"Citu valstu un citu pilsētu pieredze rāda, ka šādos gadījumos ir lietderīgi piesaistīt privāto kapitālu. Kādā sadarbības formā, tas ir jautājums. Tas var būt kopuzņēmums, pārvaldes funkciju deleģēšana, var būt privātā publiskā partnerība un vēl vairāki veidi. Līdz ar to tika skaidrots, kurš variants būtu izdevīgākais," saka Drulle.
Valsts kontrole savā revīzijā secināja – tas, kā noticis stratēģijas konkurss un tā izstāde, norāda uz iespējamo krāpšanu un iespējamo nepamatotu naudas izlietojumu. LTV norāda, ka iestāde drīzumā par atklātajiem pārkāpumiem vērsīsies KNAB.
Piemēram, revidenti nav saņēmuši pierādījumus, ka "Rīgas gaisma" nevarēja šādu stratēģiju izveidot saviem spēkiem. Rīgas domes un pašas "Rīgas gaismas" plānos un budžetā iepirkums nebija iekļauts.
"Rīgas gaismas" direktors Jānis Drulle Valsts kontroles pārmetumiem nepiekrīt: "Plāns ir plāns, bet, ja mēs redzam, ka situācija ir aktuāla, ka ir nepieciešams kaut ko darīt, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, tad mums ir jārīkojas un jāveic kaut kādas darbības, lai to labotu."
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins intervijā stāsta: "Mēs redzam, ka finansēšana ir bijusi haotiska un neatbilstoša Rīgas domes noteiktajai kārtībai. Lielā mērā galaprodukts balstīts uz iepriekš sagatavotiem vai pieejamiem dokumentiem un informāciju. Mēs redzam, ka ir nekārtības ar darbu pieņemšanu un nodošanu, līdz ar to vesels apstākļu kopums, kas liek apšaubīt, vai tiešām darbs ir veikts, vai darbs ir veikts tā, kā tas ir pasniegts."
"De facto" norāda, ka stratēģija, par kuru jau samaksāti 218 000 eiro, pagaidām nav pabeigta – palicis vēl trešais projekta posms, kas paredz iepirkuma sagatavošanu privātā kapitāla piesaistei. Darba grupa, kas Rīgas domē izveidota tieši šī jautājuma apspriešanai, pēc dalībnieku teiktā, pēdējo reizi sanāca 2017. gada sākumā.
"Rīgas gaismas" direktors Drulle skaidro, ka tagad "Rīgas gaisma" vērtē, kuru no privāto partneru iesaistīšanas modeļiem izvēlēties: "Mums jābūt simtprocentīgi pārliecinātajiem, pirms pasūtīt pēdējā līguma posma veikšanu. Tieši ko mēs gribam no pakalpojuma sniedzēja. Mēs analizējam to, kas notiek valstī un kāda ir prakse, un kas ir lietderīgākais un izdevīgākais, ko pasūtīt šajā noslēdzošajā posmā".
LTV atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka Rīgas apgaismojuma rekonstrukcijas stratēģija nav pabeigta, "Rīgas gaisma" turpina dažādus modernizācijas procesus – piemēram, nomaina vecās laternu spuldzes pret viediem gaismekļiem.
Atbildot uz LTV jautājumiem, "Deloitte" pārstāve Rūta Krolle-Knese paskaidroja, ka "privātā partnera piesaistīšana nav projekta mērķis un nav bijis uzstādījums no RG ["Rīgas gaisma"] puses. Mūsu darba ietvaros mēs esam vērtējuši dažādas alternatīvas projekta realizācijai". Jautāta par to, kāpēc darbs pie stratēģijas nav pabeigts, viņa atbildēja: "Mūsu līgums ar "Rīgas gaismu" paredz uzsākt darbu pie trešā posma tikai pēc klienta norādes. "Rīgas gaisma" nav pieņēmusi lēmumu par trešā posma uzsākšanu. Tāpat "Rīgas gaisma" nav sniegusi oficiālu informāciju kāpēc netika uzsākta 3. posma realizācija".
