De Facto

Kļūdas atkritumu saimniecībā dārgi atspēlēsies iedzīvotājiem

De Facto

Ieskats 19. jūnija «De Facto» tematos

Mājsaimniecībām gāze būs, bet vai visiem citiem?

De facto: Mājsaimniecībām gāze būs, bet vai būs visiem citiem?

Gaidot jauno apkures sezonu, par gāzes pietiekamību vismazāk jāuztraucas mājsaimniecībām. Tām  pietiks ar to, kas Latvijā jau ir, lai arī par krietni augstāku cenu nekā iepriekšējā apkures sezonā. Taču, vai gāze pietiks visiem citiem patērētājiem? Tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, tajā skaitā no tā, cik Latvijā ienāks gāze no Krievijas, ar ko valdības līmenī vairs it kā nerēķinās, bet dabā plūsma eksistē, šovakar vēsta LTV raidījums “De facto”. 

Gāzes uzkrāšanas temps Inčukalna pazemes gāzes krātuvē patlaban atpaliek no iepriekšējiem gadiem. Pēc Krievijas cauruļvada aizgriešanas aprīlī, gāze Latvijā ieplūda tikai no Lietuvas pa cauruļvadu, kura jauda ir divreiz mazāka. No Klaipēdas nākušo gāzi gan noglabā, gan uzreiz patērē, tostarp pumpē tālāk uz Somiju.

Taču ceturtdien atkal parādījās plūsma gāzesvadā no Krievijas. To pirkt aizliegts nav, ja nepārkāpj sankcijas, bet cauruļvadu operators “Conexus” nedrīkst atklāt, kam tā pieder. 

“Latvijas gāze” komerciālos darījumus izvairās komentēt, tomēr “De facto” apgalvoja, ka viņi šobrīd no “Gazprom” neko nepērk. Pirms pāris nedēļām kompānijas vadītājs Aigars Kalvītis intervijā LTV skaidroja, ka, pirms iegādāties Krievijas gāzi, jātiek skaidrībā ar maksāšanas kārtību. 

No “Conexus” sniegtās informācijas izriet, ka gāzes plūsma cauruļvadā no Krievijas ir aptuveni 70-80% robežās no tā apjoma, kas pašlaik nāk no Lietuvas. Visticamāk, Krievijas gāzi uzglabā Inčukalnā, jo pēdējās dienās tur pieaudzis iesūknētās gāzes apjoms. 

Ekonomikas ministrijā (EM) raidījumam pauda, ka viņi ar Krievijas gāzi vairs nerēķinās.

“Visi mūsu plāni un scenāriji ir balstīti uz to, ka Krievijas gāzes pie mums nav,” saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. 

Nozarē visiem ir skaidrs, ka šoziem Inčukalns nebūs tik pilns kā agrāk.

“Tas gan automātiski nenozīmē, ka mums dabasgāzes pietrūks, jo tirgus ir mainījies un arī apkures sezonā var turpināties piegādes pa cauruļvadiem,” pauž Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Visi liek cerības uz to, ka no Klaipēdas gāze uz Latviju plūdīs nepārtraukti, arī ziemā.

Tas ļautu līdz apkures sezonai Inčukalna krātuvē iesūknēt līdz 13 TWh gāzes. Pašlaik ir 9 TWh, pērn apkures sezonas sākumā bija virs 17 TWh. 

Tāpat tiek prognozēts, ka dārgu gāzi tik daudz netērēs. Gada pirmajā pusē gāzes patēriņš jau stipri nokrita. Piemēram, “Latvenergo” tagad elektrību ar gāzi neražo. Un kā pēdējais, bet ne mazāk svarīgs apstāklis ir, lai Somija un Igaunija paspēj, kā plānojuši, apkures sezonas sākumā pabeigt jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību. 

“Ja ir šis terminālis, Klaipēda, Inčukalnā ir 12-13 TWh un termināļi ir maksimāli noslogoti, tad mums būs pilnībā pietiekoši gāzes. Mēs vēl gāzi varēsim iedot uz Poliju,” optimistisks ir Šaicāns. 

EM uz situāciju raugās daudz relaksētāk, nekā to redz tirgus dalībnieki. Pēdējie galvenokārt akcentē to, cik svarīgi, ņemot vērā jau tā maksimāli noslogoto cauruļvadu ar Lietuvu, pēc iespējas vairāk iesūknēt Inčukalnā. 

Valdmanis lielākos riskus saskata ļoti aukstos laika apstākļos: “Ja netiek iesūknēts pietiekams apjoms dabasgāzes tieši Inčukalna krātuvē, varētu izveidoties situācijas, ka dažas dienas vai nedēļas īslaicīgais pieprasījums varētu būt lielāks nekā reģiona infrastruktūras, tajā skaitā Inčukalna krātuves, spēja šo pieprasījumu apmierināt.”

“Latvijas situācijā problēma ir tā, ka patērētāji gāzi nākamajai sezonai iepērk salīdzinoši lēni un patērētāji nedod uzdevumu gāzes tirgotājiem iesūknēt krātuvē priekš viņiem. Šādu situāciju mēs varam vērot labu laiku, un šobrīd mēs, es gribētu teikt, esam pat nonākuši situācijā, ka daži patērētāji nesaņem piedāvājumus no tirgotājiem, jo nav gāzes, ko piegādāt,” uzsver enerģijas tirgotāja “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš.

Augstā gāzes cena krājumu veidošanu ziemai neveicina. Lielie patērētāji mēdz nogaidīt cerībā, ka gāze tomēr kļūs lētāka, kas, protams, var nenotikt. Savukārt tirgotāji, ja viņiem neviens gāzi nepasūta, nesteidzas uz savu galvu veidot krājumus, ko pēc tam neviens var nenopirkt.  

“Svārstības ir ļoti lielas gāzes tirgū, un jebkuras ziņas cenas svārsta ļoti. Tagad pēc pēdējām ziņām par to, ka ir samazinātas Nord Stream-1 piegādes, cenas Eiropā ir pieaugušas par 30% divu dienu laikā,” atzīmē Samtiņš.

To, ka juridiskajām personām gan nevajadzētu gaidīt ar gāzes iegādi, atkārto arī EM.

“Atslēgas jautājums, kas visu laiku jāuzsver, ka juridiskām personām ir brīdis, ir visa vasara, kad jāpērk gāze nākamajai sezonai. Nevajag gaidīt,” mudina Šaicāns.

Valdība valstij piederošajam “Latvenergo” deva uzdevumu rezervēt gāzes piegādes no Klaipēdas gada nogalē. Par rezultātiem “Latvenergo” vēl nav gatavs klāstīt, bet ministrijā apgalvo, ka vismaz daļēji tas ir izdevies caur sadarbības partneriem.

“Daļa gāzes nāks 4. ceturksnī arī no tām jaudām, kas ir rezervētas. Tieši varbūt “Latvenergo” vai Latvijas vārds tur neparādās, bet ir skaidrs, ka daļa no tās gāzes tāpat atnāks uz Inčukalnu kā “Latvenergo” gāze,” stāsta EM valsts sekretāra vietnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt