Sadaļas Sadaļas

De Facto

1,7 miljardu vietā 300 miljoni. No kā jāatsakās nākamā gada budžetā?

De Facto

De Facto

Bezmaksas vasaras nometnes skolēniem: noorganizē pusi no cerētā

De facto: Puse Covid-19 seku mazināšanai atvēlētās naudas bērnu nometnēm paliek neizmantota

Lai mazinātu epidēmijas atstāto postu uz bērnu un jauniešu socializācijas spējām un zināšanu līmeni, valdība pavasarī piešķīra divus miljonus eiro vasaras nometņu rīkošanai, kas bērniem būtu pieejamas bez maksas. Sākotnējais plāns paredzēja, ka par šo naudu tiks palīdzēts 23 100 bērniem, taču faktiski tikai vasaras vidū  uzsāktā projekta dēļ nometnes nepaspēja noorganizēt pietiekamā skaitā un pakalpojumu saņēma vien 8864 bērni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.  

Turklāt ir pamats bažām, vai palīdzība patiešām tikusi tiem bērniem, kuri ne tikai cietuši no Covid-19 epidēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, bet arī kuru vecāki citādi viņus aizsūtīt uz vasaras nometni nemaz nevarētu vai negribētu. 

20 no sarīkotajām 350 nometnēm bija bērniem ar invaliditāti. Ar atvēlēto finansējumu teorētiski būtu pieticis aptuveni 770 nometņu sarīkošanai. Uz šo brīdi iztērēts aptuveni miljons eiro no piešķirtajiem diviem.

Nometne pusaudžiem “Kino piedzīvojums” ir viena no tām, ko paguva noorganizēt, izmantojot valsts atvēlēto atbalstu, lai mazinātu Covid-19 atstātās sekas uz skolēniem  - viņu emocionālo labsajūtu, spēju socializēties, gan zināšanu robiem. “Šiem bērniem ir piecas dienas, lai izietu visiem tā kā filmu veidošanas posmiem, viņi sāk ar to, ka viņi mācās izteikt savu domu, noformulēt stāsta būtību un domāt par saturu. Tad viņi raksta scenāriju. Viņiem ir aktiermeistarības nodarbības, kur viņi mācās viens otru, kā sadzirdēt, sajust, uzklausīt, ieklausīties sevī,” stāsta nometnes “Kino piedzīvojums” vadītāja Iveta Budreviča.
 
Nometnes organizētāja stāsta, ka pašvaldības izsludinātajā atlasē bijis jāspēj startēt ar gatavu projektu jau burtiski vienas nedēļas laikā – un, ja nebūtu iestrāžu jau iepriekš, tad nepaspētu.

Tikai jūnija beigās Valsts izglītības satura centrs bija sagatavojis vadlīnijas pašvaldībām atbalsta saņemšanai. Nometņu organizētājus atlasīja pašvaldības. Katrai no tām tika piešķirts finansējums proporcionāli tajā esošo skolēnu skaitam.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Dina Vīksna: “Mēs rīkojām atklātu konkursu, kur varēja pieteikties nevalstiskās organizācijas, bet, ņemot vērā šo te novēloto laiku, kad mēs uzzinājām, tad reāli nometņu organizētāji šīs nometnes varēja rīkot tikai augustā. Jūlija pirmajā pusē mēs slēdzām līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju par finansējuma piešķīrumu, Rīgai tie bija nedaudz vairāk kā 670 000 - ļoti liela summa, kas pārsniedz mūsu ikgadējo summu, par kuru mēs katru gadu rīkojam nometnes.” 

Rīga paguva iztērēt vien nelielu daļu no šīs summas un 7062 bērnu vietā pie bezmaksas nometnēm tika nedaudz vairāk kā četri simti.

Brīdī, kad projektu varēja uzsākt, virkne pašvaldību jau bija uzsākušas darbu pie citu nometņu organizēšanas, arī nometņu vadītāji vasaru bija saplānojuši, bet skolas un skolotāji – devušies atvaļinājumos. Trīs no pašvaldībām (Tērvetes, Smiltenes, Madonas) no dalības projektā vispār atteicās. Mazākām pašvaldībām ar nometņu organizēšanu gājis labāk, lielākām – ne tik labi. Piemēram, Liepājā bija pieteikušies 12 nometņu rīkotāji un iztērēta mazāk nekā puse no valsts piešķirtās naudas.

“Varbūt tāpēc arī ir  šāds pieteikumu skaits, kas varēja būt lielāks, ir tas, ka pirms tam mums ļoti sekmīgi tiek īstenotas pašvaldības izsludinātās nometnes un tās mums ilgst visas vasaras garumā (..) Atšķirība neapšaubāmi ir tā, kad pašvaldības izsludinātajam konkursam ir arī vecākiem jārēķinās vēl ar saviem līdzmaksājumiem. Valsts piešķirtais finansējums, protams, dod priekšrocības un šīs nometnes audzēkņiem ir absolūti bez maksas,” saka Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. 

Saskaņā ar vadlīnijām, nometnes primāri bija paredzētas trim mērķgrupām – skolēniem no sociālā riska grupām, tostarp maznodrošinātajiem, bērniem ar mācīšanās traucējumiem un bez vecākiem palikušajiem,  tāpat jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kā arī  tiem bērniem, kuriem epidēmijas dēļ tikusi ierobežota spēju un talantu izkopšana.

Vispārējā publiski pieejamā informācija par šīm nometnēm ļauj secināt, ka tās lielākoties organizētas jau apzinātam bērnu lokam,

piemēram, kā esošu interešu pulciņu vasaras aktivitāte. Liepājā un Jūrmalā nometnes organizētas arī konkrētu skolu topošajiem pirmklasniekiem. 20 no visām nometnēm bija bērniem ar invaliditāti. 

“Galvenais mērķis jau bija iesaistīt bērnus no tiem konkrētiem novadiem, iespējams, ka piedalījās arī kāds deju kolektīvs, kas varbūt mājsēdē sēdējis pusgadu, nav ticis ne uz vienu interešu nodarbību, arī tā var būt. Bet šis galvenais aspekts jau ir tas, ka šiem bērniem ir dota iespēja komunicēt vispār, jo viņš ir pusgadu vai gadu nosēdējis mājās un beidzot var no tām četrām sienām tikt laukā, viņš ir klātienē, un viņš var vai nu radoši darboties, vai komunicēt. Nu tas jau ir tas pluss, kas bija tas galvenais mērķis. 

Tomēr šobrīd ir pamats bažām, vai bezmaksas nometnes patiešām aizsniegušas īsto mērķauditoriju – bērnus, kuri Covid-19 dēļ cietuši visvairāk,

un kuru vecāki nevar atļauties maksāt par citām nometnēm, vai nav pietiekami aktīvi iespēju meklēšanā. 

Vairāku pašvaldību pārstāvji atzīst, ka bērnu atlase bijusi nometņu organizētāju ziņā un ne pašvaldība, ne skolas nav iesaistījušās, lai palīdzētu sasniegt tos bērnus, kuriem atbalsts būtu visvairāk nepieciešams. 

“Bērnus atlasa jau nometnes organizētājs, nometnes vadītājs, vai tā ir biedrība, vai tā ir organizācija, kas vēlas pieteikt šo nometni, tad attiecīgi arī viņš ir atbildīgs par to, kāda mērķauditorija tiek aptverta un kā šis no šī nometne tiek popularizēta,” saka Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja  Kristīne Niedre-Lathere. Līdzīgi LTV raidījumam “de facto” norāda arī Bauskas pašvaldībā, kur pagūts noorganizēt bezmaksas nometnes par visu valsts atvēlēto finansējumu. 

Rīgā visas 18 nometnes organizētas kā atvērtas, kur var pieteikties jebkurš bērns. Un vietas aizpildījušās zibenīgi. Piemēram, “Kino piedzīvojuma” nometnei tas noticis nepilnas diennakts laikā. Rīgas pašvaldībā atzīst, ka esošajā situācijā precīzi mērķētu dalībnieku atlasi nemaz nepagūtu veikt.

“Vasarā, tad, kad mēs uzzinājām, ka šāda iespēja būs no valsts budžeta atbalstīt, mēs arī uzrunājām Rīgas sociālos dienestus, viņu sadarbības partnerus, organizācijas, bet, izvērtējot visus apstākļus, nu laikam tik operatīvi viņi nespēj noreaģēt. Bet, ja šī prakse būs regulāra, ikgadēja, tad noteikti būs iespēja veidot šādas fokusētas mērķa nometnes tieši gan sociālā riska grupas bērniem, gan bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Dina Vīksna.

Mazākām pašvaldībām ir savas priekšrocības un lielākas iespējas precīzāk fokusēt palīdzību. “Pirmkārt jau tika informēti bērnunami, jauniešu centri, attiecīgās pagasta pārvaldes, iestādes. Jo kas gan cits labāk zinās, kuriem bērniņiem tas ir nepieciešams - protams, ka tie ir pedagogi, skolotāji un jauniešu centra vadītāji, kuri ikdienā strādā ar jauniešiem, kuri redz, sociālais dienests, cik informēts uzrunāts, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu jaunieši, kuri ikdienā varbūt neiesaistās skolas aktivitātēs, kad vēl tā skola mums bija pieejama visiem normālā veidā,” saka 
Rēzeknes novada domes bijusī pārstāve un nometnes “Esam radoši katru dienu” organizētāja Līga Bistrova.

Valsts izglītības satura centrs sola informāciju par bezmaksas nometnēm, tostarp par to saturisko pusi un sasniegtajiem mērķiem, apkopot pēc 1.septembra, kad visas būs noslēgušās.

Neraugoties uz to, ka laika bijis maz un sarīkota tikai puse no plānotā nometņu skaita,  izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ir apmierināta ar rezultātu: “Kopumā es, protams, ļoti novērtēju, ka šāda iespēja bija, lai arī viss paredzētais apjoms patiesi netika izmantots. Kāpēc es uz to raugos pozitīvi - jo tas gads, kurā bērni ir dzīvojuši, katra iespēja būt kontrolētā vidē, socializēties, satikties, draudzēties ir vienkārši zelta vērta, un protams, ka būtu būtu gribējies, lai viss paredzētais skolēnu apjoms varētu piedalīties vienlaikus.” 

Sākotnēji bija paredzēts, ka vēl kādas no bezmaksas nometnēm pagūs noorganizēt rudens brīvdienās, tomēr strauji augošie saslimšanas rādītāji liek bažīties, ka tas varētu arī nenotikt.

Izglītības ministrija nav paredzējusi veikt pētījumus par to, cik lielus zināšanu robus varētu būt iecirtis attālināti pavadītais mācību gads. Starptautiski pētījumi rāda, ka aizkavēšanās mācību vielā varētu būt salīdzināma līdz pat ar trim mācību mēnešiem klātienē. Ministre uzsver, ka uzticas skolotāju profesionalitātei un cer, ka, atsākoties jaunajam mācību gadam klātienē, tieši skolotāji būs tie, kuri diagnosticēs skolēnu zināšanu līmeni un spēs atrast risinājumus trūkumu novēršanai
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt