De Facto

Apbalvo apsūdzētu pašvaldības policistu

De Facto

Latvija atdod Krievijai savu elektrolīniju, igauņi dusmīgi

Nauda inovācijām - bez mērķa

«de facto»: Latvija laiž vējā iespēju piesaistīt miljardu ASV dolāru

Formāli šobrīd jau ir sācies laiks, kad varētu ķerties klāt pie ES nākamajos septiņos gados Latvijai iedalīto miljardu tērēšanas. Praktiski šobrīd vēl notiek tikai plānošanas darbi, taču tie iet kā pa celmiem. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kas šonedēļ jau saņēmusi aizrādījumu no EK, nav apmierināts arī Latvijā vadošais – Organiskās sintēzes institūts. Ar savām zināšanām viņi gatavi Latvijai ienest miljardus, taču tos, viņuprāt, te nevienam nevajagot un šīs iespējas tiek palaistas vējā, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kāpēc Latvijā ir zemas algas? Tāpēc, ka uzņēmējiem, kas tās maksā, šeit uz vietas Latvijā ir par maz cilvēku, kam pārdot savu produkciju vai sniegt pakalpojumus. Zemo algu dēļ cilvēki savukārt aizbrauc strādāt citur, un viņu kļūst vēl mazāk. Rezultātā uzņēmējiem klājas vēl sliktāk, un cerības uz attīstību mazinās.

Jāstrādā citiem, lai gan varētu paveikt paši

Latvijas vienīgais glābiņš ir radīt arvien jaunus produktus, kurus var pārdot visai pasaulei un kurā gan - pircēju ir papilnam. Viens šāds produkts ir tik tikko ASV reģistrētas jaunas pretvēža zāles ar nosaukumu “Belinostats”. Un tas ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta zināšanu auglis. Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Ivars Kalviņš raidījumam stāsta, ka “šī molekula tika sintezēta OSI, mēs esam tās autori, mēs atradām vajadzīgo vielu, ko mūsu pasūtītājs pārvērta produktā, un šo produktu atļāva tirgot divās tirgus daļās kādai citai firmai, kura par to samaksāja vienu miljardu ASV dolāru plus divciparu skaitlis no apgrozījuma.”

Taču īsti apmierināts institūta direktors Ivars Kalviņš nav.

Šis pieminētais miljards varētu būt ticis Latvijai, ja vien institūts nekalpotu tikai citiem, bet varētu pats nodrošināt pilnu zāļu izpētes un izstrādes ciklu.

Bez pašu zinātnieku galvām tam vajadzīgs virkne iekārtu, kas ļauj, pirmkārt, vispirms iedarbīgās molekulas atrast, tad analizēt un aprakstīt, bet otrkārt, tālāk pārvērst tās jau parauga tabletēs vai kapsulās, kādas kā zāles mēs atpazīstam aptiekās. Un treškārt, veikt zāļu iedarbības pētījumus gan sākumā uz dzīvniekiem un pēc tam arī uz cilvēkiem.

IZM mudina zinātniekus pašus meklēt naudu

Daļēji šī ķēde jau tiek nodrošināta. Janvāra beigās, piemēram, institūts par Eiropas naudu tika pie kodolmagnētiskās rezonanses aparāta, kas noder pašam ķēdes sākumam, proti, iedarbīgo molekulu atrašanai. Drīzumā pie institūta taps arī piebūve, kur zāļu testi notiks ar dzīvniekiem, bet ar to vēl nepietiek. “Lai pārliecinātu uzņēmējus, ka izstrādātā tehnoloģija vai produkts tiešām ir reāls, nepieciešams īstenot kaut vai vienu eksperimentālo sēriju vai minimālo mehānismu uzbūvēt dabā, nevis uz papīra un tam nepieciešama specifiska infrastruktūra,” klāsta Kalviņš. 

Proti, vajag nelielu pilotrūpnīcu, kas maksātu aptuveni 50 miljonus eiro un kurus iecerēts dabūt no jaunās ES naudas, kas tieši tagad tiek plānota. Taču te sākas problēmas.

“Kad mēs lūdzam, lai iezīmē precīzi, cik tad būs naudas inovācijas infrastuktūrai naudas, tad EM, gan IZM, izvairās precizēt šo lielumu, to nedara arī Finanšu ministrija,” norāda Kalviņš.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa ir pretējās domās. “Mūsuprāt, tas ir skaidri iezīmēts 100 miljonu inovāciju infrastruktūras attīstībai – mūsu pusē un ja nemaldos, 68 miljoni eiro Ekonomikas ministrijas pusē. Tas, par ko viņi satraucās, un ko viņi, neredz, ka nauda tiks tieši viņiem,” saka Kiopa.

Tādējādi varētu domāt, ka ir noticis pārpratums vai nesaprašanās. Taču tajā pašā laikā IZM nespēj atbildēt ne uz to, cik liela varētu būt konkurence uz šiem projektiem, jo naudu jau negrib tikai šis institūts.

Ne arī uz to, kura tad īsti būs prioritāte, jo tādas šobrīd esot piecas. Un vai, piemēram, tiks ņemti vērā jaunākie Latvijas zinātnisko institūtu vērtējumi, kurā OSI tika novērtēts visaugstāk – kā pasaules līmeņa, bet, piemēram, citiem, tā brīža izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) vēlēja teju vai skuju taku: “Viens no skarbās patiesības ir tas, ka neko nedarīšana vairs nav variants.”

Tikmēr Kiopa vaicā: “Vai jums liekas, ka viss infrastruktūras finansējums būtu jāiegulda, piemēram, vienā šajā jomā, kāda būtu farmācija, zinot, ka šajā jomā ieguldījums atmaksājas ar 10% iespējamību?”   

Izdošanās iespējamība patiesībā ir vēl niecīgāka, taču Kalviņš arī iebilst, ka nauda tiek visiem un gala rezultāta – nekam.

“Nauda ir nevis jāizsmērē plānā slānī, kā to paredz Ekonomikas ministrijas pamatnostādnes, bet ir jāspecializējas,” saka zinātnieks.      

Un vēl – tā kā šī nauda ir atvēlēta inovācijām, kas nozīmē, ka šajā posmā zinātnieki tiek sasaistīti ar biznesu, Eiropa nav gatava maksāt pilnu cenu par šādiem objektiem, kas vēlāk nesīs peļņu.

Piemēram, zāļu pilotrūpnīcas gadījumā – no nepieciešamajiem 50 miljoniem Eiropa varētu segt tikai 15. Bet kur institūtiem ņemt pārējo, tā saukto līdzfinansējumu? IZM  budžetā šobrīd tam ir tikai pusotrs miljons eiro gadā. Ministrijas pārstāve uzskata – līdzfinansējums institūtiem jāmeklē pašiem, jo “savādāk to sistēmu nevar iedarbināt.”  

Tomēr meklēs iespēju palīdzēt institūtam

Ministrija tomēr sola par visu parūpēties un atrisināt neskaidrības, jo viņi saprot, ka šis ir Latvijas nākotnes ceļš, un katrs institūts viņiem esot tuvs un dārgs, un jo īpaši Kalviņa vadītais kā pirmrindnieks. Taču, kad šai augstajai ministrijas ierēdnei, kas plāno inovāciju naudas, pajautājam, vai viņa zina, ar kādām zālēm šis institūts lepojas un kas ir “Belinostats”, saņemam, lūk, šādu atbildi: “Nē nezinu. Bet es zinu, ka viņiem ir bundulis.”

Būtu tomēr labi arī zināt, ko mūsu zinātnieki īsti dara un galvenais – ko rada. Lai nesanāk tā, ka tie tur kaut ko pēta, ierēdņi kaut ko plāno, un uzņēmēji kaut ko cenšas pārdot. Mēs, sabiedrība, esam ieinteresēti, lai viss notiek roku rokā, pasaules līmenī un valstij gala rezultātā ir vairāk naudas.

                                     

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti