De Facto

Ieskats 29. maija «De Facto» tematos

De Facto

De Facto - Kultūras ministrija uzrunā krievvalodīgos par karu Ukrainā; Darbā atjauno korupcijas skandālā iesaistītu muitnieku

Kas pārcirtīs svešvalodu nepieejamības apli?

De facto: Tikai piektdaļa skolu var piedāvāt alternatīvu krievu valodai

Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4. klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma “De facto” uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas Universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji. 

Pierīgā esošā Ikšķiles vidusskola ir viena no tā retajām skolām valstī, kur vecāki jau pirms skolas gaitu sākuma izvēlas, vai no 4. klases bērns mācīsies vācu vai krievu valodu. Citu valodu izvēļu gan te nav. Bet vai skola, kurā mācās 1176 audzēkņi, būtu gatava mācīt arī citas Eiropas Savienības valodas?

“Ideja ir ļoti skaista, un arī mums Ikšķiles vidusskolā pāris gadus atpakaļ bija vēlme palielināt svešvalodas valodu klāstu, piedāvājot itāļu vai spāņu, vai franču. Rezultātā neviens pedagogs nepieteicās. Vai, ja bija kāds, tad atalgojums nebija apmierinošs,” atzīst Ikšķiles vidusskolas direktore Ginta Liepiņa.

Normatīvie dokumenti nenosaka, kura svešvaloda, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Mācību iestāde sadarbībā ar skolas padomi, ņemot vērā vecāku un skolēnu vēlmes, kā arī skolotāju un mācību līdzekļu pieejamību, to izlemj pati.

Par spīti tam, ka skola ir liela un varētu nodrošināt skolotājiem pilnu slodzi, arī vecāki līdz šim devuši priekšroku krievu valodai. Šajā skolā vācu valodu kā otro svešvalodu mācās aptuveni viena klase pret četrām, kur audzēkņi izvēlējušās krievu valodu kā otro svešvalodu.

“Pēc februāra notikumiem Ukrainā – kara sākuma – vairāki vecāki izteikuši vēlmi [bērniem] pāriet mācīties vācu valodu, ka viņi nevēlas mācīties krievu valodu,” novērojusi skolas direktore.

Šobrīd skolā strādā viena vācu valodas skolotāja Grineta Kimmele, tomēr viņa apšauba, vai tiktu galā, ja ievērojami palielinātos slodze.

“Sakarā ar to, ka mazinājās vācu valodas skolotāju slodzes un pieprasījums pēc vācu valodas iepriekšējos gados, skolotāju palika arvien mazāk un mazāk. Nu un tad pārprofilējās – viena daļa angļu valodu sāka mācīt. Es arī tā darīju. Vai arī vispār aizgāja no skolas,” skaidro skolotāja.

Piesaistīt vācu valodas speciālistus skolai ar pašreizējo atalgojumu varētu būt grūti, uzskata skolotāja. Līdz šim katrā klašu grupā vācu valodu mācījās aptuveni viena klase un ar katru gadu audzēkņu skaits saruka. Bet kas ir tie, kuri parasti izvēlas vācu valodu?

“Tādi bērni, kuri ģimenē jau runā krievu valodā un krievu valodu  zina, un vecāki ir izvēlējušies vēl vācu valodu,” stāsta vācu valodas skolotāja Kimmele.

Iespēja izvēlēties otro svešvalodu ir tikai aptuveni piektajā daļā skolu Latvijā. Visās pārējās jeb 254 skolās no Izglītības un zinātnes ministrijas aptaujātajām 306 šādas izvēles nebija un visi audzēkņi kā otro svešvalodu mācījās krievu valodu.

Tikmēr tie, kuri var izvēlēties, bet nevēlas apgūt krievu valodu, faktiski arī paliek bez izvēles, jo jāmācās vācu valoda, kamēr ne mazāk pieprasītās franču un spāņu valodas netiek piedāvātas praktiski nekur.

Krievu valodai kā vienai no prioritātēm ļāvusies arī Latvijas Universitāte, kas pirms diviem gadiem Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes programmā “Skolotājs” piedāvāja apgūt jaunu virzienu – krievu valodas un literatūras skolotājs. Studijas šie absolventi beigs pēc trijiem gadiem, bet skolas ar krievu mācību valodu plānots līdz tam laikam slēgt. To apliecina arī fakultātes prodekāne Anika Miltuze: “Jā, joprojām ir izsludināta uzņemšana arī krievu valodas un literatūras skolotājiem, bet tas neizslēdz, ka viņi var iet skolās kā otrās svešvalodas skolotāji.”

Pēdējo 10 gadu laikā par krievu valodas skolotājiem Latvijas Universitātē izmācījušies aptuveni 15 cilvēki jeb 2–3 studenti gadā. Vācu valodā esot aptuveni tikpat, bet ar tendenci sarukt,

piemēram, jau tagad pieteikumu studēt par vācu valodas skolotāju ir mazāk un netiek piepildītas pat valsts apmaksātās budžeta studiju vietas. 

Par jomu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka augstskolām jābūt elastīgām un jāseko darba tirgus izmaiņām, tai skaitā piedāvājot dažādu mācību priekšmetu kombinācijas, lai būtu iespējams strādāt skolā pilnu slodzi. Piemēram, vēstures skolotājs var mācīt arī vācu valodu. 

“Šobrīd strādājam, lai ieviestu papildus stipendiju pedagoģijas studentiem, kas varētu būt vēl viens veids, kā padarīt šīs studijas pievilcīgākas,” stāsta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").

No vienas puses, gan ministrija, gan skolas uzskata, ka krievu valodu aizstāt vai piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu papildus neļauj skolotāju trūkums, taču, no otras puses, ja skolās šīs valodas nemāca, tad trūkst studentu, kuri varētu kļūt par skolotājiem šajās valodās.

Interneta vietnē "esiskolotajs.lv" ikviens var aplūkot skolotāju vakances visās Latvijas skolās. No svešvalodām visvairāk trūkst angļu valodas skolotāju, bet redzams, ka, tā kā centralizēto eksāmenu kārto teju visi skolu absolventi, tad kāds no viņiem, visticamāk, kļūs arī par angļu valodas skolotāju. Tikmēr spāņu valodu, beidzot skolu, nekārto neviens, bet Latvijā šī mācību priekšmeta skolotājiem ir divas vakances.

Situāciju skaidro nodibinājuma "Iespējamā misija" valdes priekšsēdētāja un viena no projekta Mācītspēks vadītājām Ramona Urtāne: “Ja mēs skatāmies uz to kā uz tādu apburtu apli, tad jautājums, kurā brīdī mēs viņu pārcērtam un, manuprāt, tam pirmajam solim vajadzētu būt no nozares politikas – uzstādījums, ka mums šāda valoda vēl ir nepieciešama.”

Ik gadu projekta "Mācītspēks" ietvaros pēc apmācībām vairākās Latvijas augstskolās par skolotājiem ir iespēja kļūt 100 īpaši atlasītiem kandidātiem un, kā uzsver Urtāne, tā ir iespēja darbam skolās piesaistīt nozares speciālistus: “Lielākoties tie ir profesionāļi, kas ir strādājuši tulkošanas darbos vai diplomātiskajā darbā ir strādājuši.”

Pagājušajā mācību gadā šajā programmā par skolotājiem kļuva viens franču valodas un viens zviedru valodas skolotājs.

“Šī ir darba vidē balstītā programma, kur attiecīgi var iestāties jau studenti ar iepriekšēju augstāko izglītību. Un, piemēram, ja šis students ir franču valodas filologs, tad viņš var apgūt klāt pedagoģijas kursus un attiecīgi metodikas kursus un var kļūt par franču valodas skolotāju,” skaidro Latvijas Universitātes pārstāve Anika Miltuze.

Tomēr arī topošo filologu vidū budžeta vietas sadalītas nevienmērīgi. IZM ļauj augstskolām pašām sadalīt, cik kurā programmā būs budžeta vietas. Piemēram, uz šo rudeni Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē krievu filologiem paredzētas 30 budžeta vietas, kamēr citu valodu, tostarp franču, somugru, vācu – katrā uz pusi mazāk. 

“Lai cik mēs esam mūsdienīgi un kļūstam arvien eiropeiskāki, bet vēl mūsu valstī bez tās pātagas ne vienmēr īsti sanāk,” atzīst ministre.

Ministre norāda, ka ir divi virzieni, kas palīdzētu pārraut šo svešvalodu nepieejamības apburto apli skolās – no vienas puses, būtu jāuzlabo komunikācija starp augstskolām un skolām, no otras – jāveic izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka skolām ir pienākums ieviest obligāti vismaz divas svešvalodas, lai skolēni var izvēlēties otro svešvalodu un tā ne vienmēr būtu krievu valoda.  

Muižniece arī atzīst, ka izmaiņas skolu piedāvātajos stundu sarakstos neizdosies ieviest tuvākajos gados. Skolotāju sagatavošana prasīs ilgāku laiku – no pieciem līdz pat astoņiem gadiem, kuru laikā pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā vienīgās otrās svešvalodas Latvijas skolās. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt