Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

Attiecībās ar Krieviju visvairāk sāp Latvijas eksportētājiem

Čalovskis par «Gozi vīrusa» uzlabošanu saņēma ap 1 000 ASV dolāru

«De facto» publisko Čalovska atzīšanos «Gozi vīrusa» uzlabošanā

Deniss Čalovskis tiesā ASV atzinis savu vainu “Gozi vīrusa” uzlabošanā. LTV raidījuma “De facto” rīcībā esošajā sēdes protokolā lasāms, ka Čalovskis apzinājies, ka viņa rīcība ir pretlikumīga, tomēr viņš izveidoja speciālu “kodu” jeb “tīkla injekciju” ("web injects"), lai modificētu lietotāju saziņu ar viņu internetbanku, pieļaujot citiem sazvērestības dalībniekiem iegūt lietotāju konfidenciālo informāciju. Par šī “koda” izveidošanu viņš saņēmis apmēram 1 000 ASV dolāru.

Neilgi pēc Čalovska aizturēšanas 2013.gada martā lietā atbildīgais FIB direktora vietnieks Džordžs Venizels preses konferencē paziņoja, ka "Ņikita Kuzmins, Mihais Paunesku un Deniss Čalovskis bija atslēgas figūras tālejošā un postošā shēmā, kas inficēja vismaz vienu miljonu datoru visā pasaulē un 40 tūkstošus datoru ASV. Zādzības rezultātā nodarītie zaudējumi mērāmi desmitos miljonu ASV dolāru.”

ASV izmeklētāji toreiz norādīja, ka šīs personas ilgstošā laika periodā esot izveidojušas, uzlabojušas un izplatījušas rīku jeb “Gozi vīrusu”, lai piekļūtu lietotāju personīgajai informācijai un no viņu banku kontiem izzagtu naudu. Proti, vienā no atklātajiem veidiem, cilvēki saņēma e-pasta vēstuli ar tai pievienotu ".pdf" formāta dokumentu. To atverot, dators tika inficēts.

Ja vēlāk inficētajā datorā atvēra banku mājaslapas internetā, tām bija izmainīts izskats. Proti, pieprasīta papildu informācija, piemēram, mātes meitas uzvārds, autovadītāja apliecības numurs, norēķinu kartes numurs un ASV gadījumā – sociālās apdrošināšanas numurs.

“De facto” rīcībā esošajos lietas materiālos lasāms, ka tieši Čalovskis pirms sešiem gadiem, toreiz vēl 25 gadu vecumā, esot izveidojis “kodu” jeb “tīmekļa injekciju” “Gozi” un “Zeus Trojan” vīrusiem.

Šis “kods” pārveido inficētajā datorā esošās finanšu iestādes mājaslapu. Vēlāk lietotāja personas dati jau nonāk citu shēmā iesaistīto rīcībā. Viņi no kontiem izzog naudu. Esot cietumā Latvijā, Čalovskis noliedza saistību ar “Gozi vīrusu”: "Nezinu īsti par to “Gozi vīrusu”. Neesmu palīdzējis kaut kādiem shēmotājiem īstenot shēmas un dabūt kaut kādu naudu.”

Taču “De facto” rīcībā esošajā tiesas protokolā lasāms pretējais. Čalovskis jau no paša sākuma esot zinājis, ka viņa rīcība ir pretlikumīga.

Turklāt par šī “koda” radīšanu viņš esot nopelnījis apmēram vienu tūkstoti ASV dolāru.

Ņujorkas Dienvidu rajona tiesa

2015.gada 4.septembris

Čalovskis: Es zināju, ka tas, ko es daru bija pretlikumīgi. “Koda” mērķis bija modificēt lietotāju saziņu ar viņu internetbanku, pieļaujot (...) citiem sazvērestības dalībniekiem iegūt lietotāju konfidenciālo informāciju. (...) Es strādāju kopā ar citiem un biju nolīgts to izveidot.

Tiesnesis: Jūs bijāt nolīgts izveidot vīrusu? Vai tas ir tas, ko Jūs tikko pateicāt?

Čalovskis: Mazu daļu no tā.

Tiesnesis: Taču Jūs to nedarījāt viens. Jums bija vienošanās ar citiem cilvēkiem. Vai tā ir?

Čalovskis: Jā.

Tiesnesis: Kungs, vai Jūs saprotat, ka šīs programmas mērķis bija radīt bojājumus citu personu datoros? Vai Jūs to saprotat?

Čalovskis: Jā, es saprotu.

Sēdes laikā tiesnesis vairākkārt lūdza Čalovski apstiprināt, ka viņš apzinās savas atzīšanās sekas. To, ka spriedumu nepieņems zvērināto tiesa, bet tas būs tiesneša vienpersonisks lēmums. Tāpat to, ka viņam var draudēt pat līdz 10 gadiem ieslodzījumā.

Šobrīd Čalovskis vairs nevēlas komentēt to, kāpēc, Latvijā esot, savu vainu noliedza.

Runīgāks par Čalovski ir viens no viņa juridiskajiem pārstāvjiem, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš skaidro, ka toreiz ASV sniegtā informācija neesot bijusi pilnīga. Turklāt arī Latvijā lietu izmeklēt atteicās. "No šīm apsūdzībām varēja redzēt, radās šaubas par to, kāda ir Čalovska loma, jo nesakrita datumi, kuros “Gozi vīruss” ir radīts, sācis darboties, kurā brīdī faktiski, pēc dažādām versijām, ir iesaistījies Čalovskis,” skaidro Vārpiņš.

Vārpiņš un vairāki citi zvērināti advokāti toreiz cīnījās par Čalovska neizdošanu ASV. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo lūgumu noraidīja. "Tas nebija tādēļ, ka mums nebūtu, ko darīt, vai mēs gribētu novilcināt laiku. Tas vairāk bija idejas vārdā, ka Latvijai pašai ir jātiek galā ar tām personām, kas ir Latvijas pilsoņi, ir jāizmeklē šie noziegumi,” norāda Vārpiņš.

Viņš pauž, ka "tas savā ziņā bija protests no advokātu puses pret to, ka valstij nevajadzētu rīkoties tā, kā tā rīkojās – paprasa, izdodam”.

Rezultātā Čalovski atzina par vainīgu “sazvērestībā, veicot ielaušanos datoros”. Piespriestais sods ASV bija vienāds ar jau ieslodzījumā pavadīto laiku. Tāpat viņam bija jāatmaksā par “koda” izveidošanu iegūtie tūkstoš ASV dolāri un vēl naudas sods 100 ASV dolāru apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt