De Facto

Vai pašvaldības piekopj «dubulto grāmatvedību»?

De Facto

«Laupīšana» Ogres plūdos

Latgales ceļu remonti nesuši labu peļņu Zaķa paziņām

«de facto»: Latgales ceļu remonti nesuši labu peļņu Zaķa paziņām

Latgalē īstenotā ceļu remontu programma nesusi labu peļņu uzņēmumam “Vlakon”, kura vadībā ir Andris un Aļona Kozuļi, kas uzmanību izpelnījušies arī kā deputāta Dzintara Zaķa paziņas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kad aizvadītājā nedēļā raidījums pētīja balsu pirkšanu Latgalē, vairāki atsevišķi pavedieni aizveda uz Pērtnieku karjeru, tā darbiniekiem, kas šobrīd valstij ir liels darījumu partneris autoceļu uzturēšanas jomā.

Zaķis joprojām publiski apgalvo, ka nekādas manipulācijas ar balsīm nav bijušas ne no viņa, ne viņa paziņu puses. Un kā panākumu atslēgu piesauc priekšvēlēšanu kampaņu un apjomīgos ceļu remontus Latgalē.

Pirms divarpus gadiem politiķu pieņemtais lēmums par īpašām rūpēm un ieguldījumiem Latgales reģionā, šogad lieti noderēja, lai šie paši politiķi sev uzsistu uz pleca. Latgales ceļu sakārtošanas programmā šajā laikā vairāk nekā 160 kilometru grantēto ceļu ir noklāti ar melni segumu, kas ir līdzīgs asfaltam. Un “Vienotības” satiksmes nozari pārraugošie politiķi Anrijs Matīss un Dzintars Zaķis sola šo programmu turpināt. Zaķis žurnālam “Ir” saka, ka “ne bez manas darbības tas ceļš uzlikts”.

Latgales ceļu programmā pēdējos divos gados ieguldīti deviņi miljoni eiro. Un tas ievērojami veicinājis biznesu arī  Viļānu puses uzņēmējiem, Zaķa paziņām Andrim un Aļonai Kozuļiem, kas saimnieko Pērtnieku karjeros.

Tieši no šiem SIA “Vlakon” karjeriem darbu veicējs, valsts uzņēmums “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pērk izejmateriālus – dolomīta šķembas. Bez konkursa un par teju 20 eiro tonnā.

“Mēs tai laikā bijām brīvs komersants, vairāk vai mazāk partneri jau bija pirms šiem lēmumiem.  Un Latgalē vislielākais tāds karjers, kurš praktiski ir arī Latgalē vienīgais, kurš var piedāvāt šīs cietās šķembas, jo alternatīva ir Lietuva,” saka “Latvijas Autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Ja ieskatās “Vlakon” pārskatos, tad redzams, ka pēdējo četru gadu laikā šīs kompānijas peļņa ir ievērojami augusi – no 345 814 tūkstošiem eiro 2011.gadā līdz  1 699 941 eiro pagājušajā gadā.

Valsts uzņēmuma šefa Kononova dēlam Igoram ir arī kopīgs bizness ar “Vlakon” valdes priekšsēdētāju Andri Kozuli. “Es tur neredzu nekādu interešu konfliktu. Jo dēls ir pieaudzis, un tas, ka viņam ir attiecības pavisam ne šajā karjerā, tā kā es neredzu tur savu saistību ar karjeru nekādā veidā,” saka Kononovs.

Igoram Kononovam pieder 40% no SIA “Akuk”. Tikpat pieder citas “Latvijas Autoceļu uzturētāja” vadošas amatpersonas dēlam Robertam Milleram, savukārt Kozulim pieder 20% no “Akuk”. Savukārt šī firma pirms pāris gadiem kļuva par īpašnieku gandrīz pusei kapitāldaļu Jēkabpils pašvaldības uzņēmumam “Jēkabpils pakalpojumi”.

Kononovs savā amatā nonāca neilgi pēc tam, kad satiksmes nozari sāka pārraudzīt "Vienotība" kopā ar "olšteiniešiem".

Zaķis satiksmes jomu uzskata par savējo un pirms vēlēšanām solīja arī tuvākajos gados ar melno segumu noklāt visus ceļus, pa kuriem Latgalē kursē sabiedriskais transports. Un Kozulim šāds nākotnes scenārijs būtu izdevīgs, jo karjeru bizness ir atkarīgs arī no tā, kā attīstās ceļu remonta nozare, un kurā reģionā, cik daudz ceļu tiek labots.

Ziņojumā par Pērtnieku karjera ietekmi uz vidi teikts, ka šeit dolomīta krājumi ir vairāk nekā 30 miljoni kubikmetru un to ieguve var turpināties sešdesmit gadus. Bet karjera biznesam ir nozīmīgi, lai ceļus būvētu salīdzinoši netālu.

To apstiprina arī “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange: “Ceļu būvē lielākās izmaksas ir tieši materiāls un transports. Realizējot kādu konkrētu ceļu, ir svarīgi, lai pēc iespējas tuvāk atrastos izejmateriālu bāze. Tad transportēšanas izmaksas ir vismazākās.  Protams, ka valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka pēc iespējas ir jāizmanto vietējie materiāli, bet jāsaka tā, ka mēs kvalitātes prasības esam pacēluši jau tik augstu, ka uz galvenajiem ceļiem jau vietējos materiālus principā izmantot vairs nevar.”

Zaķis savu draudzību ar Andri un Aļonu Kozuļiem neafišē, bet arī nav noliedzis. Līdz šim medijos izskanējis, ka Zaķis ar Kozuli kopā makšķerē un politiķis iemīļojis Pērtnieku karjerus. Bet šovasar Zaķis kopā ar šiem uzņēmējiem devās uz Gruziju. Un ne tas vien -  Kozuļa māsasdēls Raitis Baltpurviņš samaksājis par radio atskaņotu priekšvēlēšanu reklāmu, kurā cildina Zaķi.

“De facto” Kozuli meklēja jau otro nedēļu pēc kārtas, lai pavaicātu, kādēļ, viņaprāt, vairāki pavedieni saistībā ar Zaķa balsu iespējamajiem pircējiem ved uz Pērtnieku karjeru. Kozulis neatsaucas uz telefona zvaniem. Uzņēmēja pagalmā gan redzama viņa lietotā automašīna. Bet durvis neviens neatver. Viņš ir arī Viļānu novada domes deputāts, ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības. Tomēr arī domē viņš ir rets viesis. Sēdes apmeklē visai neregulāri.

Iepriekš “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pie valsts pasūtījuma tika, piedaloties konkursā. Bet pērn valdība šo shēmu mainīja, un uzturētājs bez konkursa tika pie līguma ar Satiksmes ministriju, kas ļauj tuvākos gadus veikt ceļu uzturēšanas darbus, tostarp – grants segumu nomaiņu ar melno virsmu.

Raidījums “de facto” piektdien mēģināja sazināties ar Dzintaru Zaķi, tomēr viņš neatbildēja ne uz telefona zvanu, ne nosūtītajām īsziņām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti