De Facto

LTV arodbiedrība iebilst pret Strautmani un Odiņu valdē

De Facto

Ieskats 10. aprīļa «De Facto» tematos

Vakcīnu uzkrājums mērāms miljonos, pircēju nav

«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19

Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.

Vakcīnu pārpalikums izveidojies un turpinās augt tādēļ, ka vakcīnu rezervācija paliek saistoša. Bet rezervēto vakcīnu skaits pēc sākotnējā vakcīnu trūkuma Latvijā vairākkārt pārsniedza iedzīvotāju skaitu, neraugoties uz to, ka Pasaules Veselības organizācija aicināja valstis būt mērenām, lai pietiktu arī nabadzīgajām Āfrikas un citām valstīm. Tagad vakcīnu apgādē priviliģēto valstu, tostarp Latvijas, neiztērētās vakcīnas tur nonāk ziedojumu veidā. Veselības ministrija paudusi cerības vismaz daļu vakcīnu arī pārdot, taču pagaidām nav ziņu, vai būs kāds pircējs.

Lai gan vairāk nekā 450 tūkstošiem iedzīvotāju būtu vēl jāsaņem balstvakcīna, cilvēki pēc tās neiet, un īpaši veicināt aktivitāti šobrīd vairs neplāno arī par vakcināciju atbildīgie. Vakcinēties gan joprojām var pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetos.

Vislielākie vakcīnu atlikumi šobrīd ir “Pfizer” ražotajām vakcīnām, kas glabājamas īpaši aukstajos ledusskapjos – 889 tūkstoši no kopumā 1,87 miljoniem devu. Līdz vasarai krājumus papildinās vēl 326 tūkstoš   vakcīnu devas. Turklāt pievedumi plānoti arī pēc tam.

Pārpalikuma problēma pirmo reizi tika cilāta tikai šogad janvārī Imunizācijas valsts padomē. Par to ierunājās vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš. Tam pievienojās infektologs Uga Dumpis, norādot, ka būtu jābūt izstrādātam valsts plānam, ko darīt ar Covid-19 vakcīnu atlikumu, jo kopējais atlikums varētu būt apmēram trīs miljoni.

Šāds plāns Veselības ministrijā patiešām tapa, un februāra vidū to skatīja Ministru kabineta sēdē. Taču tam piemēroja ierobežotas pieejamības statusu un skatīja valdības slēgtajā sēdes daļā.

No skopajiem skaidrojumiem pēc sēdes toreiz vien izrietēja, ka vislabāk būtu vakcīnas pārdot, bet, ja tas neizdodas, ziedot, kā tas noticis jau līdz šim.

“Ziedot tāpēc, ka pircējus par naudu mums nav izdevies atrast,” toreiz teica veselības ministrs Daniels Pavļuts. Šobrīd noliktavās esošo vakcīnu iegādes izmaksas pēc “De facto” rīcībā esošām ziņām lēšamas līdz 30 miljoniem eiro; kopā ar tuvākajā laikā gaidāmajām piegādēm – ap 35 miljoniem eiro, un pircējus, lai atgūtu kaut daļu, nav izdevies atrast joprojām.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka valstis, kurām vakcīnas varētu vajadzēt, ir apzinātas, taču “tās jau jūt, ka Eiropai tās vakcīnas varētu palikt pāri, un viņas, protams, būtu priecīgākas saņemt ar mazākiem izdevumiem savai valstij, nekā ir iespējams šobrīd,” viņa piebilst.

Tā kā šādas problēmas ir vairākām valstīm, diskusijas par tām notiekot arī Eiropas Komisijā, kura veido kopējo vakcīnu iegādes politiku un līguma nosacījumus ar ražotājiem.

“Mēs esam, protams, informējuši Eiropas Komisiju. Viņa arī devusi dažnedažādas aptaujas. Un mēs labprāt no tām vakcīnām atteiktos, kam ir paredzētas piegādes, un lai viņas Latvijai vispār nepiegādā,” atzīst Kaupere. Pagaidām atbildes no Eiropas Komisijas par to nav.

Par labu šajā situācijā nenāk arī ierobežotie vakcīnu derīguma termiņi. Vismaz puse Latvijā esošo devu jāizlieto līdz vasaras vidum vai ātrāk. Tas nozīmē, ka šo daļu nav iespējams pietaupīt, ja nu gadījumā atkal vajag rudenī. Turklāt vēl vienu balstvakcināciju visdrīzāk ieteiks tikai riska grupām, nevis visiem.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska spriež, ka apjomīga primāra vakcinācija diezin vai nākamajās sezonās sagaida. Turklāt nav izslēgts, ka uz to brīdi aktuālākas jau būs vēl citas, pret jaunākiem vīrusa variantiem efektīvākas vakcīnas.

“Ļoti iespējams, ja nāks pielāgotās vakcīnas, tad šo vērtība un jēgpilna lietošana būs mazāka,  nekā tā ir tagad,” viņa piebilst.

Tad Latvijai jau nopirkto, bet nevajadzīgo vakcīnu būtu vēl vairāk. Veselības ministrijā atzīst, ka šobrīd vēl nevarot spriest par rīcību šādā gadījumā, jo neskaidrību ir pārāk daudz.

“Eiropas Komisija jau vispār runā par to, ka pat valstu starpā varētu atšķirties situācija. Vienā dominē viens paveids un viņai vajadzīga viena vakcīna, un citā dominē tāds paveids, un tur ir vajadzīga vēl cita vakcīna. Visi ir ļoti piesardzīgi. Jā, ražo, bet nezina, kam tad īsti ir jāgatavojas,” saka Inese Kaupere. Turklāt nevarot līdz galam izslēgt arī iespēju, ka atkal pašreizējo pārpalikuma problēmu varot nomainīt vakcīnu trūkums.

Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča norāda, ka neskaidrību ir pārāk daudz: “Protams, mēs arī visu laiku vaicājam, bet tiešām nevaram... Šobrīd neviens neko nevar pateikt. Līdz ar to gaidām un gatavojamies visa veida scenārijiem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt