Plānots, ka no šosejas A5 netālu no Mārupes un Olaines novada teritoriju robežas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars pagriezīsies virzienā uz lidostu. Šajā vietā nav blīvas apbūves. Taču Mārupes novada domes izstrādātais teritorijas plānojums nākotnē šeit neparedz dzelzceļu, bet gan industriālās būves un savrupmājas. Platības ziņā vieni no lielākajiem zemes īpašniekiem, kurus skartu "Rail Baltica" izbūve, ir Poišu ģimene.
Aināram Poišam pieder vairāk nekā piecu hektāru plaša pļava. Viņš ir Mārupes mēra Mārtiņa Bojāra (Latvijas Zemnieku savienība) bijušais biznesa partneris. Turpmākie notikumi vieš aizdomas, vai tiešām Bojārs pārstāv visu mārupiešu intereses vai tomēr atsevišķu Vētras ciema pļavu īpašnieku vēlmes.
Uz Poiša zemes pagaidām nekas nenotiek. Taču pašvaldības teritorijas plānojumā šeit paredzēta apbūve. Pašvaldība ir daudz darījusi, lai celtu šī ciemata vērtību, ieguldot naudu tukšās pļavās. Novadā uzsākts vērienīgs ūdenssaimniecības projekts. Par pašvaldības un Eiropas finansējumu būvētā ūdenssaimniecības sistēma apkārtnes zemes vērtību paaugstinātu. Arī pircējus atrast būtu vieglāk. Vienīgi traucē "Rail Baltica" ieceres.
"Ūdenssaimniecības projekts ir vairākās kārtās. No Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ir realizēts pirmais ūdenssaimniecības projekts Mārupē, kurā konkrēti ir ieguldīti 11,1 miljoni eiro. Pamatā bija savienojums ar Jaunmārupi, bet tas rada iespēju nākotnē visam Vētras ciemam, kas jau būtu cita projekta kārta, pieslēgties šai ūdenssaimniecības infrastruktūrai," atklāj Mārupes novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere.
Taču zemes īpašnieki, kuriem pašvaldība izdabā, paši, iespējams, krāpušies ar nodokļu nomaksu. Līdz šim Poišu ģimenei izdevās atrast pircējus diviem zemes gabaliem.
Tiesa, atšķirībā no citiem jaunienācējiem Vētras ciemā, šiem pircējiem 0,25 hektāru platība 2011.gadā izmaksāja vien trīs tūkstošus latu jeb nepilnus 4,5 tūkstošus eiro. Visticamāk, cena bija krietni augstāka, taču Poišu ģimene, iespējams, šādā veidā izvairījās no nodokļu nomaksas.
Iespējamā krāpšanās ar nodokļiem varētu pamatīgi iedragāt jauno īpašnieku cerības uz viņiem tīkamu kompensācijas apmēru, ja dzelzceļš tomēr Vētras ciemu šķērsos. Viena no zemes pircējām Snežana Krafta sākumā nevēlas atklāt, par kādu summu zemi iegādājusies: "Negribās to tagad teikt, tā bija adekvāta cena Mārupē."
Taču pēc raidījuma "De facto" nosauktās summas sieviete atzīstas, ka "visi zina, ka neviens nerāda to summu, lai visu to nodokļu summu nav jāmaksā". Arī otrs zemes pircējs Alvis Fjodorovs ir izvairīgs: "Tai zemei toreiz... Labi, kāda starpība, līgumā ir cita ierakstīta. Par to mēs tāpat tagad nerunāsim, jo tāpat visi saprot, kā pirka. Man jau, godīgi sakot, bija vienalga par to, kā uzrādīt, tāpēc, ka man tā nauda bija oficiāli, bet nu..."
Pārdodot zemi, jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis 15 procentu apmērā. Uzrādot zemāku pārdošanas cenu, to izdodas apiet. Lai arī Krafta "De facto" apstiprina, ka tieši ar Aināru Poišu sazinājusies pirkšanas - pārdošanas procesā, pats Poišs pilnībā noliedz, ka par to kaut ko zina. "Tēvam bija zeme un viņš ir realizējis divus gabalus. Es neko vairāk nezinu," norāda Poišs.
Tajā pašā laikā Poišs ir viens no tiem, kurš iestājas pret dzelzceļa līnijas izbūvi caur Vētras ciemu.
Iespējams, tieši šie fakti izskaidro Mārupes domes aso un organizēto iestāšanos pret "Rail Baltic" dzelzceļa līniju. "Kādas man var būt attiecības? Mēs padomju laikā strādājām kolhozā. Tagad viņš ir pašvaldības priekšnieks," pauž Poišs. Poišam un Bojāram līdz pat 2010.gadam piederēja kapitāldaļas "Sabiedrībā Mārupe".
Mārupes novada mērs Mārtiņš Bojārs noliedz, ka aizstāvētu pļavas saimnieka intereses. "Nekāda biznesa tur nebija. Vienkārši es zinu Aināru kā Mārupes iedzīvotāju. Mantotās zemes viņam ir pie Vienības gatves, acīmredzot, viņam tur ir īpašumi, es iestājos arī par uzņēmējiem, kas tajā vietā ir. Ja viņi uzsākuši savu attīstību, lai viņiem ir šis turpinājums, lai viņi var ticēt pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, pašvaldībā esošiem dokumentiem," savu viedokli pauž novada mērs Bojārs.
Mārupes novada domes deputāti nolēma neatbalstīt piedāvāto "Rail Baltica" dzelzceļa atzaru caur Vētras ciemu. Taču esot gatavi izskatīt citus piedāvājumus. Viens no tiem ir, ka dzelzceļš turpinās gar A5 šoseju.
Taču attīstītāji norāda, ka tas būtu tuvāk Jaunmārupei, kur ir daudz blīvāka apbūve. Tas nozīmētu, ka šis piedāvājums skartu daudz lielāku iedzīvotāju skaitu.
Pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, kāpēc izvēlēts projekts caur Vētras ciemu: "Izvēles pamatā bija tas, ka šis izvēlētais koridors atrodas trīs kilometrus no Mārupes un divus kilometrus no Jaunmārupes. Tas iet cauri Vētras ciemam. Tas iet cauri 300 metru neapbūvētam koridoram, kurā atrodas dažas savrupmājas. Šķērso lauksaimniecības zemes, mežus, zvēraudzētavu ar būrīšiem un pienāk lidostā."
Taču Mārupes domē cenšas izmantot katru veidu, lai iebilstu plānotajam dzelzceļa atzaram. Piemēram, ka šāds piedāvājums novadam radītu sociālekonomiskos zaudējumus teju 311 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiek piesaukti aptaujas rezultāti, kur vairāk nekā 900 iedzīvotāju iebilst "Rail Baltica" atzaram caur Vētras ciemu. Lai gan tieši tas skar tikai apmēram 40 zemju īpašniekus, kuru starpā ir gan pati pašvaldība, gan valsts.
Kopumā Latvijā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve izmaksās 1,27 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām. Taču tikai pēc diviem gadiem tiks uzsākta projektēšana un īpašumu atsavināšana.
