De Facto

SAB nākotne: NDP ar Maizīša pēcteča izvēli tomēr nesteigsies

De Facto

De Facto

Latgales politiķi laikus neaicināja vēlētājus vakcinēties

«De facto»: Latgalē politiķi un «vietvarvēstis» laikus neaicināja potēties pret Covid-19

Latgales pašvaldību vadītāji neaktīvi uzrunāja savus vēlētājus par vakcinācijas pret Covid-19 nepieciešamību un vāji izmantojuši pašvaldības oficiālus izdevumus, secinājis LTV raidījums “De facto”.

Uzticas vietvarām

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā secināts, ka Latgales iedzīvotāji vairāk nekā citur Latvijā uzticas vietvarai. Tieši vietējo līderu un politiķu uzrunāšana būtu spēcīgs signāls, uzskata RSU komunikācijas fakultātes profesors Sergejs Kruks.

“Kaut vai anekdotiskie gadījumi no TV reportāžām: "Pagasta vecis pateica nobalsot par šo partiju, es arī nobalsoju”. To pašu varēja darīt arī tagad. Ir taču novada avīzes. 20 gadus stāstīja, ka novada avīzīte ir tuvāka cilvēkam, tāpēc mēs to publicēsim. Nu lūk, dariet, jums ir komunikācijas kanāli! Gan tā avīzīte, gan jūs esat tuvāk cilvēkiem,” norādīja Kruks.

“Vietvarvēstis”, kas par poti nerunā

Taču daudzi pamanāmi Latgales politiķi ar vakcinācijas tēmu nav aizrāvušies, secināja LTV raidījums. Piemēram, Augšdaugavas novada avīzē pēdējo reizi par to, kur iespējams saņemt poti pret Covid-19, stāstīja aprīlī. Bet oktobrī, kad slimnīcās jau sita trauksmes zvanus, par vakcināciju pret Covid-19 ne vārda. Vienīgā pote, kas te pieminēta, ir pret ērču encefalītu.

Novada priekšsēdētājs izdevumā pozēja ar ministriem, deputātiem, sniedza interviju, bet par Covid-19 vai vakcināciju neko nepauda.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) intervijā LTV skaidroja, ka par avīzi atbild preses dienests, bet viņš pats vakcinēties aicināja intervijā pašvaldības portālam. Pats klātienē uzrunāt iedzīvotājus nedodas, jo esot saņēmis negatīvu reakciju. “Es aizbraucu pie autoveikala, tur tantiņa mani nolamā (...) Nolamā un viss. Priekš kam man tad jābrauc, jāskaidro,” pauda Kucins.

Par vakcināciju klusē daudzi citi Latgales novadu oficiālie izdevumi.

''Krāslavas Vēstis'' pēdējo reizi informēja par iespēju saņemt poti aprīlī. Rēzeknes novada oficiālais izdevums par šo tematu klusē kopš februāra. Vakcinēto skaits Preiļu novadā ir viens no sliktākajiem valstī, taču novada priekšsēdētāja publiskajā komunikācijā aicinājumu saņemt poti pret Covid-19 “De facto” neatrada.
“Kopš novadu apvienošanas es kā jauns novada vadītājs esmu lielā mērā operatīvā darbā, kas saistās ar jaunā novada izveidošanu,” skaidroja Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (apvienība “Iedzīvotāji”, LRA, JKP).

Informācija ir, bet ne pamudinājums

Rēzekniešus pilsētas dome par vakcināciju pret Covid-19 informēja regulāri, bet pamudinājumu un iedrošinājuma tikpat kā nav bijis. Pirmais pamanāmais aicinājums no pilsētas mēra – tikai oktobrī. Pirms tam Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”), kurš Rēzekni vada jau 12 gadus un ir ļoti populārs politiķis, potēšanos pret Covid-19 piesauca reti, publiskās aktivitātes veltīja priekšvēlēšanu laikam. Rēzeknes pašvaldības avīzes pirmās lapas veltītas priecīgiem notikumiem.

“Saslimstības radītāji tolaik nebija tik augsti, un es jums nepiekrītu, ka mums tikai par slimiem cilvēkiem vajag savā izdevumā rakstīt. Dzīve turpinās. Griba dzīvot arī mudina cilvēkus vakcinēties,” sacīja Bartaševičs.

Daugavpilī drīz pēc pandēmijas sākuma un līdz pat šai vasarai mēra krēslu ieņēma Igors Prelatovs (“Mūsu partija”). Viņš izplatīja nepārbaudītu informāciju par masku drošību bērniem, pērn apgalvoja, ka Covid-19 statistika esot “uzpūsta”, bet pavasarī paziņoja, ka nevakcinēšoties, jo esot jauns un paļaujas uz savu imunitāti.

Sarunā ar “De facto” Prelatovs neuzskata, ka tagad viņam būtu jānes daļa atbildības par saslimstības radītājiem pilsētā. “Neesmu ne veselības ministrs, ne premjerministrs, ne ārsts, ne eksperts. Esmu tehnisks cilvēks, atbildu par ceļiem, par tiltiem”, intervijā LTV teica politiķis.

Tagadējais Daugavpils mērs gan sociālajos tīklos, gan citādi aktīvi aicina vakcinēties. Taču līdz situācijas saasinājumam arī Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) nepievērsa tam lielu uzmanību. “Līdz tam brīdim pašvaldība veica klasiskās autonomās funkcijas, kad mēs redzējām statistiku, kas iet pāri jebkādām robežām, pašvaldība arī ir iesaistījusies. Šeit jāsaprot, ka vakcinācijas birojs un kampaņa – ar to nodarbojas Veselības ministrija,” pauda Elksniņš.

KONTEKSTS:

Latgalē koronavīruss straujāk izplatās nekā citviet Latvijā, jo tur pret Covid-19 ir vakcinējušies salīdzinoši mazāk cilvēku, vakcinācijas aptvere īpaši ir daudz mazāka gados vecāku ļaužu vidū. Uz to bija norādījis Valsts prezidents, mudinot pārējo valstij iesaistīties, lai palīdzētu šim reģionam pārvarēt krīzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt