De Facto

Krievijas pilsoņiem nedos uzturēšanās atļaujas

De Facto

De Facto - Vai sankcijām pakļauto oligarhu naudu var konfiscēt? Kur un kas būvēs jaunu gāzes termināli?

Sankcionēto oligarhu manta – vai gaidāmas konfiskācijas?

«De facto»: Krievijas oligarhu arestēto mantu Latvijā konfiscēt varētu, pierādot sankciju apiešanu vai nelegālu izcelsmi

Mēnesis kopš Krievijas iebrukumu Ukrainā nozīmē arī mēnesi, kurā Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumu valstis regulāri papildina sankciju sarakstus ar jaunām Krievijas un Baltkrievijas personām – gan fiziskām, gan juridiskām – saistībā ar karu. Tāpēc arvien biežāk parādās ziņas par aktīvistiem, kas iekļūst sankcionēto oligarhu īpašumos un aicina nodot tos Ukrainas bēgļu izmitināšanai. Juridiski šī manta gan nav konfiscēta, bet iesaldēta vai arestēta. Taču nākotnē tas varētu mainīties, turklāt nav izslēgts, ka Latvijā atsevišķos gadījumos tas varētu notikt, arī  negaidot kara beigas. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka šobrīd tas ir atkarīgs no mūsu valsts tiesībsargājošajām iestādēm, proti, to spējas atklāt sankciju apiešanas gadījumus un ar tām saistītās mantas izcelsmi – nelegāli iegūta manta ir konfiscējama.

“Visi iesaldētie Krievijas aktīvi – gan valdības, gan indivīdu – ir jāizmanto Ukrainas pēckara atjaunošanai.” Šis Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ieraksts tviterī angļu valodā sasniedza diezgan lielu auditoriju – ar to dalījās vairāk nekā 700 reizes, bet patika tas vairāk nekā trīs tūkstošiem. Rinkēvičs to uzrakstīja nedēļas sākumā, kad bija Briselē uz Eiropas Savienības ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi. 

Intervijā “De facto” Rinkēvičs savu ideju paskaidroja sīkāk: “Būs kaut kāds brīdis, kur tomēr karš beigsies. Es esmu pārliecināts, ka Ukraina savu valstiskumu un neatkarību saglabās, bet es arī nestādos priekšā, kāda būs šīs atjaunošanas cena. Un tas būtu absolūti nekorekti sagaidīt tagad, ka Eiropas Savienība, ASV, Pasaules Banka, citas valstis, kas ir gatavas, tagad atjaunos to, ko Krievija ir nopostījusi. Mēs esam arestējuši Krievijas Centrālās bankas aktīvus simtiem miljardu eiro apmērā, jā, mums ir arī indivīdu aktīvi arestēti... (..) Ja tas nebūs šajā gadījumā, varbūt tas juridiskais ceļš, ka tā ir tikai iesaldēšana, tādā gadījumā ir jārunā varbūt par kaut kādu konfiskāciju, bet, godīgi sakot, es šo ideju uzturēšu. Es nezinu, vai tā gūs atbalstu, jo

tā ir reāla konfiskācija ar juridiskām sekām, bet tai pašā laikā tas ir arī signāls Krievijai: postot Ukrainā, tai ir jārēķinās, ka tai arī būs jāmaksā par postījumu atjaunošanu.”

Rinkēvičs skaidro, ka viņa ideja šobrīd tika atskaņota “brīvas diskusijas formā” un attiecas uz nākotni, jo sankciju mērķis esot mazināt Krievijas iespējas vest aktīvu karadarbību. Konfiscēt tās naudu vai tās pilsoņu un uzņēmumu īpašumus, lai šos līdzekļus novirzītu, piemēram, Ukrainas kara bēgļu atbalstam, sankciju mehānisma ietvarā neesot iespējams. 

Tomēr teorētiski iespējas vēl pirms kara beigām konfiscēt Krievijas sankcionēto personu aktīvus Latvijā gan ir, norāda ārlietu ministrs:

“Ja, teiksim, izmeklēšanas darbību rezultātā tiek pierādīts, ka šie īpašumi vai nauda ir noguldīta, to atmazgājot, vai kaut kādā veidā nelikumīgi iegūta, tad mūsu tiesību aizsardzības institūcijām būtu pilnīgi pamatota iespēja doties uz tiesu un prasīt šīs mantas konfiskāciju.

Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Nu, par šādām lietām Ārlietu ministrija gan mazāk atbild.”

“De facto” atgādina, ka Latvijā dažādi īpašumi – bankas konti, ēkas un zemesgabali, uzņēmumu kapitāldaļas, arī firmām piederoši transportlīdzekļi – ir tādiem sankcionētajiem Krievijas miljonāriem vai pat miljardieriem kā Pjotrs Avens, Mihails Fridmans, Dmitrijs Mazepins un viņa dēls Ņikita, Aleksejs Mordašovs, Krievijas Valsts domes deputāts Aleksejs Ņečajevs. 

Par aizdomīgām aktivitātēm ap uzņēmumiem, kas saistīti ar Mazepinu, Avenu un Mordašovu, Uzņēmumu reģistrs ir sniedzis ziņojumus Finanšu izlūkošanas dienestam, iepriekš ziņoja “De facto”. Ar visiem trim sankcionētajiem Krievijas miljardieriem saistīto Latvijas uzņēmumu pārstāvji arī šonedēļ nekādus sīkākus komentārus “De facto” nesniedza.

Iespējamā izvairīšanas no sankcijām ir problēma visā Eiropā. Britu raidsabiedrība BBC ziņoja, ka Krievijas miljardieris Ališers Usmanovs vairākus savus aktīvus jau iepriekš nodeva ar sevi saistītam trastam, tāpēc viņa iekļaušana Lielbritānijas sankciju sarakstā šos īpašumus neapdraudot.

Otrdien LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieca Ilze Znotiņa apstiprināja, ka arī Latvijā varētu būt gadījumi, kad sankcionētie Krievijas pilsoņi vismaz formāli savas saites ar īpašumiem sarāvuši vēl pirms sankciju ieviešanas: “Jāatzīst, ka šis sankciju tvērums – lielākā laikam problemātika ir tāda, ka nav tāda harmonizēta pieeja visus – ja mēs runājam kaut vai par Eiropu. Ir diemžēl ļoti lielas spraugas dažādās citās Eiropas valstīs. Mums, piemēram, Latvijā, ir patiesā labuma guvējs pieejams jau trīs gadus, ļoti aktīvi, labi varam saprast. Citās valstīs tas tā nav.” Vaicāta, vai tur vēl var ko glābt, Znotiņa pauda: “Es teiktu tā. Es, pirmkārt, gribu cerēt, bet, otrkārt, mēs darīsim visu, lai tas, kurš ir mēģinājis tās sankcijas apiet, tomēr nenonāk pie tā iecerētā rezultāta.”

Vēlāk FID “De facto” apstiprināja, ka iespējamo sankciju apiešanas gadījumu skaits ir būtiski pieaudzis.

Ja 2020. un 2021. gadā FID attiecīgi saņēma 14 un 12 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar iespējamu sankciju apiešanu, tad šogad 12 šādus ziņojumus FID saņēma jau līdz 22. martam.

Vairums ziņojumu pēdējos trīs gados tika saņemti tieši par sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas un Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām.

Pēdējā mēneša laikā FID saņēmis astoņus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar iespējamu sankciju apiešanu, kuras noteiktas saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā. Seši no tiem saņemti pēdējās pusotras nedēļas laikā.

FID pieredze liecina, ka neilgu laiku pēc sankciju noteikšanas, kad sankciju subjekti ir paspējuši pārgrupēties un atraduši iespējamus mehānismus, kā sankcijas mēģināt apiet, dienests aktīvāk sāk saņemt iestāžu ziņojumus. FID ir tiesības par līdzekļu iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu. Gadījumos, kad FID izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu un tas nav atcelts, FID ir pienākums 10 darbdienu laikā sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai. Par aktuālajām sankcijām šādu iesaldēšanas rīkojumu gan vēl neesot.

Kriminālprocesus par sankciju apiešanu izmeklē Valsts drošības dienests (VDD). Kopš 2018. gada tas no FID ir saņēmis vairāk nekā 100 dažādus materiālus, tostarp 29 reizes fiksētas pamatotas aizdomas par VDD kompetencē esoša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

FID arī atklāj, ka kopumā VDD nosūtīto materiālu ietvaros izdoti rīkojumi par līdzekļu iesaldēšanu kopumā par vairāk nekā 6,4 miljoniem eiro.

Lielākā daļa no tiem bijusi saistīta ar pamatotām aizdomām par sankciju apiešanu, tostarp sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas un Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām. 

Arī tagad FID ar aktīvi sadarbojas ar VDD. Drošības dienests “De facto” sniedza visai lakonisku komentāru: “Kopš pret Krieviju noteiktas sankcijas, reaģējot uz tās izvērsto militāro agresiju Ukrainā, VDD ir saņēmis informāciju par vairākiem gadījumiem, kas saistīti ar iespējamu sadarbību ar sankcionētām fiziskām vai juridiskām personām. Līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus saistībā ar kopš šā gada februāra pret Krieviju noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem, vienlaikus vairāku gadījumu izvērtēšana vēl turpinās.”

Eiropas Savienības līmenī mēģinājumus apiet sankcijas, fiktīvi mainot uzņēmumu patiesos labuma guvējus, neitralizētu sektorālo sankciju ieviešana. Piemēram, Mazepina gadījumā pa viņa maku un arī pa Krievijas budžetu sāpīgi sistu minerālmēslu vai kālija sāls tirdzniecības aizliegums. Turklāt Eiropas Parlamentā izskan tostarp arī Latvijas deputātu parakstīti aicinājumi uz pilnīgu embargo tirdzniecībai ar Krieviju un Baltkrieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt