Sacensība par zemāko cenu būvniecības iepirkumos bieži vien nozīmē, ka celtnieku apkrāpšana ierēķina jau sākotnējās darbu tāmēs, ziņo LTV raidījums "De facto". Algu nemaksāšana iespējama pateicoties necaurspīdīgai apakšuzņēmēju sistēmai. No šādas prakses mēdz ciest arī ģenerāluzņēmēji, bet mazāk par pašiem celtniekiem. Turklāt "ģenerāļi" gandrīz vienmēr iziet tīrām rokām, pat ja zemākos līmeņos rodas problēmas.
Kāda Valsts darba inspekcijas (VDI) pārbaudes lieta labi parāda, kā nauda "izkūp" pirms nonāk līdz celtniekiem. Kādas vārdā nesauktas pašvaldības būvniecības iepirkumā uzvar firma X par 102,7 tūkstošiem latu. Tajā pat dienā būvnieks X noslēdz līgumu ar apakšnieku Y par tiem pašiem darbiem, bet jau par 100 tūkstošiem. Y vēlāk paņem zem sevis vēl firmu Z par 77,3 tūkstošiem.
Rezultātā - piektdaļa naudas paliek starpniekiem, bet celtniekiem nepietiek algām.
To, ka visai bieži "īstie strādnieki naudu nesaņem", apstiprina Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR): "Tā ideja, ka tev vajadzētu uzmest apakšuzņēmēju, parādās jau kontroltāmēs. Un tie cilvēki, kas nāk strādāt pie ģenerāluzņēmējiem, nāk kā ķīlnieki." Burovs izvairās uzskaitīt firmas, ar kurām problēmas ir visbiežāk, un taisnojas, ka likums neļauj pašvaldībai ierobežot apakšnieku skaitu.
No būvniecības nozares VDI pērn saņēma 800 sūdzības, raksturīgākās – nav samaksāts. Taču lietu izskatīšanu apgrūtina fakts, ka celtnieki bieži nezina, pie kā viņi strādā – līgumi nav uz rokas vai nav vispār. Puslīdz droši par solīto var būt tikai ģenerāluzņēmēja darbinieki. "Gandrīz visi bijuši apakšuzņēmumu darbinieki, kas pie mums ir vērsušies. Ļoti reti ir ģenerāluzņēmumu darbinieki," saka Rīgas reģionālās VDI vadītāja Baiba Puķukalne.
Apakšuzņēmēji nemaksāšanu parasti attaisno ar to, ka nav saņēmuši naudu no virsuzņēmēja.
Turklāt ģenerāluzņēmēji cenšas atrast iespējas pārskaitīt mazāk – uzliek sodus par darba drošības pārkāpumiem, neiekļaušanos termiņos, sliktu kvalitāti.
Vienīgais mierinājums - atriebība
Bez algas palikušajiem vienīgais mierinājums ir atriebība. Bieži tiek sabojāts pašu celtais vai veiktas pat krimināla rakstura darbības. Celtnieku vidū valda pārliecība, ka ugunsgrēks uz sabrukušās Zolitūdes "Maxima" jumta veikala būvniecības laikā un degšana kompleksā "Baltais vējš" ir kompānijas "Re&Re" sodīšana, jo strādnieki palika bez solītā.
"Mums tiešu pierādījumu nav. Nav noķerts neviens pie rokas, bet zināmas konsekvences mēs varam vilkt un tas tā varētu būt," abu dedzināšanu saistību ar apakšnieku neapmierinātību sliecas apstiprināt "RE&RE" līdzīpašnieks Didzis Putniņš. Viņš gan uzsver - "RE&RE" līgumus ar saviem apakšniekiem pilda.
Putniņš nepiekrīt, ka pašreizējā sistēma ir izdevīga tieši "RE&RE" un citiem nozares vaļiem – tādiem kā "RBSSKALS" un "Skonto būve", kas ļauj ģenerāluzņēmējiem palikt juridiski tīriem, kamēr apakšnieku ķēdes lejasgalā brigādēm netiek samaksāts. "Ja kāds paliek bez algas, tad sākas lielais riņķa dancis. Vienā gadījumā strādnieki paceļ cepuri uz aiziet. Tas nozīmē, ka uzņēmums vairs nav spējīgs termiņos kvalitatīvi pildīt darbu. Ja nauda jau iztērēta, tad tiek piesaistīti cilvēki no pelēkās zonas bez nodokļiem, lai kaut kā tiktu cauri," stāsta Putniņš. Tomēr strādāt bez apakšuzņēmējiem "RE&RE" nav gatavi, jo nevarot uzturēt tik daudz darbiniekus, kas specializējas tik dažādās jomās.
Lielos objektos apakšuzņēmēju skaits pārsniedz simtu.
Darbi bez ārējas koordinācijas
Par to, ka ģenerāluzņēmējiem šādos projektos vadīšana pieklibo, liecina, piemēram, Gaismas pils būvuzrauga Karlosa Reparaza novērotais, ko viņš 2011.gadā aprakstījis ziņojumā Kultūras ministrijai. "Izskatās, ka apakšuzņēmēji strādā neatkarīgi viens no otra un bez ārējas koordinācijas. Piemēram, ir veikti jumta enkuru remontdarbi vietās, kur ēkas iekšpusē ir bojāts betona pārsegums," raksta būvuzraugs.
Haotiska darbošanās nav nekas neparasts. Vairāki celtnieki, kas bija nolīgti Latvijas Universitātes bibliotēkas Kalpaka bulvārī renovācijas darbos, "De facto" stāsta, ka tur logi tika nogruntēti un nokrāsoti pirms strādnieki ķērās pie fasādes, tādēļ logu meistariem bija jānāk otrreiz. Savukārt stalažas viņi nevarēja laicīgi uzlikt, jo apakšā citi bija sarakuši tranšejas. Šī iemesla un materiālu trūkuma dēļ apmešanas darbi iestiepās ziemā.
"Uz stalažām bija uzliktas plēves un gāzes sildītāji. Tikai piecu metru attālumā no sildītāja varēja strādāt kreklā, 7-8 metru attālumā - siltajos cimdos rokas sala. Tas, ko es smērēju uz sienas, uzreiz sasala. Kāda tur varēja būt kvalitāte?" saka celtnieks Paulis Galanskis.
Viņš un citi beigās algu nesaņēma. "RE&RE" rāda aktus, ka apakšniekiem SIA "EDVI" samaksāts, par spīti termiņu kavēšanai. VDI likusi firmai norēķināties, bet vadības telefoni ir atslēgti.
Savukārt restauratoram Atim Cīrulim daļu algas prasījusi nesaprašanās ar virsuzņēmēju pamatskolas "Rīdze" atjaunošanas darbos. Kad viņš bija beidzis darbus, no Cīruļa pieprasītas darbu pases, par kurām līgumā nav ne vārda. Tās viņš iesniedzis pēc nolīgtā termiņa. Taču firma "RBC Trans" pieņemšanas-nodošanas aktu parakstīja tikai četrus mēnešus vēlāk. Lai gan dokumentā minēts, ka darbs izdarīts laikus un pretenziju nav, atlikušos 400 latus viņš nav saņēmis. Tieši pretēji - "RBC Trans" viņam par kavēšanos piestādījusi soda procentu uzrēķinu - 35,8 tūkstošu latu apmērā.
Vaino zemākās cenas principu
Vairāki "De facto" aptaujātie sistēmas nesakārtotībā vaino "zemākās cenas" kritēriju publiskos iepirkumos. Tas noved pie tā, ka taupīšana notiek uz materiāliem un algām. Iepirkumu uzraudzības birojā tam nepiekrīt – uz apakšnieku rēķina tiek kompensēti "nereāli zemas cenas" piedāvājumi, kas pasūtītājiem būtu jāmāk atšķirot.
Nozares pārstāvji skeptiski izsakās par topošā būvniecības likuma spēju lauzt strādniekiem nelabvēlīgo apakšnieku sistēmu.
Lielākas cerības tiek liktas uz janvārī pieņemto Eiropas Savienības direktīvu, kas mudinās lielus būvniecības iepirkumus dalīt daļās un ļaus veidot "melnos sarakstus". Taču direktīvas iedzīvināšana var prasīt divus gadus.
