De Facto

,,Izvēlies nākotni! 100 krēsli”: ko partijas sola pacientiem?

De Facto

Amatpersonas nesmādē draudzību ar apšaubāmas reputācijas cilvēku

Izmeklētāji nespēj pierādīt uzņēmumu sagrābšanu

«De facto»: Izmeklētāji nespēj pierādīt nevienu no uzņēmumu sagrābšanas lietām

Ekonomisko noziegumu izmeklētājiem nav izdevies novest līdz galam nevienu no pēdējo gadu lietām, kas saistītas ar uzņēmumu sagrābšanu jeb reiderismu. Nonākt pie taisnības ātri nevar arī tiesās - nule kā publiskotais Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas ziņojums Latviju ierindo starp otrā simta valstīm tādā pozīcija kā „strīdu izšķiršana”, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums „De facto”.

Strīds par viesnīcu «Royal Square Hotel»

Viesnīcu “Royal Square Hotel” Vecrīgā, Kaļķu ielā, pēdējos gadus nespēj sadalīt uzbeku un afgāņu izcelsmes uzņēmēji. 2012.gadā Skotijā kādā dienā nomainījās viesnīcas mātes kompānijas dalībnieki; jaunie īpašnieki iecēla savu valdi Latvijā; pēdējie viesnīcu pārdeva.

Viesnīcas īpašnieki no Uzbekistānas par darījumu uzzinājuši pēc tā noslēgšanas. Viņu pārstāvis Latvijā uzskata, ka viesnīca nozagta, viltojot dokumentus. Šādai versijai par labu runā fakts, ka parakstu par atkāpšanos no amata Skotijā uzlicis cilvēks, kurš gadu pirms tam miris zem vilciena riteņiem.

Viesnīcas jaunie īpašnieki komplektā ieguva tiesības apsaimniekot citu Vecrīgas viesnīcu, kuras īpašnieki slēpjas Panamā.

“Ir neskaitāmi iesniegumi un sūdzības par dīvainiem tiesu spriedumiem. Policijai par īpatnējām procesa virzītāja darbībām jeb bezdarbību. Ļoti dzirdīgas ausis mēs neesam sasnieguši. Joprojām viens īpašnieks nezina, kas notiek ar viņa īpašumu. Otrā īpašumā mēs netiekam iekšā,” saka Uldis Skudra, viesnīcas līdzīpašnieks un Uzbekistānas pilsoņa Eljora Junusova pārstāvis.

Par iespējamo viesnīcu zādzību policija veic izmeklēšanu. Uzbeku bijušais partneris, afgāņu izcelsmes Latvijas pilsonis Gulams Mohameds Gulami šogad atzīts par aizdomās turamo.

Gulami uzskata, ka uzbeku pārstāvis nav tiesīgs runāt ārzonas īpašnieku vārdā. “Tie dokumenti, kas ir manā rīcībā, nerada pārliecību, ka šie cilvēki ir tiesīgi pārstāvēt tos, ko viņi pārstāv,” saka Gulami advokāts Viesturs Zauls.

Lai atšķetinātu lietu, policija gaida palīdzību no Lielbritānijas un Uzbekistānas. Papildus policija izmeklē, vai viesnīcas savulaik nav pirktas par netīru naudu.

Neviena atrisināta reiderisma lieta

Dokumentu viltošana, fiktīvu parādu radīšana, kontu apķīlāšana, kriminālprocesu prasīšana – šādas darbības ir raksturīgas uzņēmumu prettiesiskas sagrābšanas gadījumiem, ko vienā vārdā mēdz saukt par reiderismu.

Pēdējā gada skaļākās no šādām lietām bijušas strīds starp “Norvik banku” un Igaunijas uzņēmumam piederošu vēja parku Latvijā; Privatizācijas aģentūra piesauca reiderismu, kad ledus halles nomnieks no tās sagribēja piedzīt it kā neesošu parādu; kāds mazāk zināms uzņēmums prasa vairāk nekā piecus miljonus eiro no fabrikas “Laima” īpašniekiem. Policija izmeklēšanas ietvaros šonedēļ veica kratīšanu lidostā. Lidosta steidzās paziņot, ka tas noticis par iespējamu darbinieku noklausīšanos atlaistā drošībnieka Raimonda Lazdiņa kabinetā. Taču lidosta neminēja, ka šajā kabinetā pašlaik sēž jurists Mārtiņš Krieķis, kurš vērsās pret “Laimu”.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldē nevar nosaukt nevienu atrisinātu reiderisma lietu. Varot runāt par „līdzīgām lietām”, kas ir pabeigtas.

Eksperti: Tiesību sargājošās iestādes nespēj reaģēt uz reiderismu

„Skaļākās lietas ir pēdējā gada laikā parādījušās. Mums vidēji pārvaldē lietas izmeklē divus gadus, tad nevarētu teikt, ka termiņi ir pārkāpti,” saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Policija cīņai ar reiderismu sagatavojusi savus priekšlikumus politiķiem. Viens no tiem - lai tiesas, lemjot par nodrošinājumu parādam, neiesaldētu lielus naudas līdzekļus, ja uzņēmumiem ir citi aktīvi, piemēram, vērtīgi nekustamie īpašumi. Kontu iesaldēšana notika “Laimas” gadījumā.

“Neatsaukšos uz konkrēto gadījumu, bet bieži reidera mērķis ir tieši tāds – apķīlāt naudas līdzekļus, paralizēt darbību. Vai nu uzņēmējs tiek novests līdz situācijai, kad samaksā, vai viņu noved līdz maksātnespējai, un tad jau mēs zinām, kādi ir pārkāpumi maksātnespējas procesos,” saka Gudermanis.

Eksperti uzskata, ka ar likumiem Latvijā viss daudz maz ir kārtībā, bet problēmas ir ar tiesībaizsardzības iestāžu spēju reaģēt uz iespējamiem kompāniju sagrābšanas gadījumiem.

„Latvija pasaules valstu konkurētspējas ziņojumā par strīdu risināšanu ierindojas 116.vietā, Igaunija - 39.vietā, Lietuva – 84.vietā,” norada Māris Vainovskis, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis.

Valsts kancelejā strādā darba grupa, kurai jāpiedāvā priekšlikumi reiderisma mēģinājumu ātrākai izķeršanai. Vēl nav skaidrs, vai priekšlikumus iesniegs aizejošajai vai jaunajai valdībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti