De Facto

Kļūda, kas maksā vairāk nekā pusmiljonu

De Facto

Izbeigta mednieku apliecību izsniegšanas lieta

Morālā kaitējuma kompensācijas pretrunā likumiem

«De facto»: Morālā kaitējuma kompensācijas ir pretrunā likumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Satiksmes negadījumos cietušie kompensācijas par morālo kaitējumu saņem pēc greizas sistēmas, secina LTV raidījums "De facto". Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē šo kartību, iespējams neatbilst ne Latvijas likumiem, ne Eiropas direktīvām. Šādu secinājumu juristi izdara pamatojoties uz neseniem Eiropas Savienības (ES) Tiesas un Satversmes tiesas spriedumiem.

Precedents - divu cilvēku nāve dzērājšofera dēļ

Satversmes tiesas spriedums norāda – Ministru kabineta noteikumi, kuri nu vairs nav spēkā, pretēji ES direktīvai un arī Latvijas likumiem nosaka apdrošināšanas atlīdzības limitus morālā kaitējuma kompensācijai. Valdība tos jau mainīja, kopš 2013. gada vasaras ir jauni. Tomēr "De facto" uzrunātie juristi norāda – kaut gan jaunajos noteikumos ir nevis maksimālās summas, bet gan minimālo algu skaits, tie joprojām neatbilst likumam.

Par pamatu Satversmes tiesas lietas ierosināšanai kļuva 2006. gadā notikusī avārija.

Laulātais pāris - policijas darbinieks ar sievu - gāja bojā satiksmes negadījumā, ko izraisīja piedzēries taksometra vadītājs. Par bāreni palika desmitgadīgais puika.

Vecmamma zēna vārdā vērsās pēc kompensācijas par morālo kaitējumu pie apdrošinātāja, kas vainīgajam šoferim izsniedza OCTA polisi. Tomēr ģimene saņēma nieka 200 latus, 100 lati par mātes nāvi un 100 – par tēva.

Pat pēc vislielākās gribas apdrošinātājs nevarēja piešķirt lielāku summu – Ministru kabineta noteikumos melns uz balta bija nodrukāts apdrošināšanas atlīdzības limits morālajām ciešanām. Ne tikai par radinieku bojāeju, bet arī, piemēram, par invaliditāti.

ES tiesa: Visur ES ir viens apdrošināšanas limits; valstij nav tiesību to koriģēt

Bāreņa vecmamma vērsās tiesā, jo uzskatīja ka bērna ciešanas, abus vecākus zaudējot, ir mērāmas daudz augstāk. Vērsās arī ES Tiesā.

Tā noteica – apdrošināšanas atlīdzības limits ir vienots visā ES un Latvijā nostiprināts OCTA likumā. Tie ir pieci miljoni eiro. Un valstij nav tiesību noteikt zemākus apdrošināšanas atlīdzības griestus. Minēto lietu kopā ar divām līdzīgām skatīja arī Satversmes tiesa.

Tā pirms divām nedēļām secināja – Latvija nepareizi ieviesa ES direktīvu. Spriedums - jebkurš, kas pašlaik tiesājas par morālās kompensācijas apmēru, drīkst no apdrošinātāja saņemt lielāku summu, nekā rakstīts noteikumos. Tātad bojāgājušā policista dēls, iespējams, saņems lielāku kompensāciju.

Var sekot jaunas prāvas

Tomēr valsts var sastapties ar virkni jaunu tiesas prāvu. Satiksmes negadījumu upuri, kuri savulaik nav saņēmuši pienācīgas atlīdzības, var vērsties pret valsti par to, ka tā nav pareizi ieviesusi direktīvu.

Līdzīgs gadījums pieredzēts Lielbritānijā. Apdrošinātāji pieļauj iespēju, ka par pilnībā neizmaksātās kompensācijām būs jāatbild arī viņiem. Ja tas notiks, apdrošinātāji arī lūgs valstij atmaksāt izdevumus.

"Ja valsts ir pieņēmuši MK noteikumus, kuri, kā sanāk pēc Satversmes tiesas sprieduma, ir neatbilstoši, bet apdrošinātāji ir vadījušies pēc MK noteikumiem", "De facto" atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs  Juris Stengrevics.

Noteikumus izstrādāja Finanšu ministrija, tur neizslēdz, ka tiesvedības varētu sākties. Tomēr norāda – Satversmes tiesas spriedumam nav atpakaļejošā spēka, jo spriedumā ir teikts: noteikumu normas atzītas par spēka neesošām tikai attiecībā uz tām lietam, kuras joprojām ir tiesvedībā.

Ministrija uzskata arī, ka problēma atrisināta, jo kopš vasaras apdrošināšanas atlīdzību nosaka citādi. Jaunajos noteikumos konkrētu summu vietā ir minimālo algu skaits. Piemēram, ciešanas no vecāka nāves vairs kompensēs nevis 150 eiro apmērā, bet 30 minimālās algās, kas ir gandrīz 11 000 eiro. Tātad, kaut gan griesti joprojām paliek, kaut gan augstāki.

"Jaunie noteikumi ir princips, pēc kura tiek aprēķināta atlīdzība, un personai, kurai tiek kompensēta, viņai ir tiesības vērsties pie apdrošinātāja un lūgt pārskatīt, iepriekš šāda iespēja nebija dota", komentē Finanšu sektora pārvaldības nodaļas direktores vietniece Aija Zitcere.

Eksperts: Apdrošināšanas sistēmā parādās daudz risku

Tomēr vairāki juristi, kā arī Latvijas Universitātes mācībspēki "De facto" norāda – būtību tas nemaina. Apdrošināšanas firmai nav pienākuma summu pārrēķināt, tā var noteikt – paliekam pie sava.

Jaunas normas nenosaka, kā aprēķināt morālo kompensāciju par, piemēram, rokas vai kājas zaudēšanu vai apgādnieka nāvi. Dokuments vienkārši norāda, cik no tiem zaudējumiem drīkst kompensēt apdrošinātājs. Un, ja tiesa piespriež vēl lielāku kompensāciju, tad, ekspertu ieskatā, tā būs jāmaksā negadījumu izraisītājam.

Pretēji Finanšu ministrijas un apdrošinātāju viedoklim, uz to norāda arī Latvijas Universitātes lektors Vadims Mantrovs, kuru Satversmes tiesa aicināja kā ekspertu:  "Risks ir visai sabiedrībai, jo OCTA sistēma ir domāta pēc būtības, lai nepieļautu situāciju, ka cietušajam ir jāiet ar prasību pret atbildīgo transporta līdzekļa vadītāju. Viņam var nebūt naudas, viņš var nebūt sasniedzams, ja viņš vispār ir aizbraucis prom, man nav pret ko celt prasību. Šeit ir virkne risku".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti