De Facto

GKR: aiz Rīgas domes pārbīdēm Šlesers un Dzanuškāns

De Facto

De Facto

Bažas par haosu ceļu satiksmes uzraudzībā pēc gadu mijas

«De facto»: Bažas par haosu ceļu satiksmes uzraudzībā pēc gadu mijas

Vēl aizvien nepieņemti likumi, nenotestēta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma un prognozes par haosu 1. janvārī – šāda aina tiek zīmēta šobrīd, pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem, bet lietots arī visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas.

Pārmaiņas skars gan sodu piemērošanas kārtību, gan pašus sodus. Taču ministrijas nav paveikušas savus mājasdarbus un,

visticamāk, policisti, kuriem jau 1. janvārī būs jāspēj piemērot sods, piemēram, dzērušam autobraucējam, to nemaz nevarēs izdarīt.

Katru dienu policijas darbinieki sastāda aptuveni piecsimt protokolu par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Gadā tie ir aptuveni 190 tūkstoši un veido lielāko daļu (~ 80% ) no visiem administratīvajiem pārkāpumiem Latvijā. Uzsākot strādāt pēc jaunā Administratīvās atbildības likuma, policijā darbs gada sākumā varētu būt īsts izaicinājums, tāpat kā pacietība apturētajiem autovadītājiem. Šobrīd ir prognozes, ka protokolu sastādīšana var aizņemt pat vairāk nekā stundu, pie nosacījuma, ja vispār tik tālu izdodas tikt.

“Šobrīd tā pāreja būs gana jūtama. Gan policijas darbiniekiem, kur būs daudz nezināmo.  Jo, kā jau minēju, teorija ir viena lieta, bet prakse pavisam kas cits, un, protams, savā ziņā cietīs arī sabiedrība. Jo skaidrs, ka

var būt atsevišķi likumpārkāpumi, par kuriem 1. vai 2. janvārī policija vienkārši nevarēs piemērot sodu,” atzīst Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Administratīvās atbildības likumu Saeima pieņēma pērn oktobrī, nosakot, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Ja līdz šim visi sodi bija ierakstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti jau Ceļu satiksmes likumā. Lai gan par šiem pārkāpumiem visbiežāk piemēro sodus, attiecīgie grozījumi  vēl nemaz nav pieņemti. Tāpat kā sodi vēl vairākos desmitos likumu, kas gaida savu kārtu Saeimā.

“Diemžēl ministrijas ir atlikušas uz pēdējo brīdi likumprojektu virzību, jo patiesībā tie lēmumi par šādu konceptu tika pieņemti gandrīz pirms 10 gadiem,” norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. 

Savukārt aptuveni trīsdesmit likumu, kuros būtu jāparādās sodu apmēriem, vēl nemaz nav nonākuši līdz Saeimai. Trešdaļa no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā.

“Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā,” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (''Attīstībai/Par!'') vaino ierēdņus.

Pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču tā uzsver –

sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.

“Jebkura informācijas sistēma balstās uz precīzu tehnisko specifikāciju, savukārt šo tehnisko specifikāciju nosaka spēkā esošie tiesību akti. Šobrīd mēs runājam par to, ka šādas precīzas tehniskās specifikācijas nav, jo joprojām daļa no tiesību aktiem, kas veido tehnisko specifikāciju, nav spēkā. Tādēļ mēs runājam par to, ka informācijas sistēma un darbs ar to notiks, mācoties lidojumā. Šobrīd informācijas sistēma tiek izstrādāta vēlreiz, lielā daļā balstoties uz pieņēmumiem,” saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Iekšlietu ministrija jau vairākkārt rosinājusi gan valdību, gan Saeimu atlikt likuma spēkā stāšanās laiku – par pusgadu vai gadu, uzskatot, ka pretējā gadījumā gadu mijā iestāsies haoss. 

“Mana kā ministra atbilde bija tāda - es lūdzu sagatavoties šim procesam kvalitatīvi, laicīgi pieņemt visus normatīvos aktus, lai informācijas centram būtu iespēja pabeigt savus darbus, pabeigt programmēšanas darbus, notestēt sistēmu, apmācīt policijas darbiniekus, kā ar jauno administratīvās atbildības likumu strādāt.  Un tikai tad faktiski mēs uzsāktu šo likumu izpildi, tāpēc mēs lūdzām jau vasarā administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu pagarināt vismaz par pusgadu, lai cilvēki spētu pabeigt darbus kvalitatīvi,” saka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (''KPV LV'').

Tieslietu ministrija, kas virzījusi uz priekšu Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka tie visi ir iegansti un nav pamata neko atlikt. Viņu ieskatā – nepilnīgi strādājoša IT sistēma (APAS) nevar būt pamats, lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku. “Mēs esam pietiekami strikti uz to, ka līdz pat pašām gada beigām nebūtu pieļaujamas atkāpes. (..) Mums ir jārespektē tas lielais darbs, ko Saeima ir ieguldījusi, izskatot visus šos nozares likumus, un tam būtu jābūt tikai Saeimas komisiju lēmumam - ja viņi grib pabeigt iesniegtos likumus līdz galam un tāpēc jāpieliek klāt daži mēneši, varbūt tas būs iemesls spēkā stāšanās brīža pārcelšanai,” saka Medina. 

Ierēdnes ieskatā, vēl pirms gadu mijas ar Saeimas Juridisko komisiju jāpārrunā, vai ir pieņemti visi nepieciešamie likumi. Ja nav, tad, iespējams, būtu lietderīgi uz neilgu brīdi atlikt spēkā stāšanos. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja

Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) neredz pamatojumu, kādēļ nosauktās problēmas varētu traucēt pildīt jauno likumu jau no 1. janvāra, un haosa iespēju viņa nepieļauj.

“Tās ir absolūtākās muļķības tāpēc, ka, kā es teicu - šeit bija rakstīts kodeksā, ka jums pienākas sods par ātruma pārsniegšanu, tagad tas būs rakstīts citā likumā, nevis kodeksā, ka jums būs sods par ātruma pārkāpšanu. Kā var iestāties haoss un kas mainās no tā, ka normu no viena likuma pārceļ uz citu likumu, un kas ir tas, ko viņi nav izdarījuši skaidrā, cilvēkiem saprotamā valodā. Tās ir pilnīgas muļķības,”  saka Strīķe. 

Tikmēr Trofimovs piebilst: “Ir skaidrs, ka 1. janvāri mēs varēsim sagaidīt ar to, ka ir īstenota laba reforma uz papīra, bet realitātē tā būs īstā elle policijas darbiniekiem”. 

Iekšlietu ministrijā “De facto'' apliecina - ja jaunais likumu būs jāsāk darbināt jau no 1. janvāra, viņiem ir izstrādāts arī plāns B, taču jebkurā gadījumā būšot jārēķinās ar iedzīvotāju neapmierinātību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti