De Facto

Līgums ar Saskaņu draud sašķelt mediķu arodbiedrību

De Facto

Četras amatpersonas pieķer dokumentu viltošanā, bet netiesā

Kā atšifrēt Krievijas propagandas melus

De facto: Ar platformu «Stop Fake» cīnās pret Krievijas propagandu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Šonedēļ Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nolēma veidot  stratēģiskās komunikācijas komandu Krievijas propagandas atspēkošanai. Kamēr ES tikai spriež, Ukrainā, kur Krievijas propagandas ietekmi izjūt visvairāk, žurnālisti jau sākuši rīkoties. Nevalstiskā organizācija "Stop fake" regulāri atmasko mītus un melus, ko publicē kaimiņvalsts mediji. 

Vairāk nekā miljons cilvēku mēnesī apmeklē Ukrainas projekta "stop fake" mājaslapu, lai uzzinātu par faktu viltojumiem, ko ražo ar Kremļi saistītie mediji. Brīvprātīgie, Ukrainas žurnālisti, studenti un pasniedzēji, pārbauda Krievijas mediju ziņas un atmasko faktu sagrozīšanu, spekulēšanu un vienkārši melus.

Pēdējie piemēri: Sociālajos tīklos cirkulē fotogrāfija no Izraēlas bērnudārza, kas pieteikta kā bilde no Doņeckas; Televīzijas kanāls "Life news" stāsta par to, ka vācu studenti izsvilpa Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Īstenībā video samontēts, lai slēptu reālus notikumus – izsvilpa nevis Porošenko, bet kādu sievieti, kura skaļi nolamāja prezidentu.

Pieminēta arī Latvija – Valsts valodas centra (VVC) aicinājums darbavietā runāt latviski daudzos Krievijas medijos interpretēts kā aizliegums runāt krievu valodā. "Stop fake" savā rakstā visu saliek pa plauktiem.

Līdzīgu piemēru organizācijas arhīvā ir simtiem. Tās atklājumus savos stāstos izmanto arī  Latvijas mediji, piemēram, informējot par Malaizijas aviolīniju lidmašīnas notriekšanu. Viens no organizācijas dibinātājiem ir žurnālists un profesors Jevhens Fedčenko, kurš cīnās ar Krievijas propagandu.

"Viss ir vienkārši, mēs paši atrodam aizdomīgo ziņu, vai kāds no lasītājiem atsūta. Ja tas ir raksts, veicam parasto žurnālistu darbu – paceļam telefona klausuli un atrodam ziņu avotu.

Uz viltus fotogrāfijām vai video balstīto ziņu ir kļuvis vairāk. Kremļa propaganda izmanto vizuālus tēlus, jo lielākā daļa iedzīvotāju tieši televīziju izmanto kā galveno informācijas avotu. To ir viegli atmaskot – pietiek vien bildi iemest meklētājā, tādā kā Google, un uzreiz var redzēt, kur tā izmantota pirmo reizi.

Vēl pirms Ukrainas austrumos sākās karš, dauzos medijos parādījās bildes no dažādiem pasaules konflikta reģioniem un tās uzdeva par notiekošo Ukrainā. Piemēram, 25 gadus veca bilde no Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa un paraksts, ka tas ir no kaujām Doņeckā, kaut gan tur vēl nekādas karadarbības nebija. Vai Doņeckas reklāmas plakāts, kuram ar fotošopu piezīmēja dūmus un liesmas, it kā pilsētai uzbrūk. Daudz kadru ar nogalinātiem bērniem no Sīrijas, Irākas, bijušās Dienvidslāvijas, tie ir ļoti emocionāli spilgti un labi ietekmē auditoriju," melu atmaskošanas shēmu un to, kā Kā pašlaik strādā "Stopfake", skaidro profesors Fedčenko.

 Viņš norāda, ka viltojumu mērķis ir radīt iespaidu, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, tās ekonomika ir zemā līmenī un sabruks:

"Krievijas propagandai attiecībā uz Ukrainu ir vairāki atslēgas vēstījumi. Pirmais, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, kas kuru katru brīdi sabruks, otrs – Ukrainas ekonomika ir ļoti zemā līmenī. Vēl viens – Kijevā valda fašisti, tā sauktā hunta un vajā citādi domājošos, krieviski runājošos un vispār visus pēc kārtas. Tās fotogrāfijas, par kurām runāju, perfekti pieskaņotas vēstījumam par huntu, kura uzsākusi karu pati pret savu tautu.

Turklāt šīs publikācijas arī kurina naidu un provocē uz karadarbību. Iedzīvotājiem melo, ka jau notiek karš, tiem ir sajūta, ka ir jāreaģē, jāiestājas separātistu grupējumos un jāaizstāv savu ģimeni, bērnus."

Žurnālists un profesors Jevhens Fedčenko ir pārliecināts, ka "Stop fake" atklājumi norāda uz to, ka viltojumi ir pasūtīti no augšas:

"Viltojumi tieši atspoguļo un stiprina vēstījumus, kurus izplata Kremlis. Viens no piemēriem ir telekanāla "Rossija"  tiešraide no Ukrainas.

Žurnālists, atsaucoties uz kāda drauga kaimiņa vārdiem, paziņo, ka Ukrainas karavīri veic etnisko tīrīšanu. Tas izskan tieši dienā, kad Krievija ir sasaukusi ANO drošības padomi, lai spriestu par etniskām tīrīšanām, ko veic Ukrainas armija. Būtībā, žurnālisti kļūst par Krievijas ārpolitikas ruporu."

Ja konflikta sākumā viltoja kara šausmas, pēdējā laikā ir pāradījušās jaunās tendences.

"Jaunākais propagandas vēstījums ir tāds, ka visi notikumi Ukrainā ir tikai aizsegs NATO un ASV uzbrukumam Krievijai. Ir daudz viltojumu, kuri it kā pierāda, ka Ukraina nav neatkarīgs subjekts, bet gan lauks ārējo spēku darbībām. Kas, savukārt, grib destabilizēt Krieviju un nolikt to uz ceļiem.

Ir publicētas bildes ar ASV karavīriem Kosovā uzdotas par fotogrāfijām no Ukrainas."

Ja kāds viltojums ir izplatīts sociālajos tīklos, neskaitāmos ziņu sižetos, to vairs nav iespējams atsaukt, tāpēc Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" mēģināja noskaidrot "Stop fake" darbības jēgu.

"Svarīgi ir nevis konkrēti gadījumi, bet to kopums. Mēs fiksējam propagandas faktu, tagad neviens vairs neteiks, ka tā ir žurnālista kļūda vai paviršība. Turklāt bieži vien šādus viltojums agri vai vēlu izdzēš no mediju mājaslapām, tāpēc mums vēl viena funkcija - veidojam tādu kā propagandas arhīvu," stāsta Fedčenko, kurš vienlaikus atzīst, ka apkarot Krievijas propagandu ir ļoti grūti.

"Krievijas propagandu apkarot ir ļoti grūti, daudz grūtāk nekā savulaik padomju. Tā bija viendabīga un vienvirziena, balstījās uz ideoloģiju. Ja dzīvojāt Lielbritānijā un nebijāt komunists, nelasījāt avīzi "Morning Star", tad padomju propaganda Jūs nesasniedza.

Krievijas propagandai nav ideoloģijas, tā ir ļoti dažāda, pieskaņota katrai auditorijai un balstīta uz katras sabiedrības grupas rūpīgo izpēti. Tās veidotāji atrod konkrētās sabiedrības vājās vietas un ar tām strādā. Ja problemātiska ir ekonomiskā situācija, tad runā par ekonomiku, ja politiskā - par politiku.

Tāpēc uzskatu, ka arī cīņa nevar būt globāla, katrai sabiedrībai ar to jācīnās lokāli, vienkārši radot daudz objektīvas informācijas," skaidro profesors Fedčenko, piebilstot, ka projekts "Stop fake" ir tikai viens no veidiem, kā cīnīties ar Krievijas propagandu.

"Stop fake" neviennozīmīgi vērtē arī vienoto televīzijas kanālu krievu valodā, ko šobrīd apspriež Eiropas Savienības līmenī.

"Alternatīvajam informācijas avotam ir jēga, bet tai nav jābūt pretpropagandai vai cīņas rīkam. Turklāt, ne obligāti televīzija, tā var būt platforma, kas sevī apvieno internetu, mobilās aplikācijas, vēl ko citu. Jāsaprot arī, ka ar Krieviju, kura pēdēja gada laikā propagandai ir iztērējusi vienu miljardu dolāru, konkurēt būs grūti," raidījumā "De facto" skaidro žurnālists un profesors Jevhens Fedčenko. 

Pilna intervijas versija oriģinālvalodā ar "StopFake.org" autoru un dibinātāju Jevhenu Fedčenko, kurš stāsta arī daudziem citiem propagandas kara aspektiem.

Izrādās, portāla autori atrod viltojumus pat Ukrainas un Rietumu medijos. Arī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv izveidojis rubriku "Melu detektors", kurā vērtē amatpersonu izteiktos faktus, lai noteiktu, cik daudz tie atbilst patiesībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti