«De facto»: EP iesoļo eiroskeptiskie spēki

Eiroskeptiķu iekļūšana Eiropas Parlamentā (EP) tik ievērojamā skaitā ir aizvadīto EP vēlēšanu viens no aktuālākajiem tematiem, kas izraisījis visdažādāko emociju vētru – gan pašu uzvarētāju neviltoto prieku, gan dusmu izvirdumus no to valstu vadītāju puses, kuru zemēs tas noticis. Gan Francijas prezidents Fransuā Olands, gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons uz karstām pēdām metušies vainot pašu Eiropas Savienību (ES), kas veicinot iedzīvotāju simpātijas pret eiroskpetiskiem un radikāliem spēkiem.

Lauri plūkti Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Zviedrijā...

LTV raidījums “De facto” svētdienas vakarā vēsta, ka radikālās un eiroskpetiskās partijas EP vēlēšanās laurus ir plūkušas vairākās valstīs, tostarp divās, kas ir ES nozīmīgāko spēlētāju vidū – Francijā un Lielbritānijā. Vairāk nekā 20% balsstiesīgo francūžu nolēmuši vēlēt par labu galēji labējai „Nacionālai frontei”, kas pieprasa Francijas izstāšanos no ES un absolūtus ierobežojumus imigrantiem, savukārt briti priekšroku devuši labēji populistiskajai „Lielbritānijas Neatkarības partijai”, kas līdzīgā kārtā iestājas pret ES pastāvēšanu un par lielāko biedu un ļaunumu uzskata ES paplašināšanos.

Lai arī ne gluži pirmo vietu, bet ievērojamus panākumus radikālās partijas guvušas arī Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā un citur.

Francijas „Nacionālās frontes” vadītāja Marina Lepēna ir sākusi koalīcijas veidošanu, lai EP radītu jaunu eiroskeptiķu un labējo radikāļu grupu. Lai tas notiktu, Lepēnai ir jāsavāc vismaz 25 deputāti no septiņām dalībvalstīm. Patlaban viņai izdevies vienoties ar radikālajām partijām no Nīderlandes, Beļģijas, Itālijas un Austrijas, un viņa lūkojas arī zviedru un somu virzienā.

„Mēs esam pierādijuši lielisku jaunās paaudzes politikas vienotību un kustību. Prese, sistēma un mūsu pretinieki centās mūs izsķirt, taču mēs esam demonstrējuši vienotības fronti un šī vienotība mums ļāva iegūt šo milzīgo uzvaru,» šonedēļ preses konferencē paziņoja Lepēna.

Politikas eksperts: Eiroskeptiķi šobrīd nav būtisks spēks

Lielbritānijas Neatkarības partija pavēstījusi, ka ar Lepēnas radikāļiem nebiedrosies, jo viņiem neesot pieņemamas to antisemītiskās idejas.

Politiskās grupas izveidošana paver pavisam citu jaudu un spēku, tas nozīmē, ka deputātiem būs tiesības izveidot savu sekretariātu, personālu, iegūt apspriežu telpas, budžetu komunikācijai un tulkojumiem, un, protams, iegūt ļoti vērtīgo uzstāšanās laiku. Tieši publiskās runas, kā norāda eksperti, būs eiroskeptiķu, radikāļu un populistu ierocis, jo šo partiju deputāti sliecas mazāk iesaistīties darbā ar likumiem, bet drīzāk lūkojas sēžu zāļu virzienā, kuras izmantot par savu ideju paušanas skatuvi.

Žurnālists un politikas eksperts no Beļģijas Rafaels Porto Karero norāda, ka eiroskpetiķu ienākšanu EP nevajadzētu novērtēt par augstu, jo viņu spēks vismaz skaitliski tāpat būs mazākumā, lai būtiski varētu ietekmēt izšķirošus balsojumus.

„Šī jaunā grupa par daudz ko varēs izteikties, un Marina Lepēna ir apsolījusi saviem franču vēlētājiem bloķēt centrisko eirofīlu atbalstītos likumus, taču realitātē viņa to nevarēs. Patlaban Lepēnas koalīcijai Eiropas Parlamentā ir 38 vietas no 751 kopumā. Un pat tad, ja tai izdodas iegūt 50 vietu, nekāda likumu bloķēšana nesanāks, jo gluži vienkārši nebūs vairākuma,” secina Karero.

Viņš uzskata, ka no tribīnes Briselē radikāļi un eiroskeptiķi centīsies sasniegt pašmāju auditoriju.

„Es patiešām domāju, ka bīstamāks ir nevis tas eiroskepticisms, kas palielinās Parlamentā, bet gan nacionālajā līmenī. Lielbritānijā uzvarējusī Neatkarības partija, kas vēlas referendumu par izstāšanos no es, parāda, ka šī ideja gūst arvien lielāku atbalstu. Līdzīgi Francijā, kur uzvarējusi „Nacionālā fronte” ar pret imigrāciju vērstām idejām, un tur valdība vienmēr jutīs šo karsto elpu pakausī,” norāda Karero.

Vairāk par eiroskpetiķu iekļūšanu parlamentā būtu jāuztraucas par ārkārtīgi zemo vēlētāju aktivitāti, saka Rafaels Porto Karero, un to, kādēļ joprojām tik maz cilvēku izvēlas nepiepūlēties un netērēt laiku Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai par spīti tam, ka vismaz 80% likumu, ko akceptē dalībvalstīs, vispirms top ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti