De Facto

Karš un augoši aizsardzības budžeti rada militāro preču deficītu

De Facto

De Facto - militāro preču deficīts un jautājumi par izlūkdienesta darbu

LTV arodbiedrība iebilst pret Strautmani un Odiņu valdē

«De facto»: LTV valdes konkursā SEPLP aiz strīpas atstāj Belti un bijušo MTG vadītāju Ozoliņu

Nedēļas sākumā Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nosauca trīs kandidātus, par viņu iecelšanu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē plānots izlemt jau 4. aprīlī. Tie ir tagadējais LTV valdes loceklis Ivars Priede, žurnālists un scenārists Kaspars Odiņš un kādreizējā “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) vadītāja Baiba Strautmane. Šo trijnieku padome izvēlējās no pieciem nominācijas komisijas izvirzītajiem finālistiem.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka aiz strīpas pēc padomes lēmuma palika bijušais LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un kādreizējais mediju koncerna MTG vadītājs Baltijā Kaspars Ozoliņš. Viņi apstrīdēt konkursa iznākumu neplāno. Taču

trauksmi ceļ LTV arodbiedrība: pēc valdes kandidātu tikšanās ar darbiniekiem tā ir vērsusies pie SEPLP ar lūgumu potenciālos jaunpienācējus valdē – Odiņu un Strautmani – amatos neapstiprināt. 

“Cik es esmu vērojusi un sekojusi līdzi gan analītiskajiem, gan informatīvajiem raidījumiem, vairāk runājot par analītiskajiem raidījumiem, dažreiz liekas uzkrītoši varbūt nedaudz par daudz agresivitātes tiek izpausta šajos raidījumos vai, teiksim, intervijās. (..) Varbūt ir tādi diskusiju raidījumi, nu, vairāk tas ir saistīts, protams, arī ar politiķu intervijām un viedokļu iegūšanu. Reizēm “Kas notiek Latvijā?” varbūt arī ir šāda te asāka diskusija,” šie un tamlīdzīgi topošās LTV valdes locekles finanšu attīstības jautājumos Strautmanes izteikumi izraisīja “asāku diskusiju”, uz LTV valdi virzītajam kandidātu trijniekam tiekoties ar televīzijas darbiniekiem. 

Arī sabiedriskās televīzijas nosaukšana par “valsts televīziju” – atsevišķu politiķu iecienīts paņēmiens LTV kritizēšanai – un ne pārāk veiksmīgie Strautmanes mēģinājumi šo it kā pārteikšanos labot, izraisīja zālē neapmierinātu murdoņu. Vēlāk Strautmane “De facto” pauda, ka darbinieku uzticību varot iegūt tikai laika periodā, pierādot sevi ar darbiem.

Strautmane, kas tagad strādā privātajā sektorā, 2014. gada pavasarī tika atlaista no VNĪ valdes priekšsēdētājas amata saistībā ar iepriekšējā gadā notikušo Rīgas pils ugunsgrēku, bet pirms diviem gadiem viņu uz dažiem mēnešiem iecēla par Rīgas domes komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšnieci.

LTV valdes konkursa trešajā kārtā Strautmane bija palikusi vienīgā kandidāte uz finansista pozīciju. “De facto” zināms, ka konkursa komisijā apspriesta arī iecere šai sadaļā sludināt atkārtotu konkursu, tomēr vairākums nosliecās Strautmani tomēr virzīt.

Uz abām pārējām pozīcijām LTV valdē pēdējā kārtā konkurence bija. Tagadējā valdes locekļa Ivara Priedes konkurents uz valdes priekšsēdētāja amatu bija komerctelevīziju laukā ilgi strādājušais Kaspars Ozoliņš – to viņš pats apstiprināja “De facto”. Savukārt bijušais LTV vadītājs Ivars Belte “De facto” atklāja, ka sākotnēji bija pieteicies gan uz valdes priekšsēdētāja, gan uz valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos vietu, bet prioritāte viņam bijusi otrā pozīcija.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) konkursa komisijā piedalījās kā novērotāji bez balsstiesībām, tāpat kā LTV arodbiedrība. Neminot kandidātu vārdus, LŽA pārstāve Arta Ģiga piekrita komentēt konkursa iznākumu: “Tā izvēle ir starp to, vai atstāt procesu, kāds tas ir šobrīd televīzijā un varbūt kaut ko tur nedaudz pamainīt, vai izšķirties par lielākām, radikālākām pārmaiņām. Bet teikt, ka kāda no tām izvēlēm ir nepareiza, arī nevar. Jo, ja tas tā būtu, ka kaut kas no tām izvēlēm ir nepareizs, nominācijas komisija viņu nebūtu virzījusi. Tie cilvēki bija tuvu punktos, ļoti tuvu. Tur katram bija kaut kāda bišķiņ labāka īpašība vai kaut kas, kas līdz galam nebija. Nu 100% perfekts nebija neviens, bet viņi visi bija samērā līdzīgi.”

Programmu un pakalpojumu valdes locekļa amatam SEPLP nolēma izvēlēties Kasparu Odiņu – šobrīd vairāku izdevumu redaktoru izdevniecībā “Dienas žurnāli”. Savulaik strādājis par žurnālistu  arī Latvijas Televīzijā un LNT, Odiņš ir bijis arī sabiedrisko attiecību speciālists Aizsardzības ministrijā un Reformu partijas Saeimas frakcijā, viņš ir vairāku dokumentālo un mākslas filmu scenārists. 

To, ka SEPLP viņam esot devis priekšroku pār bijušo LTV vadītāju Belti, Odiņš, kuram nav pieredzes vidēja vai liela uzņēmuma valdē, neesot zinājis. Taču sevi par kompromisa figūru viņš neuzskata: “Es esmu gana enerģisks un gana atbildīgs, un gana praktisks cilvēks ar saviem stratēģiskiem redzējumiem, un to esmu pierādījis, vadot žurnālus ilgus gadus “Dienas žurnālos”. Tur tiešām šīs kvalitātes ir nepieciešamas. Par kompromisu – šis jautājums drīzāk ir konkursa organizētājiem, tā nav mana kompetence. Tomēr es ceru, ka konkurss notika godprātīgi. Es esmu pārliecināts par to.”

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis sapulcē ar LTV darbiniekiem gan aizstāvēja izvēlētos valdes locekļus, gan atzina, ka sastāvs neesot ideāls un ka padomei ar viņiem būs daudz jāstrādā.

Intervijā “De facto” Siksnis nepiekrita vērtējumam, ka padome esot izvēlējusies turpināt visu, kā ir: “Tādēļ, ka kas tad ir tas – “kā ir”? Ir tā, vai, patiesību sakot, ir bijis tā, ka pēdējos trīs gadus Latvijas Televīziju ir vadījis viens valdes loceklis [Ivars Priede], ko turklāt viņš nedarīja pēc paša vēlēšanās. Tas bija NEPLP kā iepriekšējā kapitāldaļu turētāja ļoti apzināts lēmums, gadiem faktiski nerisinot šo jautājumu. (..) Esošais vadītājs ir izvedis cauri visai kovidkrīzei, kas bija milzīgs izaicinājums, it īpaši, ja tu esi viens vadītājs. Tādēļ tur vajadzēja būt nu ļoti, es teiktu, galvastiesu pārākam kādam piedāvājumam, lai liktu kādu cilvēku no malas, ko mēs varētu uzskatīt par revolūciju. Un tādu es šajā konkursā nesaskatīju.”

No cita SEPLP locekļa Jāņa Eglīša stāstītā izriet, ka LTV valdes trijnieks padomē tomēr tika izveidots kā kompromiss,

taču uz programmu attīstības pozīciju virzīt Odiņu Eglītis gribējis pats: “Ļoti patīkami pārsteidza, jo, neslēpšu, tad, kad mums bija tas sākotnējais kandidātu saraksts – es neatceros, cik sākotnēji bija uz šo amatu – man tādi favorīti bija citi. Bet viņš pārliecināja ar tādu ļoti strukturētu redzējumu, stratēģisku redzējumu uz šiem jautājumiem. Beigās bija divi kandidāti ar ļoti līdzīgu vērtējumu. Nu es katrā ziņā, neslēpšu, es atbalstīju šo kandidātu, un tas arī bija tas – balsojumā par nominēšanu bija Odiņa kungs, jā.”

Arī trešās SEPLP locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes favorīts bija Odiņš: “Es izvēlējos par labu Kasparam Odiņam tāpēc, ka, jā, man arī likās, ka ir svarīgi, lai būtu pieredze žurnālistikā. Un otra lieta, ka es skatījos arī, lai valde kopumā veidotu labas attiecības un varētu sastrādāties.”

Tagad par valdes priekšsēdētāju izvēlētais Ivars Priede savulaik LTV vadības komandai pievienojās tieši kā finanšu valdes loceklis laikā, kad valdi vadīja Belte. No “De facto” uzzinājis, ka abiem teorētiski bija iespēja atkal strādāt kopā vienā valdē, tikai šoreiz mainītās lomās, Priede norādīja, ka šādā modelī problēmas neredzētu. Priede arī atgādina, ka šobrīd LTV ir izveidots jaunais galvenā redaktora amats, kurā strādā žurnāliste Sigita Roķe, savukārt valdē tomēr lieti noderētu uzņēmumu vadības pieredze.

“Ja jautājums, vai man būtu iebildumi strādāt ar Ivaru Belti – noteikti nē. Man liekas, ka mēs tīri labi sapratāmies, strādājot jau mainītās lomās. Man nav bijušas konfliktsituācijas, un arī tagad nav. Man ir grūti spriest par argumentiem, kādus SEPLP izmantoja, izvēloties Ivara vietā Kasparu. CV, pieredze un arī administratīvā darba pieredze, manuprāt, Ivaram ir iespaidīgāka. Man tad atliek secināt, ka tās ir bijušas pārrunas un kaut kādi vērtējumi, kas ir nosliekušies par labu, piemēram, Kaspara Odiņa izvēlei,” saka Priede. Viņš gan tic, ka varēšot sastrādāties arī ar abiem šobrīd SEPLP izvirzītajiem potenciālajiem kolēģiem – tiesa gan, Strautmanei acīmredzami trūkst pieredzes mediju darbā, tāpēc ar viņu būs jāpavada vairāk laika. “Un es ceru, ka viss būs labi,” piesardzīgi bilst Priede.

LTV darbinieku tikšanās ar potenciālo valdi notika ceturtdienas rītā, bet dienu vēlāk televīzijas arodbiedrība nosūtīja SEPLP vēstuli, kuras saturs ir zināms “De facto”. Tajā norādīts, ka Kaspara Odiņa un Baibas Strautmanes uzstāšanās esot radījusi “ļoti nepārliecinošu, neprofesionālu un nekompetentu iespaidu”, bet ģeopolitiskās situācijas un Saeimas vēlēšanu tuvuma dēļ valdes profesionalitāte un spēja argumentēti aizstāvēt medija vērtības šobrīd esot īpaši svarīga.

Arodbiedrība arī uzskata, ka Odiņš un Strautmane neatbilst sabiedrisko mediju likuma prasībām, proti, ka par LTV valdes locekli var ievēlēt personu, kurai ir zināšanas par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

KONTEKSTS:

SEPLP priekšsēdētājs Siksnis konkursa izsludināšanu skaidroja ar nepieciešamību, lai LTV valde atkal strādātu trīs locekļu sastāvā, jo sabiedriskajiem medijiem tuvākajos gados nospraustie attīstības uzdevumi prasīs ātrus un efektīvus lēmumus.

Līdz sākotnēji noteiktajam pieteikšanās termiņam 9. janvārī tika saņemti 13 pieteikumi. Konkursa nominācijas komisijas sēdē tika nolemts pagarināt pieteikšanās termiņu līdz 6. februārim, lai veicinātu konkurenci uz visiem vakantajiem amatiem.

Zināms, ka kopumā amatiem Latvijas Televīzijas valdē pieteicās 27 kandidāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt