Pēc divām nedēļām šajā laikā mēs jau zināsim, kuri politiskie spēki un to līderi turpmākos četrus gadus saimniekos Latvijas pilsētās un novados. Līdz tam "De facto" turpina pētīt to pašvaldību darbu, kur situāciju uzlabot līdz šim nav izdevies. Kāds no "De facto" skatītājiem atsaucies aicinājumam novērtēt savas pašvaldības darbu īpašā kartē Latvijas Televīzijas mājaslapā. Viņš ir neapmierināts, ka Varakļānu novada domē ir daudz strādājošo un iedzīvotājiem dārgi izmaksā šo darba vietu uzturēšana. Taču Varakļāni nav vienīgie. Atklājies, ka šāda situācija ir ceturtajā daļā novadu.
Varakļānu novada domes uzturēšana izmaksā visdārgāk
Varakļānu novadā dzīvo apmēram trīsarpus tūkstoši cilvēku. Darba dienas vidū uz ielas var sastapt pārsteidzoši daudz iedzīvotāju. Problēma – daļai trūkst darba vietu. Kāds iztiku sev nopelna gaterī, cits zemnieku saimniecībā. Palaimējies tiem, kuri strādā pašvaldības iestādēs. Tādu ir apmēram 300. Tikpat daudz, cik trūcīgo skaits novadā.
Nav brīnums, ka Varakļāni ir tā vieta Latvijā, kurā ir viszemākie nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana prāvu pienesumu nesniedz – no vienas privātmājas gadā tas ir apmēram 20 latu.
Statistiski rēķinot – no viena iedzīvotāja iegūst vien 150 latu. Divas reizes mazāk nekā līdzīgā novadā. Taču tajā pašā laikā cilvēkiem Varakļānu novada domes uzturēšana izmaksā visdārgāk. 229 lati uz vienu iedzīvotāju. Tikmēr līdzīgas pašvaldības to pašu spēj nodrošināt pat ar 22 latiem uz vienu iedzīvotāju.
"Jā, tas varbūt tā liekas, ka tas ir liels skaitlis uz mūsu kopējā budžeta, bet jo mazāka pašvaldība, jo tie administratīvie izdevumi pret viņas ieņēmumiem budžetā būs lielāki," saka Modra Vilkauša, Varakļānu novada domes priekšsēdētāja (partija ,,Savam novadam").
Pašvaldības ieņēmumus palielināt izdotos, radot jaunus uzņēmumus un līdz ar to - darba vietas. To sola visi trīs šajā novadā vēlēšanām reģistrētie saraksti. Taču to izdarīt iespējams neesot. Paši uzņēmēji stāsta, ka jau šobrīd izmantots teju katrs lauksaimniecības zemes gabals. Atliek vien rūpēties par to, lai esošie uzņēmēji novadu nepamestu.
Uzņēmēji domes darbību jūt maz
Zemē, kas pieder lauksaimniecības uzņēmumam ,,Lauce", audzē rudzus, kviešus un rapsi. Uzņēmums nodarbina vien 9 cilvēkus. Taču pērn spēja sev nodrošināt apgrozījumu teju 800 000 latu apmērā. Turklāt ir arī lielākais Varakļānu novada nodokļu maksātājs. Uzņēmums gan nekādu sevišķu labvēlību pret sevi nav izjutis. Par savu īpašo pienesumu pašvaldības budžetam uzzinājis vien pēc "De facto" intereses.
SIA ,,Lauce" pārvaldnieks Uldis Bulavs saka: "Mēs jau ne tikai Varakļānus stutējam, mums gandrīz puse darbinieku dzīvo blakus esošajā Viļānu novada Dekšāres pagastā. Tā kā mēs arī to stutējam. Mēs diezgan daudz zemes arī nomājam un maksājam nodokli par nomāto zemes platību."
Uzņēmējs pašvaldības budžetu nav pētījis. Taču dārgie tēriņi administrācijai nevienam nav izdevīgi. Varakļāni nav vienīgie. Zemi nodokļu ieņēmumi un augstas domes uzturēšanas izmaksas ir arī Riebiņu, Jaunpiebalgas un Apes novados.
Sarūk iedzīvotāju skaits un nodokļu ieņēmumi
"Iedzīvotāju skaits samazinās, kas apdraud arī nākotnes nodokļu ieņēmumus šajās pašvaldībās, tajās būs apdraudēta gan funkciju izpilde, gan arī iespēja ieguldīt attīstības projektos," norāda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze.
Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir Alsungas, Kārsavas, Baltinavas un Vārkavas novados. Desmit gadu laikā Vārkavā dzīvojošo skaits sarucis vairāk nekā par pustūkstoti. Tas ir daudz, ja ņem vērā, ka šobrīd šeit dzīvo vien 2 087 cilvēki.
Līdzīgi kā citviet jaunieši aizbrauc uz pilsētām vai ārzemēm. Visskaudrāk tas sajūtams brīžos, kad uzrodas kāda vakance, bet atrast piemērotu darbinieku tai nevar.
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja (,,Jaunais kalums") Antra Vilcāne: "Viens no veidiem noteikti būtu novada stipendijas, - ka mēs sagatavotu kādu sev nepieciešamu speciālistu pašvaldībā un tādā veidā sekmētu viņu atgriešanos atpakaļ. Īsti gan arī garantijas nav." Taču stipendiju ieviešana panākumiem joprojām nav vainagojusies. Arī ar jaunu darba vietu radīšanu nesokas. Investori Vārkavā ierodoties vien kā uz brīvdabas muzeja apskati.
Investori nenāk sliktās infrastruktūras dēļ
"Līdz ko parādās kāds no investoriem, mēs esam braukuši un skatījušies teritorijas, es viņas nevarētu saukt īsti par industriālajām, bet tur kur ir bijušas kolhoza darbnīcas, kaltes," stāsta Vilcāne. "Jā, attālums varbūt apmierina, no Preiļi – Līvāni šosejas, no šosejas Rīga – Daugavpils, bet neapmierina ceļa kvalitāte, un visi investori parasti aizbrauc projām. Viņi šeit nevēlas ieguldīt, jo infrastruktūra ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī."
Vārkavas, Riebiņu un vēl citām domēm lielāko atbalstu sniedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Pašām ar ienākumu palielināšanu nesokas. Būtībā mazos novadus, kur iedzīvotāju skaits ir ap četriem tūkstošiem, uztur lielās pašvaldības. Tomēr ilgstoši tā tam nevajadzētu būt.
Ilona Rauzge uzskata: "Vairāk to darīt caur attīstības instrumentiem nevis caur tādām mākslīgām dotācijām, kur tu faktiski esi līdzīgi kā iedzīvotājs ar savu sociālo pabalstu - esi atkarīgs un kļūsti atkarīgs no tā, ka valsts mūžīgi mūžos dotē."
Nozares ministrija kā izeju no šīs situācijas redz mazo novadu apvienošanos ar kaimiņu pašvaldībām, kurās ir spēcīgi attīstības centri. Tas palielināšot ieņēmumus un samazināšot administratīvos izdevumus. Tajā pašā laikā ir risks, ka mazie novadi pārvērtīsies par vēl lielākām ekonomiskajām nomalēm.
