Sadaļas Sadaļas

De Facto

Ar Zolitūdes traģēdiju saistītie mantu nesteidz slēpt

De Facto

“trekno algu” saņēmējiem – īpašas sociālā nodokļa atlaides

Tiesībsargs sagroza EDSO rekomendācijas

«De facto»: Tiesībsargs sagroza EDSO rekomendācijas

Latvijas tiesībsargs Juris Jansons nepareizi tulko Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izstrādātās Hāgas rekomendācijas minoritāšu izglītībā, un, kaut gan uz to norāda vairāki eksperti, savu kļūdu viņš neatzīst, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Vidusskolas izglītība tikai valsts valodā - šādu priekšlikumu jau vairākkārt ir piedāvājis Latvijas tiesībsargs, tostarp vēstulē Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ar piebildi - tas atbilst starptautiskajiem standartiem, tiek citēti EDSO ieteikumi.

"Viens no maniem priekšlikumiem ir nodrošināt vidējo izglītību minoritāšu skolēniem, kuri konkrētu laika posmu (piemēram, piecus vai sešus gadus) ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, tikai valsts valodā, saglabājot mācību priekšmetus minoritāšu valodā - minoritāšu valoda, literatūra, kultūra. Hāgas rekomendācijā par mazākumtautību tiesībām uz izglītību, norādīts: "Vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek būtiski palielinātiem. Pētījumu rezultāti norāda uz kopasakarību, jo izteiktāks ir palielinājums, jo labāk bērnam," teikts tiesībsarga vēstulē Valsts prezidentam šī gada janvārī.

Tomēr īstenībā EDSO iesaka ko pavisam citu - šeit skatāma EDSO rekomendacijas angļu valodā.

Organizācijas mājaslapā pieejams rekomendāciju teksts latviešu valodā: "Vidusskolā (...) būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits. Pētījumi liecina - jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem." Šādi ESDO rekomendācijas min arī Satversmes tiesa vienā no spriedumiem. 

Tiesībsarga birojs izvēlējies nevis izmantot oriģinālu, bet tulkot pašu spēkiem. Atšķirība starp oriģinālu un tiesībsarga tulkojumu ir būtiska - tiesībsarga variants ļauj aicināt strauji mainīt apmācības valodu, bet oriģināls aicina to nedarīt.

Pats tiesībsargs stāsta, ka tulkojumu veikuši biroja speciālisti. "Ja jums būtu minimālas juridiskās zināšanas, jūs saprastu interpretācijas metodes, un tā nav tikai gramatiskās interpretācijas metode, bet ir arī virkne citu interpretācijas metožu. Esam analizējuši no juridiski lingvistiskā viedokļa, no tā, kā tas fiksēts franču valodā," saka Juris Jansons sarunā ar "De facto".

Latvijas Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asociētā profesore Kristīne Dupate norāda - šādā veidā starptautiskās tiesību normas interpretēt nedrīkst: "Ja tas ir citāts, tad jebkurā gadījumā citātam ir tomēr jābūt precīzam, būtībā jābūt vārds vārdā tādam, kāds tas ir. Ja mēs šeit piesaucam tiesību zinātni, ir vairākas interpretācijas metodes, bet parasti ar tām pie kaut kā pretēja nonākt nevar." Tomēr Juris Jansons turpina uzstāt, ka viņam ir tiesības tulkot Hāgas rekomendācijas - biroja versija esot pareizā.

Starptautisko dokumentu brīvā interpretēšana nav vienīgais, ko pārmet tiesībsargam. Vairākas nevalstiskās organizācijas sarunā ar "De facto" atzinušas - ombuds ir izvēlīgs attiecībā uz to cilvēku grupām, kuru tiesības aizstāv. Pēc krīzes tiesībsargs pievērsies sociālekonomiskajiem jautājumiem, tostarp sociālo centru darbībai un bērnu tiesībām uz bezmaksas izglītību. Tāpat izteicies par jau mediju uzmanību izraisījušiem jautājumiem - "sniegputeņa biļetēm" un fotoradariem. Taču citi jautājumi palikuši novārtā.

Kristīne Dupate norāda, ka Latvijā ir panākti nozīmīgi likuma grozījumi, lai efektīvi un ātri aizsargātu noziegumu upurus un palielinātu naida noziegumu tvērumu. "Tie ir būtiski soļi un būtiskas lietas, kas bija uzlabojamas Latvijas tiesiskajā regulējumā, bet diemžēl tiesībsargs nav bijis šo grozījumu iniciators," norāda Dupate. 

Kritiku tiesībsargam velta arī sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Guntars Jankovs: "No tiesībsarga mēs neesam dzirdējuši skaidru pozīciju vai skaidru redzējumu, kas notiek tiesu varā. Vai viņi ir paskatījušies, vai jebkurš iedzīvotājs spēj saņemt taisnīgu tiesu."

Pats Jansons uzskata: "Savā darbā atbilstoši tam, kas noteikts likumā, izvirzītajām prioritātēm un biroja kapacitātēm, esmu izdarījis visu pēc vislabākās sirdsapziņas."

Tiesībsarga birojs pagaidām nav akreditēts starptautiski. Cilvēktiesību ombudi var saņemt ANO koordinācijas komitejas izvērtējumu. Latvijas ombudam tādas akreditācijas nav, kaut gan pirms vairākiem gadiem to solīja saņemt. Juris Jansons norāda, ka akreditācija nevar būt kritērijs kvalitatīvam ombuda darbam, jo Afganistānas valsts ombuds ir akreditēts ar augsto "A" atzīmi, taču Austrijas cilvēktiesību iestādei ir tikai "B" līmeņa akreditācija.

Neoficiāli "De facto" ir zināms, ka, iespējams, starptautisko akreditācijas procesu Tiesībsarga birojs varētu iziet nākamgad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt