis par divu iestāžu vadītāju

Aigaram Undzēnam no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “rotējamo sarakstā” iekļauta darbinieka izdevies kļūt par divu iestāžu vadītāju vienlaikus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Viņš nepilnu gadu vada Vides reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un tagad arī iecelts par Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Tagad Undzēna pārraudzībā notiek daudzmiljonu Eiropas Savienības fondu administrēšana, kā arī plānotas pamatīgas reformas.

Undzēns dažādos amatos Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopumā nostrādājis vairāk nekā 20 gadus. Pērn viņš nonāca rotējamo darbinieku sarakstā.

Sarakstā iekļāva arī tos strādājošos, par kuru godaprātu bija radušās šaubas. Daļa no viņiem darbu valsts pārvaldē pameta, citus pārcēla uz mazāk ietekmīgiem amatiem. Taču ne Undzēnu.

Pavisam negaidot, pērn pavasarī Undzēnu iecēla par Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoru. Iestāde nodarbojas ar daudzmiljonu Eiropas Savienības fondu administrēšanu un vairāku valsts informācijas sistēmu uzturēšanu. "Undzēna kungs tika pārcelts no VID par VRAA direktoru pirms tā dēvētajām rotācijām. Cilvēks ļoti pieredzējis, ar lielu darba pieredzi," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Šobrīd Undzēns ne tikai vada Valsts reģionālās attīstības aģentūru, bet pirms dažām nedēļām kļuva arī par Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju.

Iespējams, ka ne jau Undzēna pieredze, bet gan pazīšanās ar politiķiem ir tā, kas, pat pēc viņa iekļaušanas VID darbinieku “rotējamo sarakstā”, ļāvusi ierēdnim turpināt veiksmīgu karjeru valsts pārvaldē, norāda "De facto".

Undzēns savulaik kopā ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Gaidi Bērziņu studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē. Bērziņš gan noliedza, ka būtu veicinājis kursa biedra karjeru.

Undzēns klātienes intervijai nepiekrita. Savukārt telefonsarunā tā arī neatklāja, kāpēc tieši viņam piedāvāts uz laiku vadīt vēl vienu Nacionālās apvienības ministra pakļautībā esošu iestādi.

"Kā es tiku? Es kā ierēdnis tiku nozīmēts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra puses papildus tiešajiem pienākumiem veikt ģenerāldirektora pienākumus," norāda Undzēns.

Undzēna jaunais amats esot uz pagaidu laiku. Taču tieši šobrīd tas ir ļoti nozīmīgs. Tuvākajā laikā jāīsteno vairāk nekā deviņus miljonus vērts projekts. Tāpat, iespējams, plānota iestādes apvienošana ar Valsts vides dienestu. "Tas, kas šobrīd ir uzsākts vai tūlīt tiks sākts, ir Dabas aizsardzības pārvaldes funkciju audits, tostarp vērtējot arī Valsts vides dienests funkcijas. Tas tiek darīts ar mērķi, lai novērtētu, vai kādās jomās, piemēram, vides inspektoru darbā, nenotiek dublēšanās," skaidro VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Funkciju audita rezultāti būšot zināmi maijā.

Nākamā gada budžeta veidošanas laikā, varēšot lemt arī par iespējamo iestāžu apvienošanu. Šādā situācijā politiķiem pietuvinātai personai īstenot pārmaiņas varētu būt vieglāk. "Tas ir Jūsu pieņēmums un savā ziņā taisnība Jums," norāda Undzēns.

"Es esmu cilvēks, kurš ir pieradis vadīt pārmaiņas. Ja kolektīvs pats vēlas pārmaiņas un viņi uzskata, ka vajadzīgas šīs pārmaiņas, tad man kaut vai kā pagaidu vadītājam ir pienākums atbalstīt kolektīvu," uzskata Undzēns.

“De facto” noskaidroja, ka zināmas pārmaiņas uzsāktas jau šobrīd. Taču tās nenotiekot pēc darbinieku iniciatīvas. Strādājošie esot neapmierināti ar Undzēna vadības stilu. Taču kameras priekšā runāt atteicās, baidoties no iespējamas Undzēna atriebības.

Undzēna vadītajā pārvaldē tūlīt aizsāksies deviņus miljonus eiro vērts projekts. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka vadītāja amats tajā šobrīd ir nozīmīgs. Pirmo reizi visā Latvijā tiks apzinātas dabas vērtības.

Pārvaldei ne tikai būs jāadministrē miljoni, bet projekta gaitā gaidāmas pretēju interešu sadursmes. Proti, dabas aizsardzības eksperti uzskaitīs dabas vērtības. Savukārt zemes īpašniekiem to atklāšana viņiem piederošajās teritorijās nav izdevīga.

Sabiedrības uzmanību Undzēns izpelnījās pērn notikušās VID preses konferences laikā. Toreiz amatpersonas taisnojās par iestādē strādājošo izmeklētāju skaidras naudas uzkrājumiem un dāvinājumiem. Undzēns ap roku bija aplicis ierēdņa atalgojumam neadekvāti dārga zīmola pulksteni.

“De facto” arhīvos atrodams, ka neviennozīmīgi vērtējams ir veids, kā pirms apmēram septiņiem gadiem Undzēns kļuva par VID ģenerāldirektores vietnieku.

Visticamāk, Undzēns baidījās izkrist svešvalodu pārbaudē. “De facto” rīcībā esošā informācija liecināja, ka viņš, iespējams, centies iegūt vai pat ieguvis gaidāmā testa jautājumus. Tos Undzēns lūdzis kādam konkursa komisijas darbiniekam, kurš vēlāk par to centies informēt VID ģenerāldirektori, taču palicis nesadzirdēts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti